Aṅguttara Nikāya 4.195 20. Mahāvagga
id: an4.195 VRI: vol 36 สยามรัฐ: vol 21 89 segments
Aṅguttara Nikāya 4.195 20. Mahāvagga Vappasutta
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho vappo sakko nigaṇṭhasāvako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:
“Idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. sya:21.267 Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “Passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti. Ayañceva kho pana āyasmato mahāmoggallānassa vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca:
“Kāya nuttha, moggallāna, etarahi kathāya sannisinnā; kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? vri:36.227 “Idhāhaṁ, bhante, vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavocaṁ: ‘idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti? Evaṁ vutte, bhante, vappo sakko nigaṇṭhasāvako maṁ etadavoca: ‘passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti. Ayaṁ kho no, bhante, vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto”ti.
Atha kho bhagavā vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavoca: sya:21.268 “sace me tvaṁ, vappa, anuññeyyañceva anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi, yassa ca me bhāsitassa atthaṁ na jāneyyāsi mamevettha uttari paṭipuccheyyāsi: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti, siyā no ettha kathāsallāpo”ti. “Anuññeyyañcevāhaṁ, bhante, bhagavato anujānissāmi, paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi, yassa cāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ na jānissāmi bhagavantaṁyevettha uttari paṭipucchissāmi: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? Hotu no ettha kathāsallāpo”ti.
“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, kāyasamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “No hetaṁ, bhante”.
“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, sya:21.269 ye vacīsamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, vacīsamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “No hetaṁ, bhante”.
“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, vri:36.228 ye manosamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, manosamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “No hetaṁ, bhante”.
“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, avijjāvirāgā vijjuppādā evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? “No hetaṁ, bhante”.
“Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, vappa, bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. sya:21.270 So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti.
Seyyathāpi, vappa, thūṇaṁ paṭicca chāyā paññāyati. vri:36.229 Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ thūṇaṁ mūle chindeyya; mūle chinditvā palikhaṇeyya; palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya, antamaso usīranāḷimattānipi. So taṁ thūṇaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya. Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chetvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. Sakalikaṁ sakalikaṁ katvā vātātape visoseyya. Vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā masiṁ kareyya. Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evaṁ hissa, vappa, yā thūṇaṁ paṭicca chāyā sā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā.
Evamevaṁ kho, vappa, evaṁ sammā vimuttacittassa bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. sya:21.271 So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti”.
Evaṁ vutte, vappo sakko nigaṇṭhasāvako bhagavantaṁ etadavoca: “seyyathāpi, bhante, puriso udayatthiko assapaṇiyaṁ poseyya. So udayañceva nādhigaccheyya, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī assa. Evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, udayatthiko bāle nigaṇṭhe payirupāsiṁ. Svāhaṁ udayañceva nādhigacchiṁ, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī ahosiṁ. Esāhaṁ, bhante, ajjatagge yo me bālesu nigaṇṭhesu pasādo taṁ mahāvāte vā ophuṇāmi nadiyā vā sīghasotāya pavāhemi. Abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ.