← _

Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga

id: pli-tv-bu-vb-pc8 VRI: vol 88 สยามรัฐ: vol 2 304 segments
Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 8. Bhūtārocanasikkhāpada
Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṁ upagacchiṁsu. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti—dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“etarahi kho vajjī dubbhikkhā—dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Kena nu kho mayaṁ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā”ti? Ekacce evamāhaṁsu—“handa mayaṁ, āvuso, gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhema. Evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“alaṁ, āvuso, kiṁ gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhitena? Handa mayaṁ, āvuso, gihīnaṁ dūteyyaṁ harāma. Evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“alaṁ, āvuso; kiṁ gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhitena. Kiṁ gihīnaṁ dūteyyaṁ haṭena. Handa mayaṁ, āvuso, gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsissāma— ‘asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiñño’ti. Evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. “Eso yeva kho, āvuso, seyyo, yo amhākaṁ gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito”ti. Atha kho te bhikkhū gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsiṁsu— “asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī …pe… asuko bhikkhu chaḷabhiñño”ti. Atha kho te manussā—“lābhā vata no, suladdhaṁ vata no, yesaṁ no evarūpā bhikkhū vassaṁ upagatā, na vata no ito pubbe evarūpā bhikkhū vassaṁ upagatā, yathayime bhikkhū sīlavanto kalyāṇadhammā”ti. Te na tādisāni bhojanāni attanā bhuñjanti, mātāpitūnaṁ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṁ denti ñātisālohitānaṁ denti yādisāni bhikkhūnaṁ denti. Na tādisāni khādanīyāni sāyanīyāni pānāni attanā khādanti sāyanti pivanti mātāpitūnaṁ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṁ denti ñātisālohitānaṁ denti, yādisāni bhikkhūnaṁ denti. Atha kho te bhikkhū vaṇṇavā ahesuṁ pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena vesālī tena pakkamiṁsu. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṁ kūṭāgārasālā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tena kho pana samayena disāsu vassaṁvuṭṭhā bhikkhū kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā. Vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca— “kacci, bhikkhave, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Samaggā ca mayaṁ, bhante, sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti. Kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti. Atthasañhitaṁ tathāgatā pucchanti, no anatthasañhitaṁ. Anatthasañhite setughāto tathāgatānaṁ. Dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti—“dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmā”ti. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca—“yathā kathaṁ pana tumhe, bhikkhave, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kacci pana vo, bhikkhave, bhūtan”ti? “Bhūtaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, bhikkhave, udarassa kāraṇā gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsissatha. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha— “Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṁ āroceyya bhūtasmiṁ, pācittiyan”ti.
Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā, avaseso anupasampanno nāma. Uttarimanussadhammo nāma jhānaṁ, vimokkho, samādhi, samāpatti, ñāṇadassanaṁ, maggabhāvanā, phalasacchikiriyā, kilesappahānaṁ, vinīvaraṇatā cittassa, suññāgāre abhirati. Jhānanti paṭhamaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānaṁ, catutthaṁ jhānaṁ. Vimokkhoti suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho. Samādhīti suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi. Samāpattīti suññatā samāpatti, animittā samāpatti, appaṇihitā samāpatti. Ñāṇadassananti tisso vijjā. Maggabhāvanāti cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Phalasacchikiriyāti sotāpattiphalassa sacchikiriyā, sakadāgāmiphalassa sacchikiriyā, anāgāmiphalassa sacchikiriyā, arahattassa sacchikiriyā. Kilesappahānanti rāgassa pahānaṁ, dosassa pahānaṁ, mohassa pahānaṁ. Vinīvaraṇatā cittassāti rāgā cittaṁ vinīvaraṇatā, dosā cittaṁ vinīvaraṇatā, mohā cittaṁ vinīvaraṇatā. Suññāgāre abhiratīti paṭhamena jhānena suññāgāre abhirati, dutiyena jhānena suññāgāre abhirati, tatiyena jhānena suññāgāre abhirati, catutthena jhānena suññāgāre abhirati. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmī”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpanno”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamassa jhānassa lābhimhī”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamassa jhānassa vasimhī”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; catutthassa jhānassa lābhimhi, vasimhi; catutthaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “suññataṁ vimokkhaṁ …pe… animittaṁ vimokkhaṁ … appaṇihitaṁ vimokkhaṁ … suññataṁ samādhiṁ … animittaṁ samādhiṁ … appaṇihitaṁ samādhiṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; appaṇihitassa samādhissa lābhimhi, vasimhi; appaṇihito samādhi sacchikato mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “suññataṁ samāpattiṁ …pe… animittaṁ samāpattiṁ … appaṇihitaṁ samāpattiṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; appaṇihitāya samāpattiyā lābhimhi, vasimhi; appaṇihitā samāpatti sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “tisso vijjā samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; tissannaṁ vijjānaṁ lābhimhi, vasimhi; tisso vijjā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “cattāro satipaṭṭhāne …pe… cattāro sammappadhāne … cattāro iddhipāde samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; catunnaṁ iddhipādānaṁ lābhimhi, vasimhi; cattāro iddhipādā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “pañcindriyāni …pe… pañca balāni samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; pañcannaṁ balānaṁ lābhimhi, vasimhi; pañca balāni sacchikatāni mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “satta bojjhaṅge samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ lābhimhi, vasimhi; satta bojjhaṅgā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi, vasimhi; ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “sotāpattiphalaṁ …pe… sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … arahattaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; arahattassa