← _

Parivāra 15. Mahāsaṅgāma

id: pli-tv-pvr15 VRI: vol 91 สยามรัฐ: vol 8 236 segments
Parivāra 15. Mahāsaṅgāma 1. Voharantenajānitabbādi
Saṅgāmāvacarena bhikkhunā saṅghe voharantena vatthu jānitabbaṁ, vipatti jānitabbā, āpatti jānitabbā, nidānaṁ jānitabbaṁ, ākāro jānitabbo, pubbāparaṁ jānitabbaṁ, katākataṁ jānitabbaṁ, kammaṁ jānitabbaṁ, adhikaraṇaṁ jānitabbaṁ, samatho jānitabbo, na chandāgati gantabbā, na dosāgati gantabbā, na mohāgati gantabbā, na bhayāgati gantabbā, saññāpanīye ṭhāne saññāpetabbaṁ, nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpetabbaṁ, pekkhanīye ṭhāne pekkhitabbaṁ, pasādanīye ṭhāne pasādetabbaṁ, “laddhapakkhomhī”ti parapakkho nāvajānitabbo, bahussutomhīti appassuto nāvajānitabbo, therataromhīti navakataro nāvajānitabbo, asampattaṁ na byāhātabbaṁ, sampattaṁ dhammato vinayato na parihāpetabbaṁ, yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbaṁ.
Vatthu jānitabbanti aṭṭhapārājikānaṁ vatthu jānitabbaṁ, tevīsasaṅghādisesānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dveaniyatānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dvecattārīsanissaggiyānaṁ vatthu jānitabbaṁ, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dvādasapāṭidesanīyānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dukkaṭānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dubbhāsitānaṁ vatthu jānitabbaṁ.
Vipatti jānitabbāti sīlavipatti jānitabbā, ācāravipatti jānitabbā, diṭṭhivipatti jānitabbā, ājīvavipatti jānitabbā.
Āpatti jānitabbāti pārājikāpatti jānitabbā, saṅghādisesāpatti jānitabbā, thullaccayāpatti jānitabbā, pācittiyāpatti jānitabbā, pāṭidesanīyāpatti jānitabbā, dukkaṭāpatti jānitabbā, dubbhāsitāpatti jānitabbā.
Nidānaṁ jānitabbanti aṭṭhapārājikānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, tevīsasaṅghādisesānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dveaniyatānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dvecattārīsanissaggiyānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dvādasapāṭidesanīyānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dukkaṭānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dubbhāsitānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ.
Ākāro jānitabboti saṅgho ākārato jānitabbo, gaṇo ākārato jānitabbo, puggalo ākārato jānitabbo, codako ākārato jānitabbo, cuditako ākārato jānitabbo. Saṅgho ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṁ saṅgho imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṁ saṅgho ākārato jānitabbo. Gaṇo ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṁ gaṇo imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṁ gaṇo ākārato jānitabbo. Puggalo ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṁ puggalo imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṁ puggalo ākārato jānitabbo. Codako ākārato jānitabboti kacci nu kho ayamāyasmā pañcasu dhammesu patiṭṭhāya paraṁ codeti udāhu noti, evaṁ codako ākārato jānitabbo. Cuditako ākārato jānitabboti kacci nu kho ayamāyasmā dvīsu dhammesu patiṭṭhito sacce ca akuppe ca udāhu noti, evaṁ cuditako ākārato jānitabbo.
Pubbāparaṁ jānitabbanti kacci nu kho ayamāyasmā vatthuto vā vatthuṁ saṅkamati, vipattito vā vipattiṁ saṅkamati, āpattito vā āpattiṁ saṅkamati, avajānitvā vā paṭijānāti, paṭijānitvā vā avajānāti, aññena vā aññaṁ paṭicarati, udāhu noti, evaṁ pubbāparaṁ jānitabbaṁ.
Katākataṁ jānitabbanti methunadhammo jānitabbo, methunadhammassa anulomaṁ jānitabbaṁ, methunadhammassa pubbabhāgo jānitabbo. Methunadhammo jānitabboti dvayaṁdvayasamāpatti jānitabbā. Methunadhammassa anulomaṁ jānitabbanti bhikkhu attano mukhena parassa aṅgajātaṁ gaṇhāti. Methunadhammassa pubbabhāgo jānitabboti vaṇṇāvaṇṇo, kāyasaṁsaggo, duṭṭhullavācā, attakāmapāricariyā, vacanamanuppadānaṁ.
Kammaṁ jānitabbanti soḷasakammāni jānitabbāni— cattāri apalokanakammāni jānitabbāni, cattāri ñattikammāni jānitabbāni, cattāri ñattidutiyakammāni jānitabbāni, cattāri ñatticatutthakammāni jānitabbāni.
Adhikaraṇaṁ jānitabbanti cattāri adhikaraṇāni jānitabbāni— vivādādhikaraṇaṁ jānitabbaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ jānitabbaṁ, āpattādhikaraṇaṁ jānitabbaṁ, kiccādhikaraṇaṁ jānitabbaṁ.
Samatho jānitabboti satta samathā jānitabbā— sammukhāvinayo jānitabbo, sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṁ jānitabbaṁ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo.
2. Agatiagantabba Na chandāgati gantabbāti chandāgatiṁ gacchanto kathaṁ chandāgatiṁ gacchati? Idhekacco—“ayaṁ me upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhāyako vā samānācariyako vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātisālohito vā”ti, tassānukampāya tassānurakkhāya adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, anāpattiṁ āpattīti dīpeti, āpattiṁ anāpattīti dīpeti, lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti, sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti, duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi chandāgatiṁ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi chandāgatiṁ gacchanto khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Chandāgatiṁ gacchanto evaṁ chandāgatiṁ gacchati.
Na dosāgati gantabbāti dosāgatiṁ gacchanto kathaṁ dosāgatiṁ gacchati? Idhekacco anatthaṁ me acarīti āghātaṁ bandhati, anatthaṁ me caratīti āghātaṁ bandhati, anatthaṁ me carissatīti āghātaṁ bandhati, piyassa me manāpassa anatthaṁ acari … anatthaṁ carati … anatthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati, appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari … atthaṁ carati … atthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati. Imehi navahi āghātavatthūhi āghāto paṭighāto kuddho kodhābhibhūto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi dosāgatiṁ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi dosāgatiṁ gacchanto khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ bahuñca apuññaṁ pasavati. Dosāgatiṁ gacchanto evaṁ dosāgatiṁ gacchati.
Na mohāgati gantabbāti mohāgatiṁ gacchanto kathaṁ mohāgatiṁ gacchati? Ratto rāgavasena gacchati, duṭṭho dosavasena gacchati, mūḷho mohavasena gacchati, parāmaṭṭho diṭṭhivasena gacchati, mūḷho sammūḷho mohābhibhūto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi mohāgatiṁ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi mohāgatiṁ gacchanto khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Mohāgatiṁ gacchanto evaṁ mohāgatiṁ gacchati.
Na bhayāgati gantabbāti bhayāgatiṁ gacchanto kathaṁ bhayāgatiṁ gacchati? Idhekacco—“ayaṁ visamanissito vā gahananissito vā balavanissito vā kakkhaḷo pharuso jīvitantarāyaṁ vā brahmacariyantarāyaṁ vā karissatī”ti, tassa bhayā bhīto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, anāpattiṁ āpattīti dīpeti, āpattiṁ anāpattīti dīpeti, lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti, sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti, duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi bhayāgatiṁ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi bhayāgatiṁ gacchanto khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Bhayāgatiṁ gacchanto evaṁ bhayāgatiṁ gacchati.
Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ ativattati; Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimāti.
3. Agatiagamana Kathaṁ na chandāgatiṁ gacchati? Adhammaṁ adhammoti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, dhammaṁ dhammoti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, avinayaṁ avinayoti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, vinayaṁ vinayoti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, anāpattiṁ anāpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, āpattiṁ āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati. Evaṁ na chandāgatiṁ gacchati.
Kathaṁ na dosāgatiṁ gacchati? Adhammaṁ adhammoti dīpento na dosāgatiṁ gacchati, dhammaṁ dhammoti dīpento na dosāgatiṁ gacchati …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento na dosāgatiṁ gacchati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na dosāgatiṁ gacchati. Evaṁ na dosāgatiṁ gacchati.
Kathaṁ na mohāgatiṁ gacchati? Adhammaṁ adhammoti dīpento na mohāgatiṁ gacchati, dhammaṁ dhammoti dīpento na mohāgatiṁ gacchati …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento na mohāgatiṁ gacchati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na mohāgatiṁ gacchati. Evaṁ na mohāgatiṁ gacchati.
Kathaṁ na bhayāgatiṁ gacchati? Adhammaṁ adhammoti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, dhammaṁ dhammoti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, avinayaṁ avinayoti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, vinayaṁ vinayoti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, anāpattiṁ anāpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, āpattiṁ āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati. Evaṁ na bhayāgatiṁ gacchati.
Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ nātivattati; Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimāti.
4. Saññāpanīyādi Kathaṁ saññāpanīye ṭhāne saññāpeti? Adhammaṁ adhammoti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti, dhammaṁ dhammoti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti. Evaṁ saññāpanīye ṭhāne saññāpeti.
Kathaṁ nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti? Adhammaṁ adhammoti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti, dhammaṁ dhammoti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti. Evaṁ nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti.
Kathaṁ pekkhanīye ṭhāne pekkhati? Adhammaṁ adhammoti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati, dhammaṁ dhammoti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati. Evaṁ pekkhanīye ṭhāne pekkhati.
Kathaṁ pasādanīye ṭhāne pasādeti? Adhammaṁ adhammoti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti, dhammaṁ dhammoti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti. Evaṁ pasādanīye ṭhāne pasādeti.
5. Parapakkhādiavajānana Kathaṁ laddhapakkhomhīti parapakkhaṁ avajānāti? Idhekacco laddhapakkho hoti laddhaparivāro pakkhavā ñātimā. “Ayaṁ aladdhapakkho aladdhaparivāro na pakkhavā na ñātimā”ti tassa avajānanto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṁ laddhapakkhomhīti parapakkhaṁ avajānāti.
Kathaṁ bahussutomhīti appassutaṁ avajānāti? Idhekacco bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. “Ayaṁ appassuto appāgamo appadharo”ti tassa avajānanto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṁ bahussutomhīti appassutaṁ avajānāti.
Kathaṁ therataromhīti navakataraṁ avajānāti? Idhekacco thero hoti rattaññū cirapabbajito “ayaṁ navako appaññāto appakataññū imassa vacanaṁ akataṁ bhavissatī”ti tassa avajānanto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṁ therataromhīti navakataraṁ avajānāti.
Asampattaṁ na byāharitabbanti anotiṇṇaṁ bhāraṁ na otāretabbaṁ. Sampattaṁ dhammato vinayato na parihāpetabbanti yaṁatthāya saṅgho sannipatito hoti, taṁ atthaṁ dhammato vinayato na parihāpetabbaṁ.
Yena dhammenāti bhūtena vatthunā. Yena vinayenāti codetvā sāretvā. Yena satthusāsanenāti ñattisampadāya anussāvanasampadāya, yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbanti.
6. Anuvijjakassaanuyoga Anuvijjakena codako pucchitabbo— “yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapesi, kimhi naṁ ṭhapesi, sīlavipattiyā vā ṭhapesi, ācāravipattiyā vā ṭhapesi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapesī”ti? So ce evaṁ vadeyya— “sīlavipattiyā vā ṭhapemi, ācāravipattiyā vā ṭhapemi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapemī”ti, so evamassa vacanīyo— “jānāti panāyasmā sīlavipattiṁ, jānāti ācāravipattiṁ, jānāti diṭṭhivipattin”ti? So ce evaṁ vadeyya— “jānāmi kho ahaṁ, āvuso, sīlavipattiṁ, jānāmi ācāravipattiṁ, jānāmi diṭṭhivipattin”ti, so evamassa vacanīyo— “katamā panāvuso, sīlavipatti, katamā ācāravipatti, katamā diṭṭhivipattī”ti? So ce evaṁ vadeyya— “cattāri pārājikāni terasa saṅghādisesā—ayaṁ sīlavipatti. Thullaccayaṁ pācittiyaṁ pāṭidesanīyaṁ dukkaṭaṁ dubbhāsitaṁ—ayaṁ ācāravipatti. Micchādiṭṭhi antaggāhikādiṭṭhi—ayaṁ diṭṭhivipattī”ti, so evamassa vacanīyo— “yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapesi, diṭṭhena vā ṭhapesi, sutena vā ṭhapesi, parisaṅkāya vā ṭhapesī”ti? So ce evaṁ vadeyya— “diṭṭhena vā ṭhapemi, sutena vā ṭhapemi, parisaṅkāya vā ṭhapemī”ti, so evamassa vacanīyo— “yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te diṭṭhaṁ, kinti te diṭṭhaṁ, kadā te diṭṭhaṁ, kattha te diṭṭhaṁ, pārājikaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṁ ahosi, kattha cāyaṁ bhikkhu ahosi, kiñca tvaṁ karosi, kiṁ cāyaṁ bhikkhu karotī”ti? So ce evaṁ vadeyya— “na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca sutena pavāraṇaṁ ṭhapemī”ti, so evamassa vacanīyo— “yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te sutaṁ, kinti te sutaṁ, kadā te sutaṁ, kattha te sutaṁ, pārājikaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, bhikkhussa sutaṁ, bhikkhuniyā sutaṁ, sikkhamānāya sutaṁ, sāmaṇerassa sutaṁ, sāmaṇeriyā sutaṁ, upāsakassa sutaṁ, upāsikāya sutaṁ, rājūnaṁ sutaṁ, rājamahāmattānaṁ sutaṁ, titthiyānaṁ sutaṁ, titthiyasāvakānaṁ sutan”ti? So ce evaṁ vadeyya— “na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapemī”ti, so evamassa vacanīyo— “yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā parisaṅkasi, sikkhamānāya sutvā parisaṅkasi, sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi, sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi, upāsakassa sutvā parisaṅkasi, upāsikāya sutvā parisaṅkasi, rājūnaṁ sutvā parisaṅkasi, rājamahāmattānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyasāvakānaṁ sutvā parisaṅkasī”ti?
Diṭṭhaṁ diṭṭhena sameti, diṭṭhena saṁsandate diṭṭhaṁ; Diṭṭhaṁ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, kātabbā tena pavāraṇā.
Sutaṁ sutena sameti, sutena saṁsandate sutaṁ; Sutaṁ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, kātabbā tena pavāraṇā.
Mutaṁ mutena sameti, Mutena saṁsandate mutaṁ; Mutaṁ paṭicca na upeti, Asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, Kātabbā tena pavāraṇāti.
7. Pucchāvibhāga Kiṁ te diṭṭhanti katamā pucchā? Kinti te diṭṭhanti katamā pucchā? Kadā te diṭṭhanti katamā pucchā? Kattha te diṭṭhanti katamā pucchā?
Kiṁ te diṭṭhanti vatthupucchā, vipattipucchā, āpattipucchā, ajjhācārapucchā. Vatthupucchāti— aṭṭhapārājikānaṁ vatthupucchā, tevīsasaṅghādisesānaṁ vatthupucchā, dveaniyatānaṁ vatthupucchā, dvecattārīsanissaggiyānaṁ vatthupucchā, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṁ vatthupucchā, dvādasapāṭidesanīyānaṁ vatthupucchā, dukkaṭānaṁ vatthupucchā, dubbhāsitānaṁ vatthupucchā. Vipattipucchāti— sīlavipattipucchā, ācāravipattipucchā, diṭṭhivipattipucchā, ājīvavipattipucchā. Āpattipucchāti— pārājikāpattipucchā, saṅghādisesāpattipucchā, thullaccayāpattipucchā, pācittiyāpattipucchā, pāṭidesanīyāpattipucchā, dukkaṭāpattipucchā, dubbhāsitāpattipucchā. Ajjhācārapucchāti— dvayaṁdvayasamāpattipucchā.
Kinti te diṭṭhanti liṅgapucchā, iriyāpathapucchā, ākārapucchā, vippakārapucchā. Liṅgapucchāti—dīghaṁ vā rassaṁ vā kaṇhaṁ vā odātaṁ vā. Iriyāpathapucchāti gacchantaṁ vā ṭhitaṁ vā nisinnaṁ vā nipannaṁ vā. Ākārapucchāti gihiliṅge vā titthiyaliṅge vā pabbajitaliṅge vā. Vippakārapucchāti gacchantaṁ vā ṭhitaṁ vā nisinnaṁ vā nipannaṁ vā.
Kadā te diṭṭhanti kālapucchā, samayapucchā, divasapucchā, utupucchā. Kālapucchāti pubbaṇhakāle vā majjhanhikakāle vā sāyanhakāle vā. Samayapucchāti pubbaṇhasamaye vā majjhanhikasamaye vā sāyanhasamaye vā. Divasapucchāti purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā rattiṁ vā divā vā kāḷe vā juṇhe vā. Utupucchāti hemante vā gimhe vā vasse vā.
Kattha te diṭṭhanti ṭhānapucchā, bhūmipucchā, okāsapucchā, padesapucchā. Ṭhānapucchāti bhūmiyā vā pathaviyā vā dharaṇiyā vā jagatiyā vā. Bhūmipucchāti bhūmiyā vā pathaviyā vā pabbate vā pāsāṇe vā pāsāde vā. Okāsapucchāti puratthime vā okāse pacchime vā okāse uttare vā okāse dakkhiṇe vā okāse. Padesapucchāti puratthime vā padese pacchime vā padese uttare vā padese dakkhiṇe vā padeseti.
Mahāsaṅgāmaṁ niṭṭhitaṁ.
Tassuddānaṁ
Vatthu nidānaṁ ākāro, pubbāparaṁ katākataṁ; Kammādhikaraṇañceva, samatho chandagāmi ca.
Dosā mohā bhayā ceva, saññā nijjhāpanena ca; Pekkhā pasāde pakkhomhi, sutatheratarena ca.
Asampattañca sampattaṁ, dhammena vinayena ca; Satthussa sāsanenāpi, mahāsaṅgāmañāpanāti.