Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga
id: pli-tv-bu-vb-pj2 VRI: vol 87 สยามรัฐ: vol 1 1,237 segments
Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pārājikakaṇḍa 2. Dutiyapārājikasikkhāpada
Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. sya:1.76 Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū isigilipasse tiṇakuṭiyo karitvā vassaṁ upagacchiṁsu. Āyasmāpi dhaniyo kumbhakāraputto tiṇakuṭikaṁ karitvā vassaṁ upagacchi. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena tiṇakuṭiyo bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca paṭisāmetvā janapadacārikaṁ pakkamiṁsu. Āyasmā pana dhaniyo kumbhakāraputto tattheva vassaṁ vasi, tattha hemantaṁ, tattha gimhaṁ. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Dutiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṁ akāsi. Dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Tatiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṁ akāsi. Tatiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi— vri:87.48 · sya:1.77 “yāvatatiyakaṁ kho me gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Ahaṁ kho pana susikkhito anavayo sake ācariyake kumbhakārakamme pariyodātasippo. Yannūnāhaṁ sāmaṁ cikkhallaṁ madditvā sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ kareyyan”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto sāmaṁ cikkhallaṁ madditvā sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ karitvā tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā taṁ kuṭikaṁ paci. Sā ahosi kuṭikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā lohitikā, seyyathāpi indagopako. Seyyathāpi nāma kiṅkaṇikasaddo; evamevaṁ tassā kuṭikāya saddo ahosi. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa taṁ kuṭikaṁ abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ lohitikaṁ. sya:1.78 Disvāna bhikkhū āmantesi— “kiṁ etaṁ, bhikkhave, abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ lohitikaṁ, seyyathāpi indagopako”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṁ, bhikkhave, tassa moghapurisassa ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ karissati. Na hi nāma, bhikkhave, tassa moghapurisassa pāṇesu anuddayā anukampā avihesā bhavissati. Gacchathetaṁ, bhikkhave, kuṭikaṁ bhindatha. Mā pacchimā janatā pāṇesu pātabyataṁ āpajji. Na ca, bhikkhave, sabbamattikāmayā kuṭikā kātabbā. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. “Evaṁ, bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā yena sā kuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ kuṭikaṁ bhindiṁsu. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto te bhikkhū etadavoca— “kissa me tumhe, āvuso, kuṭikaṁ bhindathā”ti? “Bhagavā, āvuso, bhedāpetī”ti. “Bhindathāvuso, sace dhammassāmī bhedāpetī”ti. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi— “yāvatatiyakaṁ kho me gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā sāpi bhagavatā bhedāpitā. Atthi ca me dārugahe gaṇako sandiṭṭho. Yannūnāhaṁ dārugahe gaṇakaṁ dārūni yācitvā dārukuṭikaṁ kareyyan”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṁ etadavoca— vri:87.49 · sya:1.79 “yāvatatiyakaṁ kho me, āvuso, gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā sāpi bhagavatā bhedāpitā. Dehi me, āvuso, dārūni. Icchāmi dārukuṭikaṁ kātun”ti. “Natthi, bhante, tādisāni dārūni yānāhaṁ ayyassa dadeyyaṁ. Atthi, bhante, devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni. Sace tāni dārūni rājā dāpeti harāpetha, bhante”ti. “Dinnāni, āvuso, raññā”ti. Atha kho dārugahe gaṇakassa etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Rājāpimesaṁ abhippasanno. Nārahati adinnaṁ dinnanti vattun”ti. Atha kho dārugahe gaṇako āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ etadavoca— “harāpetha, bhante”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tāni dārūni khaṇḍākhaṇḍikaṁ chedāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā dārukuṭikaṁ akāsi. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe kammante anusaññāyamāno yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṁ etadavoca— “yāni tāni, bhaṇe, devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni kahaṁ tāni dārūnī”ti? “Tāni, sāmi, dārūni devena ayyassa dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto anattamano ahosi— sya:1.80 “kathañhi nāma devo devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dassatī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca— “saccaṁ kira devena devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī”ti? “Ko evamāhā”ti? “Dārugahe gaṇako, devā”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, dārugahe gaṇakaṁ āṇāpehī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto dārugahe gaṇakaṁ bandhaṁ āṇāpesi. Addasa kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto dārugahe gaṇakaṁ bandhaṁ niyyamānaṁ. Disvāna dārugahe gaṇakaṁ etadavoca— “kissa tvaṁ, āvuso, bandho niyyāsī”ti? “Tesaṁ, bhante, dārūnaṁ kiccā”ti. “Gacchāvuso, ahampi āgacchāmī”ti. “Eyyāsi, bhante, purāhaṁ haññāmī”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. vri:87.50 · sya:1.81 Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ etadavoca— “saccaṁ kira mayā, bhante, devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni ayyassa dinnānī”ti? “Evaṁ, mahārājā”ti. “Mayaṁ kho, bhante, rājāno nāma bahukiccā bahukaraṇīyā, datvāpi na sareyyāma; iṅgha, bhante, sarāpehī”ti. “Sarasi tvaṁ, mahārāja, paṭhamābhisitto evarūpiṁ vācaṁ bhāsitā— ‘dinnaññeva samaṇabrāhmaṇānaṁ tiṇakaṭṭhodakaṁ paribhuñjantū’”ti. “Sarāmahaṁ, bhante. Santi, bhante, samaṇabrāhmaṇā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Tesaṁ appamattakepi kukkuccaṁ uppajjati. Tesaṁ mayā sandhāya bhāsitaṁ, tañca kho araññe apariggahitaṁ. So tvaṁ, bhante, tena lesena dārūni adinnaṁ harituṁ maññasi. Kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ haneyya vā bandheyya vā pabbājeyya vā. Gaccha, bhante, lomena tvaṁ muttosi. Māssu punapi evarūpaṁ akāsī”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— sya:1.82 “alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brāhmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ. Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Rājānampi ime vañcenti, kiṁ panaññe manusse”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṁ ādiyissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ paṭipucchi— “saccaṁ kira tvaṁ, dhaniya, rañño dārūni adinnaṁ ādiyī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, rañño dārūni adinnaṁ ādiyissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṁ, moghapurisa, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Tena kho pana samayena aññataro purāṇavohāriko mahāmatto bhikkhūsu pabbajito bhagavato avidūre nisinno hoti. vri:87.51 · sya:1.83 Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca— “kittakena kho, bhikkhu, rājā māgadho seniyo bimbisāro coraṁ gahetvā hanati vā bandhati vā pabbājeti vā”ti? “Pādena vā, bhagavā, pādārahena vā”ti. Tena kho pana samayena rājagahe pañcamāsako pādo hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha— “Yo pana bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā pabbājeyyuṁ vā—‘corosi bālosi mūḷhosi thenosī’ti, tathārūpaṁ bhikkhu adinnaṁ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṁvāso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharitvā ārāmaṁ haritvā bhājesuṁ. sya:1.84 Bhikkhū evamāhaṁsu— “mahāpuññattha tumhe, āvuso. Bahuṁ tumhākaṁ cīvaraṁ uppannan”ti. “Kuto, āvuso, amhākaṁ puññaṁ, idāni mayaṁ rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharimhā”ti. “Nanu, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Kissa tumhe, āvuso, rajakabhaṇḍikaṁ avaharitthā”ti? “Saccaṁ, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Tañca kho gāme, no araññe”ti. “Nanu, āvuso, tathevetaṁ hoti. Ananucchavikaṁ, āvuso, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tumhe, āvuso, rajakabhaṇḍikaṁ avaharissatha. Netaṁ, āvuso, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṁ, āvuso, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi— vri:87.52 “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharitthā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṁ, moghapurisā, ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, rajakabhaṇḍikaṁ avaharissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṁ, moghapurisā, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… vīriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha— “Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, sya:1.85 yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā pabbājeyyuṁ vā—‘corosi bālosi mūḷhosi thenosī’ti, tathārūpaṁ bhikkhu adinnaṁ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṁvāso”ti.
Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Gāmo nāma ekakuṭikopi gāmo, dvikuṭikopi gāmo, tikuṭikopi gāmo, catukuṭikopi gāmo, samanussopi gāmo, amanussopi gāmo, parikkhittopi gāmo, aparikkhittopi gāmo, gonisādiniviṭṭhopi gāmo, yopi sattho atirekacatumāsaniviṭṭho sopi vuccati gāmo. Gāmūpacāro nāma parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto, aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto. Araññaṁ nāma ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṁ araññaṁ nāma. Adinnaṁ nāma yaṁ adinnaṁ anissaṭṭhaṁ apariccattaṁ rakkhitaṁ gopitaṁ mamāyitaṁ parapariggahitaṁ. Etaṁ adinnaṁ nāma. Theyyasaṅkhātanti theyyacitto avaharaṇacitto. Ādiyeyyāti vri:87.53 ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṁ vikopeyya ṭhānā cāveyya saṅketaṁ vītināmeyya. Yathārūpaṁ nāma pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā. Rājāno nāma sya:1.86 pathabyārājā padesarājā maṇḍalikā antarabhogikā akkhadassā mahāmattā, ye vā pana chejjabhejjaṁ karontā anusāsanti. Ete rājāno nāma. Coro nāma yo pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati. Eso coro nāma. Haneyyuṁ vāti hatthena vā pādena vā kasāya vā vettena vā aḍḍhadaṇḍakena vā chejjāya vā haneyyuṁ. Bandheyyuṁ vāti rajjubandhanena vā andubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā gharabandhanena vā nagarabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā bandheyyuṁ, purisaguttiṁ vā kareyyuṁ. Pabbājeyyuṁ vāti gāmā vā nigamā vā nagarā vā janapadā vā janapadapadesā vā pabbājeyyuṁ. Corosi bālosi mūḷhosi thenosīti paribhāso eso. Tathārūpaṁ nāma pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā. Ādiyamānoti ādiyamāno haramāno avaharamāno iriyāpathaṁ vikopayamāno ṭhānā cāvayamāno saṅketaṁ vītināmayamāno. Ayampīti purimaṁ upādāya vuccati. Pārājiko hotīti vri:87.54 seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritatthāya; evameva bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati— “pārājiko hotī”ti. Asaṁvāsoti sya:1.87 saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā. Eso saṁvāso nāma. So tena saddhiṁ natthi. Tena vuccati—“asaṁvāso”ti.
Bhūmaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ udakaṭṭhaṁ nāvaṭṭhaṁ yānaṭṭhaṁ bhāraṭṭhaṁ ārāmaṭṭhaṁ vihāraṭṭhaṁ khettaṭṭhaṁ vatthuṭṭhaṁ gāmaṭṭhaṁ araññaṭṭhaṁ udakaṁ dantapoṇaṁ vanappati haraṇakaṁ upanidhi suṅkaghātaṁ pāṇo apadaṁ dvipadaṁ catuppadaṁ bahuppadaṁ ocarako oṇirakkho saṁvidāvahāro saṅketakammaṁ nimittakammanti. Bhūmaṭṭhaṁ nāma sya:1.88 bhaṇḍaṁ bhūmiyaṁ nikkhittaṁ hoti nikhātaṁ paṭicchannaṁ. Bhūmaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati kudālaṁ vā piṭakaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Tattha jātakaṁ kaṭṭhaṁ vā lataṁ vā chindati, āpatti dukkaṭassa. Tattha paṁsuṁ khaṇati vā byūhati vā uddharati vā, āpatti dukkaṭassa. Kumbhiṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Attano bhājanaṁ pavesetvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṁ vā karoti muṭṭhiṁ vā chindati, āpatti pārājikassa. Suttāruḷhaṁ bhaṇḍaṁ pāmaṅgaṁ vā kaṇṭhasuttakaṁ vā kaṭisuttakaṁ vā sāṭakaṁ vā veṭhanaṁ vā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Koṭiyaṁ gahetvā uccāreti, āpatti thullaccayassa. Ghaṁsanto nīharati, āpatti thullaccayassa. Antamaso kesaggamattampi kumbhimukhā moceti, āpatti pārājikassa. Sappiṁ vā telaṁ vā madhuṁ vā phāṇitaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto ekena payogena pivati, āpatti pārājikassa. Tattheva bhindati vā chaḍḍeti vā jhāpeti vā aparibhogaṁ vā karoti āpatti dukkaṭassa. Thalaṭṭhaṁ nāma vri:87.55 bhaṇḍaṁ thale nikkhittaṁ hoti. Thalaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Ākāsaṭṭhaṁ nāma sya:1.89 bhaṇḍaṁ ākāsagataṁ hoti. Moro vā kapiñjaro vā tittiro vā vaṭṭako vā, sāṭakaṁ vā veṭhanaṁ vā hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā chijjamānaṁ patati. Ākāsaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Gamanaṁ upacchindati, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vehāsaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ vehāsagataṁ hoti. Mañce vā pīṭhe vā cīvaravaṁse vā cīvararajjuyā vā bhittikhile vā nāgadante vā rukkhe vā laggitaṁ hoti, antamaso pattādhārakepi. Vehāsaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Udakaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ udake nikkhittaṁ hoti. Udakaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Nimujjati vā ummujjati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṁ uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā bhisaṁ vā macchaṁ vā kacchapaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Nāvā nāma vri:87.56 · sya:1.90 yāya tarati. Nāvaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ nāvāya nikkhittaṁ hoti. “Nāvaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmī”ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Nāvaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Bandhanaṁ moceti, āpatti dukkaṭassa. Bandhanaṁ mocetvā āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Uddhaṁ vā adho vā tiriyaṁ vā antamaso kesaggamattampi saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Yānaṁ nāma vayhaṁ ratho sakaṭaṁ sandamānikā. Yānaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ yāne nikkhittaṁ hoti. Yānaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Yānaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Bhāro nāma sya:1.91 sīsabhāro khandhabhāro kaṭibhāro olambako. Sīse bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Khandhaṁ oropeti, āpatti pārājikassa. Khandhe bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Kaṭiṁ oropeti, āpatti pārājikassa. Kaṭiyā bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Hatthena gaṇhāti, āpatti pārājikassa. Hatthe bhāraṁ theyyacitto bhūmiyaṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Theyyacitto bhūmito gaṇhāti, āpatti pārājikassa. Ārāmo nāma pupphārāmo phalārāmo. Ārāmaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ ārāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Ārāmaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṁ mūlaṁ vā tacaṁ vā pattaṁ vā pupphaṁ vā phalaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Ārāmaṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ bhavissatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Vihāraṭṭhaṁ nāma vri:87.57 · sya:1.92 bhaṇḍaṁ vihāre catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Vihāraṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vihāraṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ bhavissatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khettaṁ nāma sya:1.93 yattha pubbaṇṇaṁ vā aparaṇṇaṁ vā jāyati. Khettaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ khette catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Khettaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti, dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṁ pubbaṇṇaṁ vā aparaṇṇaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Khettaṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ bhavissatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khīlaṁ vā rajjuṁ vā vatiṁ vā mariyādaṁ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṁ payogaṁ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṁ payoge āgate, āpatti pārājikassa. Vatthu nāma vri:87.58 ārāmavatthu vihāravatthu. Vatthuṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ vatthusmiṁ catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Vatthuṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vatthuṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ bhavissatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khīlaṁ vā rajjuṁ vā vatiṁ vā pākāraṁ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṁ payogaṁ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmiṁ payoge āgate āpatti pārājikassa. Gāmaṭṭhaṁ nāma sya:1.94 bhaṇḍaṁ gāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Gāmaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Araññaṁ nāma yaṁ manussānaṁ pariggahitaṁ hoti, taṁ araññaṁ. Araññaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ araññe catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Araññaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṁ kaṭṭhaṁ vā lataṁ vā tiṇaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Udakaṁ nāma sya:1.95 bhājanagataṁ vā hoti pokkharaṇiyā vā taḷāke vā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Attano bhājanaṁ pavesetvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṁ karoti, āpatti pārājikassa. Mariyādaṁ bhindati, āpatti dukkaṭassa. Mariyādaṁ bhinditvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti pārājikassa. Atirekamāsakaṁ vā ūnapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti thullaccayassa. Māsakaṁ vā ūnamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dantapoṇaṁ nāma chinnaṁ vā acchinnaṁ vā. Pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vanappati nāma vri:87.59 yo manussānaṁ pariggahito hoti rukkho paribhogo. Theyyacitto chindati, pahāre pahāre āpatti dukkaṭassa. Ekaṁ pahāraṁ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṁ pahāre āgate, āpatti pārājikassa. Haraṇakaṁ nāma sya:1.96 aññassa haraṇakaṁ bhaṇḍaṁ. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Sahabhaṇḍahārakaṁ padasā nessāmīti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Patitaṁ bhaṇḍaṁ gahessāmīti pātāpeti, āpatti dukkaṭassa. Patitaṁ bhaṇḍaṁ pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Upanidhi nāma upanikkhittaṁ bhaṇḍaṁ. Dehi me bhaṇḍanti vuccamāno nāhaṁ gaṇhāmīti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ dassatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Suṅkaghātaṁ nāma raññā ṭhapitaṁ hoti pabbatakhaṇḍe vā nadītitthe vā gāmadvāre vā— “atra paviṭṭhassa suṅkaṁ gaṇhantū”ti. Tatra pavisitvā rājaggaṁ bhaṇḍaṁ pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Paṭhamaṁ pādaṁ suṅkaghātaṁ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pārājikassa. Antosuṅkaghāte ṭhito bahisuṅkaghātaṁ pāteti, āpatti pārājikassa. Suṅkaṁ pariharati, āpatti dukkaṭassa. Pāṇo nāma sya:1.97 manussapāṇo vuccati. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Padasā nessāmīti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Apadaṁ nāma vri:87.60 ahi macchā. Pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Dvipadaṁ nāma manussā, pakkhajātā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Padasā nessāmīti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Catuppadaṁ nāma— sya:1.98 hatthī assā oṭṭhā goṇā gadrabhā pasukā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Padasā nessāmīti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Tatiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Catutthaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Bahuppadaṁ nāma— vicchikā satapadī uccāliṅgapāṇakā. Pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Padasā nessāmīti saṅkāmeti, pade pade āpatti thullaccayassa. Pacchimaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Ocarako nāma bhaṇḍaṁ ocaritvā ācikkhati—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Oṇirakkho nāma āhaṭaṁ bhaṇḍaṁ gopento pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Saṁvidāvahāro nāma sambahulā saṁvidahitvā eko bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti sabbesaṁ pārājikassa. Saṅketakammaṁ nāma vri:87.61 · sya:1.99 saṅketaṁ karoti— “purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā rattiṁ vā divā vā tena saṅketena taṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. Tena saṅketena taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Taṁ saṅketaṁ pure vā pacchā vā taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. Nimittakammaṁ nāma nimittaṁ karoti. Akkhiṁ vā nikhaṇissāmi bhamukaṁ vā ukkhipissāmi sīsaṁ vā ukkhipissāmi, tena nimittena taṁ bhaṇḍaṁ avaharāti, āpatti dukkaṭassa. Tena nimittena taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Taṁ nimittaṁ pure vā pacchā vā taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ maññamāno taṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ maññamāno aññaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ maññamāno taṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ maññamāno aññaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— sya:1.100 “itthannāmassa pāvada—‘itthannāmo itthannāmassa pāvadatu—itthannāmo itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharatū’”ti, āpatti dukkaṭassa. So itarassa āroceti, āpatti dukkaṭassa. Avahārako paṭiggaṇhāti, mūlaṭṭhassa āpatti thullaccayassa. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti sabbesaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— vri:87.62 “itthannāmassa pāvada—‘itthannāmo itthannāmassa pāvadatu—itthannāmo itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharatū’”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Avahārako paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Āṇāpakassa ca avahārakassa ca āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So gantvā puna paccāgacchati— “nāhaṁ sakkomi taṁ bhaṇḍaṁ avaharitun”ti. So puna āṇāpeti— “yadā sakkosi tadā taṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī na sāveti— “mā avaharī”ti. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— sya:1.101 “itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti— “mā avaharī”ti. So “āṇatto ahaṁ tayā”ti, taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti— “mā avaharī”ti. So “sādhū”ti? Oramati, ubhinnaṁ anāpatti.
Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti pārājikassa— parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññī ca, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā,. theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti thullaccayassa— vri:87.63 parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti thullaccayassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Chahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti pārājikassa. sya:1.102 Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṁ, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Chahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti thullaccayassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṁ, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti thullaccayassa. Chahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṁ, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca parapariggahitaṁ hoti, parapariggahitasaññī ca, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. vri:87.64 · sya:1.103 Na ca parapariggahitaṁ hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca parapariggahitaṁ hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti— sasaññissa, vissāsaggāhe, tāvakālike, petapariggahe, tiracchānagatapariggahe, paṁsukūlasaññissa, ummattakassa, khittacittassa vedanāṭṭassa ādikammikassāti. Adinnādānamhi paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 2.1. Vinītavatthuuddānagāthā Rajakehi pañca akkhātā, caturo attharaṇehi ca; Andhakārena ve pañca, pañca hāraṇakena ca. Niruttiyā pañca akkhātā, vātehi apare duve; Asambhinne kusāpāto, jantaggena sahā dasa. Vighāsehi pañca akkhātā, pañca ceva amūlakā; Dubbhikkhe kuramaṁsañca, pūvasakkhalimodakā. Chaparikkhārathavikā, sya:1.104 bhisivaṁsā na nikkhame; Khādanīyañca vissāsaṁ, sasaññāyapare duve. Satta nāvaharāmāti, vri:87.65 satta ceva avāharuṁ; Saṅghassa avaharuṁ satta, pupphehi apare duve. Tayo ca vuttavādino, maṇi tīṇi atikkame; Sūkarā ca migā macchā, yānañcāpi pavattayi. Duve pesī duve dārū, paṁsukūlaṁ duve dakā; Anupubbavidhānena, tadañño na paripūrayi. Sāvatthiyā caturo muṭṭhī, dve vighāsā duve tiṇā; Saṅghassa bhājayuṁ satta, satta ceva assāmikā. Dārudakā mattikā dve tiṇāni, Saṅghassa satta avahāsi seyyaṁ; Sassāmikaṁ na cāpi nīhareyya, Hareyya sassāmikaṁ tāvakālikaṁ. Campā rājagahe ceva, vesāliyā ca ajjuko; Bārāṇasī ca kosambī, sāgalā daḷhikena cāti.
2.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avahariṁsu. sya:1.105 Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi— “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Kacci nu kho mayaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpannā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṁ gantvā mahagghaṁ dussaṁ passitvā theyyacittaṁ uppādesi. vri:87.66 Tassa kukkuccaṁ ahosi— “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, cittuppāde”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṁ gantvā mahagghaṁ dussaṁ passitvā theyyacitto āmasi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṁ gantvā mahagghaṁ dussaṁ passitvā theyyacitto phandāpesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṁ gantvā mahagghaṁ dussaṁ passitvā theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu mahagghaṁ uttarattharaṇaṁ passitvā theyyacittaṁ uppādesi …pe… sya:1.106 theyyacitto āmasi …pe… theyyacitto phandāpesi …pe… theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṁ passitvā nimittaṁ akāsi— “rattiṁ avaharissāmī”ti. So taṁ maññamāno taṁ avahari …pe… taṁ maññamāno aññaṁ avahari …pe… aññaṁ maññamāno taṁ avahari …pe… aññaṁ maññamāno aññaṁ avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṁ passitvā nimittaṁ akāsi— “rattiṁ avaharissāmī”ti. So taṁ maññamāno attano bhaṇḍaṁ avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññassa bhaṇḍaṁ haranto sīse bhāraṁ theyyacitto āmasi …pe… vri:87.67 · sya:1.107 theyyacitto phandāpesi …pe… theyyacitto khandhaṁ oropesi …pe… khandhe bhāraṁ theyyacitto āmasi …pe… theyyacitto phandāpesi …pe… theyyacitto kaṭiṁ oropesi …pe… kaṭiyā bhāraṁ theyyacitto āmasi …pe… theyyacitto phandāpesi …pe… theyyacitto hatthena aggahesi …pe… hatthe bhāraṁ theyyacitto bhūmiyaṁ nikkhipi …pe… theyyacitto bhūmito aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ajjhokāse cīvaraṁ pattharitvā vihāraṁ pāvisi. Aññataro bhikkhu— “māyidaṁ cīvaraṁ nassī”ti, paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṁ bhikkhuṁ pucchi— “āvuso, mayhaṁ cīvaraṁ kena avahaṭan”ti? So evamāha— “mayā avahaṭan”ti. “So taṁ ādiyi, assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe…. Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Niruttipatho ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, niruttipathe”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe cīvaraṁ nikkhipitvā. Pīṭhe nisīdanaṁ nikkhipitvā … heṭṭhāpīṭhe pattaṁ nikkhipitvā vihāraṁ pāvisi. Aññataro bhikkhu— “māyaṁ patto nassī”ti paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṁ bhikkhuṁ pucchi— “āvuso, mayhaṁ patto kena avahaṭo”ti? So evamāha— “mayā avahaṭo”ti. So taṁ ādiyi, “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, niruttipathe”ti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī vatiyā cīvaraṁ pattharitvā vihāraṁ pāvisi. sya:1.108 Aññatarā bhikkhunī— “māyidaṁ cīvaraṁ nassī”ti paṭisāmesi. Sā nikkhamitvā taṁ bhikkhuniṁ pucchi— “ayye, mayhaṁ cīvaraṁ kena avahaṭan”ti? Sā evamāha— “mayā avahaṭan”ti. “Sā taṁ ādiyi, assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṁ ahosi …pe…. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anāpatti, bhikkhave, niruttipathe”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vātamaṇḍalikāya ukkhittaṁ sāṭakaṁ passitvā sāmikānaṁ dassāmīti, aggahesi. vri:87.68 Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Atheyyacitto ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, atheyyacittassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vātamaṇḍalikāya ukkhittaṁ veṭhanaṁ passitvā— “pure sāmikā passantī”ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu susānaṁ gantvā abhinne sarīre paṁsukūlaṁ aggahesi. sya:1.109 Tasmiñca sarīre peto adhivattho hoti. Atha kho so peto taṁ bhikkhuṁ etadavoca— “mā, bhante, mayhaṁ sāṭakaṁ aggahesī”ti. So bhikkhu anādiyanto agamāsi. Atha kho taṁ sarīraṁ uṭṭhahitvā tassa bhikkhuno piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho so bhikkhu vihāraṁ pavisitvā dvāraṁ thakesi. Atha kho taṁ sarīraṁ tattheva paripati. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, abhinne sarīre paṁsukūlaṁ gahetabbaṁ. Yo gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa cīvare bhājīyamāne theyyacitto kusaṁ saṅkāmetvā cīvaraṁ aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena āyasmā ānando jantāghare aññatarassa bhikkhuno antaravāsakaṁ attano maññamāno nivāsesi. Atha kho so bhikkhu āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca— “kissa me tvaṁ, āvuso ānanda, antaravāsakaṁ nivāsesī”ti? “Sakasaññī ahaṁ, āvuso”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, sakasaññissā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā sīhavighāsaṁ passitvā pacāpetvā paribhuñjiṁsu. vri:87.69 Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, sīhavighāse”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā byagghavighāsaṁ passitvā … sya:1.110 dīpivighāsaṁ passitvā … taracchavighāsaṁ passitvā … kokavighāsaṁ passitvā pacāpetvā paribhuñjiṁsu. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, tiracchānagatapariggahe”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa odane bhājīyamāne— “aparassa bhāgaṁ dehī”ti amūlakaṁ aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa khādanīye bhājīyamāne … saṅghassa pūve bhājīyamāne … saṅghassa ucchumhi bhājīyamāne … saṅghassa timbarūsake bhājīyamāne— “aparassa bhāgaṁ dehī”ti amūlakaṁ aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe…. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe odanīyagharaṁ pavisitvā pattapūraṁ odanaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe sūnagharaṁ pavisitvā pattapūraṁ maṁsaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe pūvagharaṁ pavisitvā pattapūraṁ pūvaṁ theyyacitto avahari …pe… sya:1.111 pattapūrā sakkhaliyo theyyacitto avahari …pe… pattapūre modake theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṁ passitvā nimittaṁ akāsi— vri:87.70 “rattiṁ avaharissāmī”ti. So taṁ maññamāno taṁ avahari …pe… taṁ maññamāno aññaṁ avahari …pe… aññaṁ maññamāno taṁ avahari …pe… aññaṁ maññamāno aññaṁ avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṁ passitvā nimittaṁ akāsi— “rattiṁ avaharissāmī”ti. So taṁ maññamāno attano parikkhāraṁ avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe thavikaṁ passitvā— “ito gaṇhanto pārājiko bhavissāmī”ti saha pīṭhakena saṅkāmetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa bhisiṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu cīvaravaṁse cīvaraṁ theyyacitto avahari. sya:1.112 Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāre cīvaraṁ avaharitvā— “ito nikkhamanto pārājiko bhavissāmī”ti vihārā na nikkhami …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Nikkhami vā so, bhikkhave, moghapuriso na vā nikkhami, āpatti pārājikassā”ti. Tena kho pana samayena dve bhikkhū sahāyakā honti. vri:87.71 Eko bhikkhu gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Dutiyo bhikkhu saṅghassa khādanīye bhājīyamāne sahāyakassa bhāgaṁ gahetvā. tassa vissasanto paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Vissāsaggāho ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, vissāsaggāhe”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū cīvarakammaṁ karonti. Saṅghassa khādanīye bhājīyamāne sabbesaṁ paṭivisā āharitvā upanikkhittā honti. Aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno paṭivisaṁ attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Sakasaññī ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, sakasaññissā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū cīvarakammaṁ karonti. sya:1.113 Saṅghassa khādanīye bhājīyamāne aññatarassa bhikkhuno pattena aññatarassa bhikkhuno paṭiviso āharitvā upanikkhitto hoti. Pattasāmiko bhikkhu attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, sakasaññissā”ti. Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṁ pātetvā bhaṇḍikaṁ ādāya agamaṁsu. Sāmikā te corake anubandhiṁsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṁ pātetvā palāyiṁsu. Bhikkhū paṁsukūlasaññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṁsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kiṁcittā tumhe, bhikkhave”ti? “Paṁsukūlasaññino mayaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena jambucorakā … labujacorakā … panasacorakā … tālapakkacorakā … ucchucorakā … timbarūsakacorakā timbarūsake uccinitvā bhaṇḍikaṁ ādāya agamaṁsu. Sāmikā te corake anubandhiṁsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṁ pātetvā palāyiṁsu. Bhikkhū paṁsukūlasaññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṁsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṁ pātetvā bhaṇḍikaṁ ādāya agamaṁsu. vri:87.72 · sya:1.114 Sāmikā te corake anubandhiṁsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṁ pātetvā palāyiṁsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā paribhuñjiṁsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena jambucorakā … labujacorakā … panasacorakā … tālapakkacorakā … ucchucorakā … timbarūsakacorakā timbarūsake uccinitvā bhaṇḍikaṁ ādāya agamaṁsu. Sāmikā te corake anubandhiṁsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṁ pātetvā palāyiṁsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā paribhuñjiṁsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa ambaṁ theyyacitto avahari … saṅghassa jambuṁ … saṅghassa labujaṁ … saṅghassa panasaṁ … saṅghassa tālapakkaṁ … saṅghassa ucchuṁ … saṅghassa timbarūsakaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṁ gantvā ocitaṁ pupphaṁ pañcamāsagghanakaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṁ gantvā pupphaṁ ocinitvā pañcamāsagghanakaṁ theyyacitto avahari. sya:1.115 Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṁ gacchanto aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca— vri:87.73 “āvuso, tuyhaṁ upaṭṭhākakulaṁ vutto vajjemī”ti. So gantvā ekaṁ sāṭakaṁ āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjemīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṁ gacchati. Aññataro bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca— “āvuso, mayhaṁ upaṭṭhākakulaṁ vutto vajjehī”ti. So gantvā yugasāṭakaṁ āharāpetvā ekaṁ attanā paribhuñji, ekaṁ tassa bhikkhuno adāsi. So jānitvā taṁ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjehīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṁ gacchanto aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca— sya:1.116 “āvuso, tuyhaṁ upaṭṭhākakulaṁ vutto vajjemī”ti. Sopi evamāha— “vutto vajjehī”ti. So gantvā āḷhakaṁ sappiṁ tulaṁ guḷaṁ doṇaṁ taṇḍulaṁ āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjemīti vattabbo, na ca vutto vajjehīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṁ maṇiṁ ādāya aññatarena bhikkhunā saddhiṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṁ passitvā tassa bhikkhuno ajānantassa thavikāya maṇiṁ pakkhipitvā suṅkaṭṭhānaṁ atikkamitvā aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, jānāmī”ti. “Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṁ maṇiṁ ādāya aññatarena bhikkhunā saddhiṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. vri:87.74 Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṁ passitvā gilānālayaṁ karitvā attano bhaṇḍikaṁ tassa bhikkhuno adāsi. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṁ atikkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca— “āhara me, bhante, bhaṇḍikaṁ; nāhaṁ akallako”ti. “Kissa pana tvaṁ, āvuso, evarūpaṁ akāsī”ti? Atha kho so puriso tassa bhikkhuno etamatthaṁ ārocesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, jānāmī”ti. “Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu satthena saddhiṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. sya:1.117 Aññataro puriso taṁ bhikkhuṁ āmisena upalāpetvā suṅkaṭṭhānaṁ passitvā mahagghaṁ maṇiṁ tassa bhikkhuno adāsi— “imaṁ, bhante, maṇiṁ suṅkaṭṭhānaṁ atikkāmehī”ti. Atha kho so bhikkhu taṁ maṇiṁ suṅkaṭṭhānaṁ atikkāmesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṁ sūkaraṁ kāruññena muñci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Kāruññādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, kāruññādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṁ sūkaraṁ— “pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto muñci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṁ migaṁ kāruññena muñci … pāse bandhaṁ migaṁ— “pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto muñci … kumine bandhe macche kāruññena muñci … kumine bandhe macche— “pure sāmikā passantī”ti theyyacitto muñci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu yāne bhaṇḍaṁ passitvā— sya:1.118 “ito gaṇhanto pārājiko bhavissāmī”ti, atikkamitvā pavaṭṭetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṁ maṁsapesiṁ— “sāmikānaṁ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, atheyyacittassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṁ maṁsapesiṁ— vri:87.75 “pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena manussā uḷumpaṁ bandhitvā aciravatiyā nadiyā osārenti. Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṁsu. Bhikkhū paṁsukūlasaññino uttāresuṁ. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena manussā uḷumpaṁ bandhitvā aciravatiyā nadiyā osārenti. Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṁsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā uttāresuṁ. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro gopālako rukkhe sāṭakaṁ ālaggetvā uccāraṁ agamāsi. sya:1.119 Aññataro bhikkhu paṁsukūlasaññī aggahesi. Atha kho so gopālako taṁ bhikkhuṁ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṁ tarantassa rajakānaṁ hatthato muttaṁ sāṭakaṁ pāde laggaṁ hoti. So bhikkhu—“sāmikānaṁ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, atheyyacittassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṁ tarantassa rajakānaṁ hatthato muttaṁ sāṭakaṁ pāde laggaṁ hoti. So bhikkhu—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sappikumbhiṁ passitvā thokaṁ thokaṁ paribhuñji. vri:87.76 Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū saṁvidahitvā agamaṁsu— “bhaṇḍaṁ avaharissāmā”ti. Eko bhaṇḍaṁ avahari. Te evamāhaṁsu— “na mayaṁ pārājikā. Yo avahaṭo so pārājiko”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ … “āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū saṁvidahitvā bhaṇḍaṁ avaharitvā bhājesuṁ. sya:1.120 Tehi bhājīyamāne ekamekassa paṭiviso na pañcamāsako pūri. Te evamāhaṁsu— “na mayaṁ pārājikā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṁ dubbhikkhe āpaṇikassa taṇḍulamuṭṭhiṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṁ dubbhikkhe āpaṇikassa muggamuṭṭhiṁ … māsamuṭṭhiṁ … tilamuṭṭhiṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ andhavane corakā gāviṁ hantvā maṁsaṁ khāditvā sesakaṁ paṭisāmetvā agamaṁsu. Bhikkhū paṁsukūlasaññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṁsu. Corakā te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ andhavane corakā sūkaraṁ hantvā maṁsaṁ khāditvā sesakaṁ paṭisāmetvā agamaṁsu. vri:87.77 Bhikkhū paṁsukūlasaññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṁsu. Corakā te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṁ gantvā lūtaṁ tiṇaṁ pañcamāsagghanakaṁ theyyacitto avahari. sya:1.121 Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṁ gantvā tiṇaṁ lāyitvā pañcamāsagghanakaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṅghassa ambaṁ bhājāpetvā paribhuñjiṁsu. Āvāsikā bhikkhū te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kiṁcittā tumhe, bhikkhave”ti? “Paribhogatthāya mayaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhave, paribhogatthāyā”ti. Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṅghassa jambuṁ … saṅghassa labujaṁ … saṅghassa panasaṁ … saṅghassa tālapakkaṁ … saṅghassa ucchuṁ … saṅghassa timbarūsakaṁ bhājāpetvā paribhuñjiṁsu. Āvāsikā bhikkhū te bhikkhū codesuṁ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paribhogatthāyā”ti. Tena kho pana samayena ambapālakā bhikkhūnaṁ ambaphalaṁ denti. Bhikkhū—“gopetuṁ ime issarā, nayime dātun”ti, kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, gopakassa dāne”ti. Tena kho pana samayena jambupālakā … sya:1.122 labujapālakā … panasapālakā … tālapakkapālakā … ucchupālakā … timbarūsakapālakā bhikkhūnaṁ timbarūsakaṁ denti. Bhikkhū—“gopetuṁ ime issarā, nayime dātun”ti, kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, gopakassa dāne”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa dāruṁ tāvakālikaṁ haritvā attano vihārassa kuṭṭaṁ upatthambhesi. vri:87.78 Bhikkhū taṁ bhikkhuṁ codesuṁ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Tāvakāliko ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, tāvakālike”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa udakaṁ theyyacitto avahari … saṅghassa mattikaṁ theyyacitto avahari … saṅghassa puñjakitaṁ tiṇaṁ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa puñjakitaṁ tiṇaṁ theyyacitto jhāpesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa mañcaṁ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa pīṭhaṁ … sya:1.123 saṅghassa bhisiṁ … saṅghassa bibbohanaṁ … saṅghassa kavāṭaṁ … saṅghassa ālokasandhiṁ … saṅghassa gopānasiṁ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū aññatarassa upāsakassa vihāraparibhogaṁ senāsanaṁ aññatra paribhuñjanti. Atha kho so upāsako ujjhāyati khiyyati vipāceti— “kathañhi nāma bhadantā aññatra paribhogaṁ aññatra paribhuñjissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, aññatra paribhogo aññatra paribhuñjitabbo. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū uposathaggampi sannisajjampi harituṁ kukkuccāyantā chamāyaṁ nisīdanti. Gattānipi cīvarānipi paṁsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tāvakālikaṁ haritun”ti. Tena kho pana samayena campāyaṁ thullanandāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī thullanandāya bhikkhuniyā upaṭṭhākakulaṁ gantvā— vri:87.79 · sya:1.124 “ayyā icchati tekaṭulayāguṁ pātun”ti, pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṁ codesi— “assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṁ ahosi …pe…. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā”ti. Tena kho pana samayena rājagahe thullanandāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī thullanandāya bhikkhuniyā upaṭṭhākakulaṁ gantvā— “ayyā icchati madhugoḷakaṁ khāditun”ti, pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṁ codesi— “assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā”ti. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ āyasmato ajjukassa upaṭṭhākassa gahapatino dve dārakā honti— putto ca bhāgineyyo ca. vri:87.80 · sya:1.125 Atha kho so gahapati āyasmantaṁ ajjukaṁ etadavoca— “imaṁ, bhante, okāsaṁ yo imesaṁ dvinnaṁ dārakānaṁ saddho hoti pasanno tassa ācikkheyyāsī”ti. Tena kho pana samayena tassa gahapatino bhāgineyyo saddho hoti pasanno. Atha kho āyasmā ajjuko taṁ okāsaṁ tassa dārakassa ācikkhi. So tena sāpateyyena kuṭumbañca saṇṭhapesi dānañca paṭṭhapesi. Atha kho tassa gahapatino putto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca— “ko nu kho, bhante ānanda, pituno dāyajjo— putto vā bhāgineyyo vā”ti? “Putto kho, āvuso, pituno dāyajjo”ti. “Ayaṁ, bhante, ayyo ajjuko amhākaṁ sāpateyyaṁ amhākaṁ methunakassa ācikkhī”ti. “Assamaṇo, āvuso, āyasmā ajjuko”ti. Atha kho āyasmā ajjuko āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca— “dehi me, āvuso ānanda, vinicchayan”ti. Tena kho pana samayena āyasmā upāli āyasmato ajjukassa pakkho hoti. Atha kho āyasmā upāli āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca— “yo nu kho, āvuso ānanda, sāmikena ‘imaṁ okāsaṁ itthannāmassa ācikkheyyāsī’ti vutto tassa ācikkhati, kiṁ so āpajjatī”ti? “Na, bhante, kiñci āpajjati, antamaso dukkaṭamattampī”ti. “Ayaṁ, āvuso, āyasmā ajjuko sāmikena—‘imaṁ okāsaṁ itthannāmassa ācikkhā’ti vutto tassa ācikkhati; anāpatti, āvuso, āyasmato ajjukassā”ti. Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṁ āyasmato pilindavacchassa upaṭṭhākakulaṁ corehi upaddutaṁ hoti. Dve ca dārakā nītā honti. Atha kho āyasmā pilindavaccho te dārake iddhiyā ānetvā pāsāde ṭhapesi. Manussā te dārake passitvā— “ayyassāyaṁ pilindavacchassa iddhānubhāvo”ti, āyasmante pilindavacche abhippasīdiṁsu. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma āyasmā pilindavaccho corehi nīte dārake ānessatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, iddhimassa iddhivisaye”ti. Tena kho pana samayena dve bhikkhū sahāyakā honti—paṇḍuko ca kapilo ca. sya:1.126 Eko gāmake viharati, eko kosambiyaṁ. Atha kho tassa bhikkhuno gāmakā kosambiṁ gacchantassa antarāmagge nadiṁ tarantassa sūkarikānaṁ hatthato muttā medavaṭṭi pāde laggā hoti. So bhikkhu—“sāmikānaṁ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ— “assamaṇosi tvan”ti. Taṁ uttiṇṇaṁ gopālikā passitvā etadavoca— “ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. So—“pakatiyāpāhaṁ assamaṇo”ti tassā methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā kosambiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, adinnādāne pārājikassa; āpatti methunadhammasamāyoge pārājikassā”ti. Tena kho pana samayena sāgalāyaṁ āyasmato daḷhikassa saddhivihāriko bhikkhu anabhiratiyā pīḷito āpaṇikassa veṭhanaṁ avaharitvā āyasmantaṁ daḷhikaṁ etadavoca— sya:1.127 “assamaṇo ahaṁ, bhante, vibbhamissāmī”ti. “Kiṁ tayā, āvuso, katan”ti? So tamatthaṁ ārocesi. Āharāpetvā agghāpesi. Taṁ agghāpentaṁ na pañcamāsake agghati. “Anāpatti, āvuso, pārājikassā”ti. Dhammakathaṁ akāsi. So bhikkhu abhiramatīti. Dutiyapārājikaṁ samattaṁ.