lābhimhi, vasimhi; arahattaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “rāgo me catto …pe… doso me catto … moho me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “rāgā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ …pe… dosā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “suññāgāre paṭhamaṁ jhānaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; suññāgāre catutthassa jhānassa lābhimhi, vasimhi; suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ …pe… paṭhamañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ …pe… animittañca vimokkhaṁ … appaṇihitañca vimokkhaṁ … suññatañca samādhiṁ … animittañca samādhiṁ … appaṇihitañca samādhiṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa ca samādhissa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ suññatañca samāpattiṁ …pe… animittañca samāpattiṁ … appaṇihitañca samāpattiṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ appaṇihitā ca samāpatti sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ tisso ca vijjā samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa tissannañca vijjānaṁ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ tisso ca vijjā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ cattāro ca satipaṭṭhāne …pe… cattāro ca sammappadhāne … cattāro ca iddhipāde samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa catunnañca iddhipādānaṁ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ cattāro ca iddhipādā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ, pañca ca indriyāni …pe… pañca ca balāni samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa pañcannañca balānaṁ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ pañca ca balāni sacchikatāni mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa sattannañca bojjhaṅgānaṁ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa ariyassa ca aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ ariyo ca aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ sotāpattiphalañca …pe… sakadāgāmiphalañca … anāgāmiphalañca … arahattañca samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ arahattañca sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno …pe… rāgo ca me catto … doso ca me catto … moho ca me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno …pe… rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ …pe… dutiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; dutiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; dutiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ …pe… mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyañca jhānaṁ paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; dutiyassa ca jhānassa paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; dutiyañca jhānaṁ paṭhamañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Mūlaṁ saṅkhittaṁ. Āroceyyāti anupasampannassa— “mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, paṭhamañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ animittañca vimokkhaṁ appaṇihitañca vimokkhaṁ suññatañca samādhiṁ animittañca samādhiṁ appaṇihitañca samādhiṁ suññatañca samāpattiṁ animittañca samāpattiṁ appaṇihitañca samāpattiṁ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṁ …pe… rāgo ca me catto, doso ca me catto, moho ca me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito samukkheṭito, rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti vattukāmo—“dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti vattukāmo—“tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ, suññataṁ vimokkhaṁ, animittaṁ vimokkhaṁ, appaṇihitaṁ vimokkhaṁ, suññataṁ samādhiṁ, animittaṁ samādhiṁ, appaṇihitaṁ samādhiṁ, suññataṁ samāpattiṁ, animittaṁ samāpattiṁ, appaṇihitaṁ samāpattiṁ, tisso vijjā, cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaṁ samāpajjiṁ …pe… rāgo me catto, doso me catto, moho me catto, vanto, mutto, pahīno; paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito; rāgā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti vattukāmo …pe… “mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti vattukāmo—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Mūlaṁ saṅkhittaṁ. Āroceyyāti anupasampannassa— “mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti vattukāmo—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti vattukāmo—“dosā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ …pe… dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti vattukāmo—“mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ …pe… mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti vattukāmo—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu suññataṁ vimokkhaṁ …pe… animittaṁ vimokkhaṁ appaṇihitaṁ vimokkhaṁ suññataṁ samādhiṁ animittaṁ samādhiṁ appaṇihitaṁ samādhiṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu appaṇihitassa samādhissa lābhī, vasī; tena bhikkhunā appaṇihito samādhi sacchikato”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu suññataṁ samāpattiṁ …pe… animittaṁ samāpattiṁ appaṇihitaṁ samāpattiṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; appaṇihitāya samāpattiyā lābhī, vasī; tena bhikkhunā appaṇihitā samāpatti sacchikatā”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu tisso vijjā …pe… cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaṁ samāpajji … samāpajjati, samāpanno …pe… tassa bhikkhuno rāgo catto, doso catto, moho catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito; tassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā cittaṁ vinīvaraṇaṁ, mohā cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu suññāgāre paṭhamaṁ jhānaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ tatiyaṁ jhānaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te cīvaraṁ paribhuñji, yo te piṇḍapātaṁ paribhuñji, yo te senāsanaṁ paribhuñji, yo te gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñji so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yena te vihāro paribhutto …pe… yena te cīvaraṁ paribhuttaṁ, yena te piṇḍapāto paribhutto, yena te senāsanaṁ paribhuttaṁ, yena te gilānappaccayabhesajjaparikkhāro paribhutto so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yaṁ tvaṁ āgamma vihāraṁ adāsi …pe… cīvaraṁ adāsi, piṇḍapātaṁ adāsi, senāsanaṁ adāsi, gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ adāsi so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Anāpatti— upasampannassa, bhūtaṁ āroceti, ādikammikassāti. Bhūtārocanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ.