Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga
id: pli-tv-bu-vb-pc2 VRI: vol 88 สยามรัฐ: vol 2 215 segments
Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 2. Omasavādasikkhāpada
Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. vri:88.7 · sya:2.162 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasanti— jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi, sippenapi, ābādhenapi, liṅgenapi, kilesenapi, āpattiyāpi; hīnenapi akkosena khuṁsenti vambhenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissanti— jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi, sippenapi, ābādhenapi, liṅgenapi, kilesenapi, āpattiyāpi; hīnenapi akkosena khuṁsessanti vambhessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… sya:2.163 “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasatha—jātiyāpi …pe… hīnenapi akkosena khuṁsetha vambhethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… “kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissatha— jātiyāpi …pe… hīnenapi akkosena khuṁsessatha vambhessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, takkasilāyaṁ aññatarassa brāhmaṇassa nandivisālo nāma balībaddo ahosi. vri:88.8 · sya:2.164 Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca— ‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, seṭṭhinā saddhiṁ sahassena abbhutaṁ karohi— mayhaṁ balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭessatī’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṁ sahassena abbhutaṁ akāsi— mayhaṁ balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭessatīti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo sakaṭasataṁ atibandhitvā nandivisālaṁ balībaddaṁ yuñjitvā etadavoca— ‘gaccha, kūṭa, vahassu, kūṭā’ti. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo tattheva aṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo sahassena parājito pajjhāyi. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca— ‘kissa tvaṁ, brāhmaṇa, pajjhāyasī’ti? ‘Tathā hi panāhaṁ, bho, tayā sahassena parājito’ti. ‘Kissa pana maṁ tvaṁ, brāhmaṇa, akūṭaṁ kūṭavādena pāpesi? Gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, seṭṭhinā saddhiṁ dvīhi sahassehi abbhutaṁ karohi— “mayhaṁ balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭessatī”’ti. ‘Mā ca maṁ akūṭaṁ kūṭavādena pāpesī’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṁ dvīhi sahassehi abbhutaṁ akāsi— ‘mayhaṁ balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭessatī’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo sakaṭasataṁ atibandhitvā nandivisālaṁ balībaddaṁ yuñjitvā etadavoca— ‘gaccha, bhadra, vahassu, bhadrā’ti. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭesi. Manāpameva bhāseyya, nāmanāpaṁ kudācanaṁ; Manāpaṁ bhāsamānassa, garuṁ bhāraṁ udabbahi; Dhanañca naṁ alābhesi, tena cattamano ahūti. Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā khuṁsanā vambhanā. Kimaṅgaṁ pana etarahi manāpā bhavissati khuṁsanā vambhanā? Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha— “Omasavāde pācittiyan”ti.
Omasavādo nāma dasahi ākārehi omasati— jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi, sippenapi, ābādhenapi, liṅgenapi, kilesenapi, āpattiyāpi, akkosenapi. Jāti nāma dve jātiyo— hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti. Hīnā nāma jāti— caṇḍālajāti, venajāti, nesādajāti, rathakārajāti, pukkusajāti. Esā hīnā nāma jāti. Ukkaṭṭhā nāma jāti— khattiyajāti, brāhmaṇajāti. Esā ukkaṭṭhā nāma jāti. Nāmaṁ nāma sya:2.165 dve nāmāni— hīnañca nāmaṁ ukkaṭṭhañca nāmaṁ. Hīnaṁ nāma nāmaṁ— avakaṇṇakaṁ, javakaṇṇakaṁ, dhaniṭṭhakaṁ, saviṭṭhakaṁ, kulavaḍḍhakaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ paribhūtaṁ acittīkataṁ, etaṁ hīnaṁ nāma nāmaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma nāmaṁ— buddhappaṭisaṁyuttaṁ, dhammappaṭisaṁyuttaṁ, saṅghappaṭisaṁyuttaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṁ anavaññātaṁ ahīḷitaṁ aparibhūtaṁ cittīkataṁ, etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma nāmaṁ. Gottaṁ nāma vri:88.9 dve gottāni— hīnañca gottaṁ ukkaṭṭhañca gottaṁ. Hīnaṁ nāma gottaṁ— kosiyagottaṁ, bhāradvājagottaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ paribhūtaṁ acittīkataṁ, etaṁ hīnaṁ nāma gottaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma gottaṁ— gotamagottaṁ, moggallānagottaṁ, kaccānagottaṁ, vāsiṭṭhagottaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṁ anavaññātaṁ ahīḷitaṁ aparibhūtaṁ cittīkataṁ, etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma gottaṁ. Kammaṁ nāma dve kammāni— hīnañca kammaṁ ukkaṭṭhañca kammaṁ. Hīnaṁ nāma kammaṁ— koṭṭhakakammaṁ, pupphachaḍḍakakammaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ paribhūtaṁ acittīkataṁ, etaṁ hīnaṁ nāma kammaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma kammaṁ— kasi, vaṇijjā, gorakkhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṁ anavaññātaṁ ahīḷitaṁ aparibhūtaṁ cittīkataṁ. Etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma kammaṁ. Sippaṁ nāma sya:2.166 dve sippāni— hīnañca sippaṁ ukkaṭṭhañca sippaṁ. Hīnaṁ nāma sippaṁ— naḷakārasippaṁ, kumbhakārasippaṁ, pesakārasippaṁ, cammakārasippaṁ, nahāpitasippaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ paribhūtaṁ acittīkataṁ. Etaṁ hīnaṁ nāma sippaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma sippaṁ— muddā, gaṇanā, lekhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṁ anavaññātaṁ ahīḷitaṁ aparibhūtaṁ cittīkataṁ, etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma sippaṁ. Sabbepi ābādhā hīnā, api ca madhumeho ābādho ukkaṭṭho. Liṅgaṁ nāma dve liṅgāni— hīnañca liṅgaṁ ukkaṭṭhañca liṅgaṁ. Hīnaṁ nāma liṅgaṁ— atidīghaṁ, atirassaṁ, atikaṇhaṁ, accodātaṁ, etaṁ hīnaṁ nāma liṅgaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma liṅgaṁ— nātidīghaṁ, nātirassaṁ, nātikaṇhaṁ, nāccodātaṁ. Etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma liṅgaṁ. Sabbepi kilesā hīnā. Sabbāpi āpattiyo hīnā. Api ca sotāpattisamāpatti ukkaṭṭhā. Akkoso nāma vri:88.10 · sya:2.167 dve akkosā— hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Hīno nāma akkoso— oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi; natthi tuyhaṁ sugati, duggatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhāti, yakārena vā bhakārena vā, kāṭakoṭacikāya vā, eso hīno nāma akkoso. Ukkaṭṭho nāma akkoso— paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhāti, eso ukkaṭṭho nāma akkoso. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, caṇḍālaṁ venaṁ nesādaṁ rathakāraṁ pukkusaṁ— “caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, khattiyaṁ brāhmaṇaṁ— “caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, caṇḍālaṁ venaṁ nesādaṁ rathakāraṁ pukkusaṁ— “khattiyosi, brāhmaṇosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, khattiyaṁ brāhmaṇaṁ— “khattiyosi, brāhmaṇosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, avakaṇṇakaṁ javakaṇṇakaṁ dhaniṭṭhakaṁ saviṭṭhakaṁ kulavaḍḍhakaṁ— vri:88.11 · sya:2.168 “avakaṇṇakosi, javakaṇṇakosi, dhaniṭṭhakosi, saviṭṭhakosi, kulavaḍḍhakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, buddharakkhitaṁ dhammarakkhitaṁ saṅgharakkhitaṁ— “avakaṇṇakosi, javakaṇṇakosi, dhaniṭṭhakosi, saviṭṭhakosi, kulavaḍḍhakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, avakaṇṇakaṁ javakaṇṇakaṁ dhaniṭṭhakaṁ saviṭṭhakaṁ kulavaḍḍhakaṁ— “buddharakkhitosi, dhammarakkhitosi, saṅgharakkhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, buddharakkhitaṁ dhammarakkhitaṁ saṅgharakkhitaṁ— “buddharakkhitosi, dhammarakkhitosi, saṅgharakkhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, kosiyaṁ bhāradvājaṁ— “kosiyosi, bhāradvājosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, gotamaṁ moggallānaṁ kaccānaṁ vāsiṭṭhaṁ— “kosiyosi, bhāradvājosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. sya:2.169 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, kosiyaṁ bhāradvājaṁ— “gotamosi, moggallānosi, kaccānosi, vāsiṭṭhosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, gotamaṁ moggallānaṁ kaccānaṁ vāsiṭṭhaṁ— “gotamosi, moggallānosi, kaccānosi, vāsiṭṭhosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, koṭṭhakaṁ pupphachaḍḍakaṁ— “koṭṭhakosi, pupphachaḍḍakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, kassakaṁ vāṇijaṁ gorakkhaṁ— “koṭṭhakosi, pupphachaḍḍakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, koṭṭhakaṁ pupphachaḍḍakaṁ— “kassakosi, vāṇijosi, gorakkhosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. vri:88.12 · sya:2.170 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, kassakaṁ vāṇijaṁ gorakkhaṁ— “kassakosi, vāṇijosi, gorakkhosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, naḷakāraṁ kumbhakāraṁ pesakāraṁ cammakāraṁ nahāpitaṁ— “naḷakārosi, kumbhakārosi, pesakārosi, cammakārosi, nahāpitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, muddikaṁ gaṇakaṁ lekhakaṁ— “naḷakārosi, kumbhakārosi, pesakārosi, cammakārosi, nahāpitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, naḷakāraṁ kumbhakāraṁ pesakāraṁ cammakāraṁ nahāpitaṁ— “muddikosi, gaṇakosi, lekhakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, muddikaṁ gaṇakaṁ lekhakaṁ— “muddikosi, gaṇakosi, lekhakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. sya:2.171 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, kuṭṭhikaṁ gaṇḍikaṁ kilāsikaṁ sosikaṁ apamārikaṁ— “kuṭṭhikosi, gaṇḍikosi, kilāsikosi, sosikosi, apamārikosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, madhumehikaṁ— “kuṭṭhikosi, gaṇḍikosi, kilāsikosi, sosikosi, apamārikosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. vri:88.13 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, kuṭṭhikaṁ gaṇḍikaṁ kilāsikaṁ sosikaṁ apamārikaṁ— “madhumehikosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, madhumehikaṁ— “madhumehikosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, atidīghaṁ atirassaṁ atikaṇhaṁ accodātaṁ— “atidīghosi, atirassosi, atikaṇhosi, accodātosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. sya:2.172 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, nātidīghaṁ nātirassaṁ nātikaṇhaṁ nāccodātaṁ— “atidīghosi, atirassosi, atikaṇhosi, accodātosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, atidīghaṁ atirassaṁ atikaṇhaṁ accodātaṁ— “nātidīghosi, nātirassosi, nātikaṇhosi, nāccodātosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, nātidīghaṁ nātirassaṁ nātikaṇhaṁ nāccodātaṁ— “nātidīghosi, nātirassosi, nātikaṇhosi, nāccodātosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṁ dosapariyuṭṭhitaṁ mohapariyuṭṭhitaṁ— “rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ— “rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. vri:88.14 · sya:2.173 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṁ dosapariyuṭṭhitaṁ mohapariyuṭṭhitaṁ— “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ— “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, pārājikaṁ ajjhāpannaṁ saṅghādisesaṁ ajjhāpannaṁ thullaccayaṁ ajjhāpannaṁ pācittiyaṁ ajjhāpannaṁ pāṭidesanīyaṁ ajjhāpannaṁ dukkaṭaṁ ajjhāpannaṁ dubbhāsitaṁ ajjhāpannaṁ— “pārājikaṁ ajjhāpannosi, saṅghādisesaṁ ajjhāpannosi, thullaccayaṁ ajjhāpannosi, pācittiyaṁ ajjhāpannosi, pāṭidesanīyaṁ ajjhāpannosi, dukkaṭaṁ ajjhāpannosi, dubbhāsitaṁ ajjhāpannosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, sotāpannaṁ— “pārājikaṁ ajjhāpannosi …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpannosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. sya:2.174 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, pārājikaṁ ajjhāpannaṁ …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpannaṁ— “sotāpannosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, sotāpannaṁ— “sotāpannosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, oṭṭhaṁ meṇḍaṁ goṇaṁ gadrabhaṁ tiracchānagataṁ nerayikaṁ— “oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi, natthi tuyhaṁ sugati, duggati yeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. vri:88.15 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ— “oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi, natthi tuyhaṁ sugati, duggatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, oṭṭhaṁ meṇḍaṁ goṇaṁ gadrabhaṁ tiracchānagataṁ nerayikaṁ— “paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. sya:2.175 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ— “paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugati yeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce khattiyā, brāhmaṇā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce avakaṇṇakā javakaṇṇakā dhaniṭṭhakā saviṭṭhakā kulavaḍḍhakā”ti bhaṇati …pe…. vri:88.16 · sya:2.176 “Santi idhekacce buddharakkhitā dhammarakkhitā saṅgharakkhitā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce kosiyā bhāradvājā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce gotamā moggallānā kaccānā vāsiṭṭhā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce koṭṭhakā pupphachaḍḍakā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce kassakā vāṇijā gorakkhā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce naḷakārā kumbhakārā pesakārā cammakārā nahāpitā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce muddikā gaṇakā lekhakā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce kuṭṭhikā gaṇḍikā kilāsikā sosikā apamārikā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce madhumehikā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce atidīghā atirassā atikaṇhā accodātā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce nātidīghā nātirassā nātikaṇhā nāccodātā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce pārājikaṁ ajjhāpannā …pe…. dubbhāsitaṁ ajjhāpannā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce sotāpannā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce oṭṭhā meṇḍā goṇā gadrabhā tiracchānagatā nerayikā, natthi tesaṁ sugati, duggatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce paṇḍitā byattā, medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. sya:2.177 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa …pe…. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. vri:88.17 “Na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti …pe… sya:2.178 hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ— “paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena hīnaṁ vadeti, caṇḍālaṁ venaṁ nesādaṁ rathakāraṁ pukkusaṁ— “caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. sya:2.179 Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, khattiyaṁ brāhmaṇaṁ— “caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. vri:88.18 Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, caṇḍālaṁ venaṁ nesādaṁ rathakāraṁ pukkusaṁ— “khattiyosi, brāhmaṇosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, khattiyaṁ brāhmaṇaṁ— “khattiyosi, brāhmaṇosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena hīnaṁ vadeti …pe… hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ— “paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. sya:2.180 “Santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. vri:88.19 “Na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena hīnaṁ vadeti …pe… sya:2.181 hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ— “paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Anāpatti— sya:2.182 atthapurekkhārassa, dhammapurekkhārassa, anusāsanipurekkhārassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. Omasavādasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ.