← _

Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga

id: pli-tv-bu-vb-pj1 VRI: vol 87 สยามรัฐ: vol 1 1,450 segments
Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pārājikakaṇḍa 1. Paṭhamapārājikasikkhāpada
Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. Verañjakaṇḍa Tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṁ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Assosi kho verañjo brāhmaṇo— “samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito verañjāyaṁ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato— ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’, so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ; kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti; sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca— “sutaṁ metaṁ, bho gotama— ‘na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’ti. Tayidaṁ, bho gotama, tatheva? Na hi bhavaṁ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti? Tayidaṁ, bho gotama, na sampannamevā”ti. “Nāhaṁ taṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yamahaṁ abhivādeyyaṁ vā paccuṭṭheyyaṁ vā āsanena vā nimanteyyaṁ. Yañhi, brāhmaṇa, tathāgato abhivādeyya vā paccuṭṭheyya vā āsanena vā nimanteyya, muddhāpi tassa vipateyyā”ti. “Arasarūpo bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘arasarūpo samaṇo gotamo’ti. Ye te, brāhmaṇa, rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā phoṭṭhabbarasā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘arasarūpo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Nibbhogo bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘nibbhogo samaṇo gotamo’ti. Ye te, brāhmaṇa, rūpabhogā saddabhogā gandhabhogā rasabhogā phoṭṭhabbabhogā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘nibbhogo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Akiriyavādo bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘akiriyavādo samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, akiriyaṁ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa. Anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘akiriyavādo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Ucchedavādo bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘ucchedavādo samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, ucchedaṁ vadāmi rāgassa dosassa mohassa. Anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ ucchedaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘ucchedavādo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Jegucchī bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘jegucchī samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘jegucchī samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Venayiko bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘venayiko samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, vinayāya dhammaṁ desemi rāgassa dosassa mohassa. Anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ vinayāya dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘venayiko samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Tapassī bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘tapassī samaṇo gotamo’ti. Tapanīyāhaṁ, brāhmaṇa, pāpake akusale dhamme vadāmi, kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Yassa kho, brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā tamahaṁ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘tapassī samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Apagabbho bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘apagabbho samaṇo gotamo’ti. Yassa kho, brāhmaṇa, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā tamahaṁ apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘apagabbho samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi. Seyyathāpi, brāhmaṇa, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Yo nu kho tesaṁ kukkuṭacchāpakānaṁ paṭhamataraṁ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyya, kinti svāssa vacanīyo—‘jeṭṭho vā kaniṭṭho vā’”ti? “Jeṭṭhotissa, bho gotama, vacanīyo. So hi nesaṁ jeṭṭho hotī”ti. “Evameva kho ahaṁ, brāhmaṇa, avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya pariyonaddhāya avijjaṇḍakosaṁ padāletvā ekova loke anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho. Svāhaṁ, brāhmaṇa, jeṭṭho seṭṭho lokassa. Āraddhaṁ kho pana me, brāhmaṇa, vīriyaṁ ahosi asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. So kho ahaṁ, brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedesiṁ, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti— ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ— ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe— ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto; so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto; so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno— yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, paṭhamābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi— ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno— yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, dutiyābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno— yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, tatiyābhinibbhidā ahosi—kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā”ti. Evaṁ vutte, verañjo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca— “jeṭṭho bhavaṁ gotamo, seṭṭho bhavaṁ gotamo. Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Adhivāsetu ca me bhavaṁ gotamo verañjāyaṁ vassāvāsaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
Tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Tena kho pana samayena uttarāpathakā assavāṇijā pañcamattehi assasatehi verañjaṁ vassāvāsaṁ upagatā honti. Tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṁ patthapatthapulakaṁ paññattaṁ hoti. Bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya verañjaṁ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṁ alabhamānā assamaṇḍalikāsu piṇḍāya caritvā patthapatthapulakaṁ ārāmaṁ āharitvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā paribhuñjanti. Āyasmā panānando patthapulakaṁ silāyaṁ pisitvā bhagavato upanāmeti. Taṁ bhagavā paribhuñjati. Assosi kho bhagavā udukkhalasaddaṁ. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti; kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti; atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṁhitaṁ. Anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti— dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho so, ānanda, udukkhalasaddo”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Sādhu sādhu, ānanda. Tumhehi, ānanda, sappurisehi vijitaṁ. Pacchimā janatā sālimaṁsodanaṁ atimaññissatī”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca— “etarahi, bhante, verañjā dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā. Na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Imissā, bhante, mahāpathaviyā heṭṭhimatalaṁ sampannaṁ—seyyathāpi khuddamadhuṁ anīlakaṁ; evamassādaṁ. Sādhāhaṁ, bhante, pathaviṁ parivatteyyaṁ. Bhikkhū pappaṭakojaṁ paribhuñjissantī”ti. “Ye pana te, moggallāna, pathavinissitā pāṇā te kathaṁ karissasī”ti? “Ekāhaṁ, bhante, pāṇiṁ abhinimminissāmi—seyyathāpi mahāpathavī. Ye pathavinissitā pāṇā te tattha saṅkāmessāmi. Ekena hatthena pathaviṁ parivattessāmī”ti. “Alaṁ, moggallāna, mā te rucci pathaviṁ parivattetuṁ. Vipallāsampi sattā paṭilabheyyun”ti. “Sādhu, bhante, sabbo bhikkhusaṅgho uttarakuruṁ piṇḍāya gaccheyyā”ti. “Alaṁ, moggallāna, mā te rucci sabbassa bhikkhusaṅghassa uttarakuruṁ piṇḍāya gamanan”ti.
Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— “katamesānaṁ kho buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi; katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti? Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca— “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— ‘katamesānaṁ kho buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi, katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī’ti. Katamesānaṁ nu kho, bhante, buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi, katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti? “Bhagavato ca, sāriputta, vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi. Bhagavato ca, sāriputta, kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti. “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti? “Bhagavā ca, sāriputta, vipassī bhagavā ca sikhī bhagavā ca vessabhū kilāsuno ahesuṁ sāvakānaṁ vitthārena dhammaṁ desetuṁ. Appakañca nesaṁ ahosi suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. Apaññattaṁ sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ. Anuddiṭṭhaṁ pātimokkhaṁ. Tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṁ brahmacariyaṁ khippaññeva antaradhāpesuṁ. Seyyathāpi, sāriputta, nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena asaṅgahitāni tāni vāto vikirati vidhamati viddhaṁseti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ suttena asaṅgahitattā. Evameva kho, sāriputta, tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṁ brahmacariyaṁ khippaññeva antaradhāpesuṁ. Akilāsuno ca te bhagavanto ahesuṁ sāvake cetasā ceto paricca ovadituṁ. Bhūtapubbaṁ, sāriputta, vessabhū bhagavā arahaṁ sammāsambuddho aññatarasmiṁ bhiṁsanake vanasaṇḍe sahassaṁ bhikkhusaṅghaṁ cetasā ceto paricca ovadati anusāsati— ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasikarotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Atha kho, sāriputta, tassa bhikkhusahassassa vessabhunā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānānaṁ evaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tatra sudaṁ, sāriputta, bhiṁsanakassa vanasaṇḍassa bhiṁsanakatasmiṁ hoti—yo koci avītarāgo taṁ vanasaṇḍaṁ pavisati, yebhuyyena lomāni haṁsanti. Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti. “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti? “Bhagavā ca, sāriputta, kakusandho bhagavā ca koṇāgamano bhagavā ca kassapo akilāsuno ahesuṁ sāvakānaṁ vitthārena dhammaṁ desetuṁ. Bahuñca nesaṁ ahosi suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ, paññattaṁ sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ, uddiṭṭhaṁ pātimokkhaṁ. Tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṁ brahmacariyaṁ ciraṁ dīghamaddhānaṁ ṭhapesuṁ. Seyyathāpi, sāriputta, nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena susaṅgahitāni, tāni vāto na vikirati na vidhamati na viddhaṁseti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ suttena susaṅgahitattā. Evameva kho, sāriputta, tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṁ brahmacariyaṁ ciraṁ dīghamaddhānaṁ ṭhapesuṁ. Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca— “etassa, bhagavā, kālo. Etassa, sugata, kālo. Yaṁ bhagavā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeyya, uddiseyya pātimokkhaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikan”ti. “Āgamehi tvaṁ, sāriputta. Āgamehi tvaṁ, sāriputta. Tathāgatova tattha kālaṁ jānissati. Na tāva, sāriputta, satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Yato ca kho, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho rattaññumahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho rattaññumahattaṁ patto hoti atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho vepullamahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho vepullamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho lābhaggamahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho lābhaggamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho bāhusaccamahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho bāhusaccamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Nirabbudo hi, sāriputta, bhikkhusaṅgho nirādīnavo apagatakāḷako suddho sāre patiṭṭhito. Imesañhi, sāriputta, pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“āciṇṇaṁ kho panetaṁ, ānanda, tathāgatānaṁ yehi nimantitā vassaṁ vasanti, na te anapaloketvā janapadacārikaṁ pakkamanti. Āyāmānanda, verañjaṁ brāhmaṇaṁ apalokessāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho verañjaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca—“nimantitamha tayā, brāhmaṇa, vassaṁvuṭṭhā, apalokema taṁ, “icchāma mayaṁ janapadacārikaṁ pakkamitun”ti. “Saccaṁ, bho gotama, nimantitattha mayā vassaṁvuṭṭhā; api ca yo deyyadhammo so na dinno. Tañca kho no asantaṁ, nopi adātukamyatā, taṁ kutettha labbhā bahukiccā gharāvāsā bahukaraṇīyā. Adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā verañjaṁ brāhmaṇaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho verañjo brāhmaṇo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ticīvarena acchādesi, ekamekañca bhikkhuṁ ekamekena dussayugena acchādesi. Atha kho bhagavā verañjaṁ brāhmaṇaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā verañjāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā anupagamma soreyyaṁ saṅkassaṁ kaṇṇakujjaṁ yena payāgapatiṭṭhānaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā payāgapatiṭṭhāne gaṅgaṁ nadiṁ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti. Verañjabhāṇavāro niṭṭhito.
Paṭhamapārājikasikkhāpada 1. Sudinnabhāṇavāra Tena kho pana samayena vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma atthi. Tattha sudinno nāma kalandaputto seṭṭhiputto hoti. Atha kho sudinno kalandaputto sambahulehi sahāyakehi saddhiṁ vesāliṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti. Addasa kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ mahatiyā parisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi—“yannūnāhampi dhammaṁ suṇeyyan”ti. Atha kho sudinno kalandaputto yena sā parisā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho sudinnassa kalandaputtassa etadahosi— “yathā yathā kho ahaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. Atha kho sā parisā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho sudinno kalandaputto aciravuṭṭhitāya parisāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ etadavoca— “yathā yathāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti. “Anuññātosi pana tvaṁ, sudinna, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? “Na kho ahaṁ, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. “Na kho, sudinna, tathāgatā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ pabbājentī”ti. “Sohaṁ, bhante, tathā karissāmi yathā maṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho sudinno kalandaputto vesāliyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena kalandagāmo yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca— “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Evaṁ vutte, sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ— “tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Dutiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca— “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Dutiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ— “tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca— “ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ— “tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho sudinno kalandaputto—“na maṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti, tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji— “idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā”ti. Atha kho sudinno kalandaputto ekampi bhattaṁ na bhuñji, dvepi bhattāni na bhuñji, tīṇipi bhattāni na bhuñji, cattāripi bhattāni na bhuñji, pañcapi bhattāni na bhuñji, chapi bhattāni na bhuñji, sattapi bhattāni na bhuñji. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya? Uṭṭhehi, tāta sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Evaṁ vutte, sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ— “tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ— “tvaṁ khosi, samma sudinna, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, samma sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiṁ pana taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajāya. Uṭṭhehi, samma sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Evaṁ vutte, sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ— “tvaṁ khosi, samma sudinna …pe… tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ— “ammatātā, eso sudinno anantarahitāya bhūmiyā nipanno— ‘idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā’ti. Sace tumhe sudinnaṁ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, tattheva maraṇaṁ āgamissati. Sace pana tumhe sudinnaṁ anujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitampi naṁ dakkhissatha. Sace sudinno nābhiramissati agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati, idheva paccāgamissati. Anujānātha sudinnaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. “Anujānāma, tātā, sudinnaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ— “uṭṭhehi, samma sudinna, anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho sudinno kalandaputto—“anuññātomhi kira mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti, haṭṭho udaggo pāṇinā gattāni paripuñchanto vuṭṭhāsi. Atha kho sudinno kalandaputto katipāhaṁ balaṁ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ etadavoca— “anuññāto ahaṁ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti. Alattha kho sudinno kalandaputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā sudinno evarūpe dhutaguṇe samādāya vattati, āraññiko hoti piṇḍapātiko paṁsukūliko sapadānacāriko, aññataraṁ vajjigāmaṁ upanissāya viharati. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Atha kho āyasmato sudinnassa etadahosi—“etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Bahū kho pana me vesāliyaṁ ñātī aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā. Yannūnāhaṁ ñātī upanissāya vihareyyaṁ. Ñātī maṁ nissāya dānāni dassanti puññāni karissanti, bhikkhū ca lābhaṁ lacchanti, ahañca piṇḍakena na kilamissāmī”ti. Atha kho āyasmā sudinno senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena vesālī tena pakkāmi. Anupubbena yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā sudinno vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Assosuṁ kho āyasmato sudinnassa ñātakā—“sudinno kira kalandaputto vesāliṁ anuppatto”ti. Te āyasmato sudinnassa saṭṭhimatte thālipāke bhattābhihāraṁ abhihariṁsu. Atha kho āyasmā sudinno te saṭṭhimatte thālipāke bhikkhūnaṁ vissajjetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kalandagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Kalandagāme sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmato sudinnassa ñātidāsī ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā sudinno taṁ ñātidāsiṁ etadavoca— “sace taṁ, bhagini, chaḍḍanīyadhammaṁ, idha me patte ākirā”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ āyasmato sudinnassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṁ aggahesi. Atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī yenāyasmato sudinnassa mātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato sudinnassa mātaraṁ etadavoca— “yaggheyye, jāneyyāsi, ayyaputto sudinno anuppatto”ti. “Sace, je, tvaṁ saccaṁ bhaṇasi, adāsiṁ taṁ karomī”ti. Tena kho pana samayena āyasmā sudinno taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjati. Pitāpi kho āyasmato sudinnassa kammantā āgacchanto addasa āyasmantaṁ sudinnaṁ taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjantaṁ. Disvāna yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “atthi nāma, tāta sudinna, ābhidosikaṁ kummāsaṁ paribhuñjissasi. Nanu nāma, tāta sudinna, sakaṁ gehaṁ gantabban”ti? “Agamimha kho te, gahapati, gehaṁ. Tatāyaṁ ābhidosiko kummāso”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa bāhāyaṁ gahetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “ehi, tāta sudinna, gharaṁ gamissāmā”ti. Atha kho āyasmā sudinno yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “bhuñja, tāta sudinnā”ti. “Alaṁ, gahapati, kataṁ me ajja bhattakiccan”ti. “Adhivāsehi, tāta sudinna, svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā sudinno tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā tassā rattiyā accayena haritena gomayena pathaviṁ opuñjāpetvā dve puñje kārāpesi—ekaṁ hiraññassa, ekaṁ suvaṇṇassa. Tāva mahantā puñjā ahesuṁ, orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṁ purisaṁ na passati; pārato ṭhito puriso orato ṭhitaṁ purisaṁ na passati. Te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe āsanaṁ paññāpetvā tirokaraṇīyaṁ parikkhipitvā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi— “tena hi, vadhu, yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa me sudinnassa piyā ahosi manāpā tena alaṅkārena alaṅkarā”ti. “Evaṁ, ayye”ti, kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi. Atha kho āyasmā sudinno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te puñje vivarāpetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “idaṁ te, tāta sudinna, mātu mattikaṁ itthikāya itthidhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ aññaṁ pitāmahaṁ. Labbhā, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Tāta, na ussahāmi na visahāmi, abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “idaṁ te, tāta sudinna, mātu mattikaṁ, itthikāya itthidhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ, aññaṁ pitāmahaṁ. Labbhā, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Vadeyyāma kho taṁ, gahapati, sace tvaṁ nātikaḍḍheyyāsī”ti. “Vadehi, tāta sudinnā”ti. “Tena hi tvaṁ, gahapati, mahante mahante sāṇipasibbake kārāpetvā hiraññasuvaṇṇassa pūrāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā majjhe gaṅgāya sote opātehi. Taṁ kissa hetu? Yañhi te, gahapati, bhavissati tatonidānaṁ bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā ārakkho vā so te na bhavissatī”ti. Evaṁ vutte, āyasmato sudinnassa pitā anattamano ahosi— “kathañhi nāma putto sudinno evaṁ vakkhatī”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi— “tena hi, vadhu, tvaṁ piyā ca manāpā ca. Appeva nāma putto sudinno tuyhampi vacanaṁ kareyyā”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa pādesu gahetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo yāsaṁ tvaṁ hetu brahmacariyaṁ carasī”ti? “Na kho ahaṁ, bhagini, accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carāmī”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā— “ajjatagge maṁ ayyaputto sudinno bhaginivādena samudācaratī”ti, tattheva mucchitā papatā. Atha kho āyasmā sudinno pitaraṁ etadavoca— “sace, gahapati, bhojanaṁ dātabbaṁ detha, mā no viheṭhayitthā”ti. “Bhuñja, tāta sudinnā”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā ca pitā ca āyasmantaṁ sudinnaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṁ sampavāresuṁ. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ etadavoca— “idaṁ, tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. Labbhā, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Amma, na ussahāmi na visahāmi, abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “idaṁ, tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. Tena hi, tāta sudinna, bījakampi dehi— mā no aputtakaṁ sāpateyyaṁ licchavayo atiharāpesun”ti. “Etaṁ kho me, amma, sakkā kātun”ti. “Kahaṁ pana, tāta sudinna, etarahi viharasī”ti? “Mahāvane, ammā”ti. Atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi— “tena hi, vadhu, yadā utunī ahosi, pupphaṁ te uppannaṁ hoti, atha me āroceyyāsī”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā nacirasseva utunī ahosi, pupphaṁsā uppajji. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātaraṁ etadavoca—“utunīmhi, ayye, pupphaṁ me uppannan”ti. “Tena hi, vadhu, yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa sudinnassa piyā ahosi manāpā tena alaṅkārena alaṅkarā”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ ādāya yena mahāvanaṁ yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “idaṁ, tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. Labbhā, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Amma, na ussahāmi na visahāmi, abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “idaṁ, tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. Tena hi, tāta sudinna, bījakampi dehi— mā no aputtakaṁ sāpateyyaṁ licchavayo atiharāpesun”ti. “Etaṁ kho me, amma, sakkā kātun”ti, purāṇadutiyikāya bāhāyaṁ gahetvā mahāvanaṁ ajjhogāhetvā apaññatte sikkhāpade anādīnavadasso purāṇadutiyikāya tikkhattuṁ methunaṁ dhammaṁ abhiviññāpesi. Sā tena gabbhaṁ gaṇhi. Bhummā devā saddamanussāvesuṁ— “nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo; sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito”ti. Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṁ …pe… tāvatiṁsā devā … yāmā devā … tusitā devā … nimmānaratī devā … paranimmitavasavattī devā … brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ— “nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo; sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito”ti. Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṁ vijāyi. Atha kho āyasmato sudinnassa sahāyakā tassa dārakassa bījakoti nāmaṁ akaṁsu. Āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikāya bījakamātāti nāmaṁ akaṁsu. Āyasmato sudinnassa bījakapitāti nāmaṁ akaṁsu. Te aparena samayena ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā arahattaṁ sacchākaṁsu. Atha kho āyasmato sudinnassa ahudeva kukkuccaṁ, ahu vippaṭisāro— “alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yohaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhiṁ yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritun”ti. So teneva kukkuccena tena vippaṭisārena kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisārī pajjhāyi. Atha kho āyasmato sudinnassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavocuṁ— “pubbe kho tvaṁ, āvuso sudinna, vaṇṇavā ahosi pīṇindriyo pasannamukhavaṇṇo vippasannachavivaṇṇo; so dāni tvaṁ etarahi kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisārī pajjhāyasi. Kacci no tvaṁ, āvuso sudinna, anabhirato brahmacariyaṁ carasī”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, anabhirato brahmacariyaṁ carāmi. Atthi me pāpakammaṁ kataṁ; purāṇadutiyikāya methuno dhammo paṭisevito; tassa mayhaṁ, āvuso, ahudeva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro— ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yohaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhiṁ yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritun’”ti. “Alañhi te, āvuso sudinna, kukkuccāya alaṁ vippaṭisārāya yaṁ tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Nanu, āvuso, bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya; visaṁyogāya dhammo desito, no saṁyogāya; anupādānāya dhammo desito, no saupādānāya. Tattha nāma tvaṁ, āvuso, bhagavatā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi, visaṁyogāya dhamme desite saṁyogāya cetessasi, anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi. Nanu, āvuso, bhagavatā anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito, madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammo desito. Nanu, āvuso, bhagavatā anekapariyāyena kāmānaṁ pahānaṁ akkhātaṁ, kāmasaññānaṁ pariññā akkhātā, kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto, kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Netaṁ, āvuso, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, āvuso, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ sudinnaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ paṭipucchi— “saccaṁ kira tvaṁ, sudinna, purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ paṭisevī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya; visaṁyogāya dhammo desito, no saṁyogāya; anupādānāya dhammo desito, no saupādānāya. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi, visaṁyogāya dhamme desite saṁyogāya cetessasi, anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito. Madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammo desito. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena kāmānaṁ pahānaṁ akkhātaṁ, kāmasaññānaṁ pariññā akkhātā, kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto, kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Varaṁ te, moghapurisa, āsivisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Varaṁ te, moghapurisa, kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Varaṁ te, moghapurisa, aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi, moghapurisa, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Itonidānañca kho, moghapurisa, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, yaṁ tvaṁ asaddhammaṁ gāmadhammaṁ vasaladhammaṁ duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rahassaṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjissasi, bahūnaṁ kho tvaṁ, moghapurisa, akusalānaṁ dhammānaṁ ādikattā pubbaṅgamo. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṁ, moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sudinnaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca— saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha— “Yo pana bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya, pārājiko hoti asaṁvāso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Sudinnabhāṇavāro niṭṭhito.
2. Makkaṭīvatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane makkaṭiṁ āmisena upalāpetvā tassā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū senāsanacārikaṁ āhiṇḍantā yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkamiṁsu. Addasa kho sā makkaṭī te bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tesaṁ bhikkhūnaṁ purato kaṭimpi cālesi cheppampi cālesi, kaṭimpi oḍḍi, nimittampi akāsi. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho so bhikkhu imissā makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevatī”ti. Ekamantaṁ nilīyiṁsu. Atha kho so bhikkhu vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami. Atha kho sā makkaṭī yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Atha kho so bhikkhu taṁ piṇḍapātaṁ ekadesaṁ bhuñjitvā ekadesaṁ tassā makkaṭiyā adāsi. Atha kho sā makkaṭī taṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā tassa bhikkhuno kaṭiṁ oḍḍi. Atha kho so bhikkhu tassā makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati. Atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“nanu, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ; kissa tvaṁ, āvuso, makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevasī”ti? “Saccaṁ, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ; tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā”ti. “Nanu, āvuso, tatheva taṁ hoti. Ananucchavikaṁ, āvuso, ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, āvuso, evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Nanu, āvuso, bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya …pe… kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Netaṁ, āvuso, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, āvuso, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ bhikkhuṁ paṭipucchi— “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya …pe… kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Varaṁ te, moghapurisa, āsivisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Varaṁ te, moghapurisa, kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Varaṁ te, moghapurisa, aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi, moghapurisa, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ; na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Itonidānañca kho, moghapurisa, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, yaṁ tvaṁ asaddhammaṁ gāmadhammaṁ vasaladhammaṁ duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rahassaṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha— “Yo pana bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṁvāso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Makkaṭīvatthu niṭṭhitaṁ.
3. Santhatabhāṇavāra Tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yāvadatthaṁ bhuñjiṁsu, yāvadatthaṁ supiṁsu, yāvadatthaṁ nhāyiṁsu. Yāvadatthaṁ bhuñjitvā yāvadatthaṁ supitvā yāvadatthaṁ nhāyitvā ayoniso manasi karitvā sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsu. Te aparena samayena ñātibyasanenapi phuṭṭhā bhogabyasanenapi phuṭṭhā rogabyasanenapi phuṭṭhā āyasmantaṁ ānandaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti— “na mayaṁ, bhante ānanda, buddhagarahino na dhammagarahino na saṅghagarahino; attagarahino mayaṁ, bhante ānanda, anaññagarahino. Mayamevamhā alakkhikā mayaṁ appapuññā, ye mayaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Idāni cepi mayaṁ, bhante ānanda, labheyyāma bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyāma upasampadaṁ, idānipi mayaṁ vipassakā kusalānaṁ dhammānaṁ pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhikānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogamanuyuttā vihareyyāma. Sādhu, bhante ānanda, bhagavato etamatthaṁ ārocehī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā ānando vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ paṭissuṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Aṭṭhānametaṁ, ānanda, anavakāso yaṁ tathāgato vajjīnaṁ vā vajjiputtakānaṁ vā kāraṇā sāvakānaṁ pārājikaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ samūhaneyyā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “yo, bhikkhave, sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati so āgato na upasampādetabbo. Yo ca kho, bhikkhave, sikkhaṁ paccakkhāya dubbalyaṁ āvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati so āgato upasampādetabbo. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha— “Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṁvāso”ti.
Yo panāti yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā. Eso vuccati “yo panā”ti. Bhikkhūti bhikkhakoti bhikkhu, bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti bhikkhu, bhinnapaṭadharoti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhūti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampannoti bhikkhu, bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu, sekho bhikkhu, asekho bhikkhu, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannoti bhikkhu. Tatra yvāyaṁ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sikkhāti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Tatra yāyaṁ adhisīlasikkhā, ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā sikkhāti. Sājīvaṁ nāma yaṁ bhagavatā paññattaṁ sikkhāpadaṁ, etaṁ sājīvaṁ nāma. Tasmiṁ sikkhati, tena vuccati sājīvasamāpannoti. Sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvāti atthi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā; atthi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Kathañca, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Idha, bhikkhave, bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno— “yannūnāhaṁ buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno— “yannūnāhaṁ dhammaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “yannūnāhaṁ saṅghaṁ … yannūnāhaṁ sikkhaṁ … yannūnāhaṁ vinayaṁ … yannūnāhaṁ pātimokkhaṁ … yannūnāhaṁ uddesaṁ … yannūnāhaṁ upajjhāyaṁ … yannūnāhaṁ ācariyaṁ … yannūnāhaṁ saddhivihārikaṁ … yannūnāhaṁ antevāsikaṁ … yannūnāhaṁ samānupajjhāyakaṁ … yannūnāhaṁ samānācariyakaṁ … yannūnāhaṁ sabrahmacāriṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti. “Yannūnāhaṁ gihī assan”ti vadati viññāpeti. “Yannūnāhaṁ upāsako assan”ti … “yannūnāhaṁ ārāmiko assan”ti … “yannūnāhaṁ sāmaṇero assan”ti … “yannūnāhaṁ titthiyo assan”ti … “yannūnāhaṁ titthiyasāvako assan”ti … “yannūnāhaṁ assamaṇo assan”ti … “yannūnāhaṁ asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno— “yadi panāhaṁ buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “yadi panāhaṁ asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti …pe… “apāhaṁ buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “apāhaṁ asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti …pe… “handāhaṁ buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “handāhaṁ asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti …pe… “hoti me buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “hoti me asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno “mātaraṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “pitaraṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “bhātaraṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “bhaginiṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “puttaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “dhītaraṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “pajāpatiṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “ñātake sarāmī”ti vadati viññāpeti … “mitte sarāmī”ti vadati viññāpeti … “gāmaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “nigamaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “khettaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “vatthuṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “hiraññaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “suvaṇṇaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “sippaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “pubbe hasitaṁ lapitaṁ kīḷitaṁ samanussarāmī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno— “mātā me atthi, sā mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “pitā me atthi, so mayā posetabbo”ti vadati viññāpeti … “bhātā me atthi, so mayā posetabbo”ti vadati viññāpeti … “bhaginī me atthi, sā mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “putto me atthi, so mayā posetabbo”ti vadati viññāpeti … “dhītā me atthi, sā mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “pajāpati me atthi, sā mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “ñātakā me atthi, te mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “mittā me atthi, te mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno— “mātā me atthi, sā maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “pitā me atthi, so maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “bhātā me atthi, so maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “bhaginī me atthi, sā maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “putto me atthi, so maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “dhītā me atthi, sā maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “pajāpati me atthi, sā maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “ñātakā me atthi, te maṁ posessantī”ti vadati viññāpeti … “mittā me atthi, te maṁ posessantī”ti vadati viññāpeti … “gāmo me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “nigamo me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “khettaṁ me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “vatthu me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “hiraññaṁ me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “suvaṇṇaṁ me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “sippaṁ me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno “dukkaran”ti vadati viññāpeti … “na sukaran”ti vadati viññāpeti … “duccaran”ti vadati viññāpeti … “na sucaran”ti vadati viññāpeti … “na ussahāmī”ti vadati viññāpeti … “na visahāmī”ti vadati viññāpeti … “na ramāmī”ti vadati viññāpeti … “nābhiramāmī”ti vadati viññāpeti. Evampi kho, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Kathañca, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno— “buddhaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno— “dhammaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “saṅghaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “sikkhaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “vinayaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “pātimokkhaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “uddesaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “upajjhāyaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “ācariyaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “saddhivihārikaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “antevāsikaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “samānupajjhāyakaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “samānācariyakaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “sabrahmacāriṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “gihīti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “upāsakoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “ārāmikoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “sāmaṇeroti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “titthiyoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “titthiyasāvakoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “assamaṇoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “asakyaputtiyoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno— “alaṁ me buddhenā”ti vadati viññāpeti …pe… “alaṁ me sabrahmacārīhī”ti vadati viññāpeti. Evampi …pe… atha vā pana …pe… “kiṁ nu me buddhenā”ti vadati viññāpeti …pe… “kiṁ nu me sabrahmacārīhī”ti vadati viññāpeti … “na mamattho buddhenā”ti vadati viññāpeti …pe… “na mamattho sabrahmacārīhī”ti vadati viññāpeti … “sumuttāhaṁ buddhenā”ti vadati viññāpeti …pe… “sumuttāhaṁ sabrahmacārīhī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Yāni vā panaññānipi atthi buddhavevacanāni vā dhammavevacanāni vā saṅghavevacanāni vā sikkhāvevacanāni vā vinayavevacanāni vā pātimokkhavevacanāni vā uddesavevacanāni vā upajjhāyavevacanāni vā ācariyavevacanāni vā saddhivihārikavevacanāni vā antevāsikavevacanāni vā samānupajjhāyakavevacanāni vā samānācariyakavevacanāni vā sabrahmacārivevacanāni vā gihivevacanāni vā upāsakavevacanāni vā ārāmikavevacanāni vā sāmaṇeravevacanāni vā titthiyavevacanāni vā titthiyasāvakavevacanāni vā assamaṇavevacanāni vā asakyaputtiyavevacanāni vā, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi vadati viññāpeti. Evaṁ kho, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Kathañca, bhikkhave, apaccakkhātā hoti sikkhā? Idha, bhikkhave, yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sikkhā paccakkhātā hoti tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi ummattako sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ummattakassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Khittacitto sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Khittacittassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Vedanāṭṭo sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Vedanāṭṭassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Devatāya santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Tiracchānagatassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ariyakena milakkhassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Milakkhakena ariyassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ariyakena ariyassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Milakkhakena milakkhassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Davāya sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ravāya sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Asāvetukāmo sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Sāvetukāmo na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Aviññussa sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Viññussa na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Sabbaso vā pana na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Evaṁ kho, bhikkhave, apaccakkhātā hoti sikkhā. Methunadhammo nāma yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rahassaṁ dvayaṁdvayasamāpatti, eso methunadhammo nāma. Paṭisevati nāma yo nimittena nimittaṁ aṅgajātena aṅgajātaṁ antamaso tilaphalamattampi paveseti, eso paṭisevati nāma. Antamaso tiracchānagatāyapīti tiracchānagatitthiyāpi methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo, pageva manussitthiyā. Tena vuccati— “antamaso tiracchānagatāyapī”ti. Pārājiko hotīti seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena jīvituṁ; evameva bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati— “pārājiko hotī”ti. Asaṁvāsoti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā— eso saṁvāso nāma. So tena saddhiṁ natthi. Tena vuccati—“asaṁvāso”ti.
Tisso itthiyo— manussitthī, amanussitthī, tiracchānagatitthī. Tayo ubhatobyañjanakā— manussubhatobyañjanako, amanussubhatobyañjanako, tiracchānagatubhatobyañjanako. Tayo paṇḍakā— manussapaṇḍako, amanussapaṇḍako, tiracchānagatapaṇḍako. Tayo purisā— manussapuriso, amanussapuriso, tiracchānagatapuriso. Manussitthiyā tayo magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa— vaccamagge, passāvamagge, mukhe. Amanussitthiyā …pe… tiracchānagatitthiyā tayo magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa— vaccamagge, passāvamagge, mukhe. Manussubhatobyañjanakassa … amanussubhatobyañjanakassa … tiracchānagatubhatobyañjanakassa tayo magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa— vaccamagge, passāvamagge, mukhe. Manussapaṇḍakassa dve magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa— vaccamagge, mukhe. Amanussapaṇḍakassa … tiracchānagatapaṇḍakassa … manussapurisassa … amanussapurisassa … tiracchānagatapurisassa dve magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa— vaccamagge, mukhe. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussitthiyā vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussitthiyā passāvamaggaṁ … mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussitthiyā … tiracchānagatitthiyā … manussubhatobyañjanakassa … amanussubhatobyañjanakassa … tiracchānagatubhatobyañjanakassa … vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussapaṇḍakassa vaccamaggaṁ mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussapaṇḍakassa … tiracchānagatapaṇḍakassa … manussapurisassa … amanussapurisassa … tiracchānagatapurisassa vaccamaggaṁ mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharaṇaṁ na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ jāgarantiṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā amanussitthiṁ … tiracchānagatitthiṁ … manussubhatobyañjanakaṁ … amanussubhatobyañjanakaṁ … tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṁ … amanussapaṇḍakaṁ … tiracchānagatapaṇḍakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatapaṇḍakaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussapurisaṁ … amanussapurisaṁ … tiracchānagatapurisaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatapurisaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti santhatāya asanthatassa, asanthatāya santhatassa, santhatāya santhatassa, asanthatāya asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ jāgarantiṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatāya asanthatassa, asanthatāya santhatassa, santhatāya santhatassa, asanthatāya asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā amanussitthiṁ … tiracchānagatitthiṁ … manussubhatobyañjanakaṁ … amanussubhatobyañjanakaṁ … tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṁ … amanussapaṇḍakaṁ … tiracchānagatapaṇḍakaṁ … manussapurisaṁ … amanussapurisaṁ … tiracchānagatapurisaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatapurisaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … passāvamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā jāgarantiyā … suttāya … mattāya … ummattāya … pamattāya … matāya akkhāyitāya … matāya yebhuyyena akkhāyitāya …pe… āpatti pārājikassa. Matāya yebhuyyena khāyitāya santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … passāvamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ amanussitthiyā … tiracchānagatitthiyā … manussubhatobyañjanakassa … amanussubhatobyañjanakassa … tiracchānagatubhatobyañjanakassa … manussapaṇḍakassa … amanussapaṇḍakassa … tiracchānagatapaṇḍakassa … manussapurisassa … amanussapurisassa … tiracchānagatapurisassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ tiracchānagatapurisassa jāgarantassa … suttassa … mattassa … ummattassa … pamattassa … matassa akkhāyitassa … matassa yebhuyyena akkhāyitassa …pe… āpatti pārājikassa. Matassa yebhuyyena khāyitassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … passāvamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatāya, asanthatassa santhatāya, santhatassa santhatāya, asanthatassa asanthatāya. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā jāgarantiyā … suttāya … mattāya … ummattāya … pamattāya … matāya akkhāyitāya … matāya yebhuyyena akkhāyitāya …pe… āpatti pārājikassa. Matāya yebhuyyena khāyitāya santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … passāvamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatāya, asanthatassa santhatāya, santhatassa santhatāya, asanthatassa asanthatāya. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ amanussitthiyā … tiracchānagatitthiyā … manussubhatobyañjanakassa … amanussubhatobyañjanakassa … tiracchānagatubhatobyañjanakassa … manussapaṇḍakassa … amanussapaṇḍakassa … tiracchānagatapaṇḍakassa … manussapurisassa … amanussapurisassa … tiracchānagatapurisassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa, So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ tiracchānagatapurisassa jāgarantassa … suttassa … mattassa … ummattassa … pamattassa … matassa akkhāyitassa … matassa yebhuyyena akkhāyitassa …pe… āpatti pārājikassa. Matassa yebhuyyena khāyitassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa, So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Yathā bhikkhupaccatthikā vitthāritā, evaṁ vitthāretabbā. Rājapaccatthikā … corapaccatthikā … dhuttapaccatthikā … uppalagandhapaccatthikā. Saṅkhittaṁ. Maggena maggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. Maggena amaggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. Amaggena maggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. Amaggena amaggaṁ paveseti, āpatti thullaccayassa. Bhikkhu suttabhikkhumhi vippaṭipajjati; paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo. Bhikkhu suttasāmaṇeramhi vippaṭipajjati; paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo. Sāmaṇero suttabhikkhumhi vippaṭipajjati; paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo. Sāmaṇero suttasāmaṇeramhi vippaṭipajjati; paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo. Anāpatti— ajānantassa, asādiyantassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. Santhatabhāṇavāro niṭṭhito. 4. Vinītavatthuuddānagāthā Makkaṭī vajjiputtā ca, gihī naggo ca titthiyā; Dārikuppalavaṇṇā ca, byañjanehipare duve. Mātā dhītā bhaginī ca, jāyā ca mudu lambinā; Dve vaṇā lepacittañca, dārudhītalikāya ca. Sundarena saha pañca, pañca sivathikaṭṭhikā; Nāgī yakkhī ca petī ca, paṇḍakopahato chupe. Bhaddiye arahaṁ sutto, sāvatthiyā caturo pare; Vesāliyā tayo mālā, supine bhārukacchako. Supabbā saddhā bhikkhunī, Sikkhamānā sāmaṇerī ca; Vesiyā paṇḍako gihī, Aññamaññaṁ vuḍḍhapabbajito migoti.
5. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi— “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhū sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsu. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi— “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho mayaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpannā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu— “evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti— gihiliṅgena methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi— “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu— “evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti— naggo hutvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu— “evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti— kusacīraṁ nivāsetvā … vākacīraṁ nivāsetvā … phalakacīraṁ nivāsetvā … kesakambalaṁ nivāsetvā … vālakambalaṁ nivāsetvā … ulūkapakkhikaṁ nivāsetvā … ajinakkhipaṁ nivāsetvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu pīṭhake nipannaṁ dārikaṁ passitvā sāratto aṅguṭṭhaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro māṇavako uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā paṭibaddhacitto hoti. Atha kho so māṇavako uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhāya kuṭikaṁ pavisitvā nilīno acchi. Uppalavaṇṇā bhikkhunī pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā pāde pakkhāletvā kuṭikaṁ pavisitvā mañcake nisīdi. Atha kho so māṇavako uppalavaṇṇaṁ bhikkhuniṁ uggahetvā dūsesi. Uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, asādiyantiyā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṁ pātubhūtaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, taññeva upajjhaṁ tameva upasampadaṁ tāniyeva vassāni bhikkhunīhi saṅgamituṁ. Yā āpattiyo bhikkhūnaṁ bhikkhunīhi sādhāraṇā tā āpattiyo bhikkhunīnaṁ santike vuṭṭhātuṁ. Yā āpattiyo bhikkhūnaṁ bhikkhunīhi asādhāraṇā tāhi āpattīhi anāpattī”ti. Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā purisaliṅgaṁ pātubhūtaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, taññeva upajjhaṁ tameva upasampadaṁ tāniyeva vassāni bhikkhūhi saṅgamituṁ. Yā āpattiyo bhikkhunīnaṁ bhikkhūhi sādhāraṇā tā āpattiyo bhikkhūnaṁ santike vuṭṭhātuṁ. Yā āpattiyo bhikkhunīnaṁ bhikkhūhi asādhāraṇā tāhi āpattīhi anāpattī”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu— “evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti— mātuyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … dhītuyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … bhaginiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mudupiṭṭhiko hoti. So anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṁ mukhena aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu lambī hoti. So anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṁ attano vaccamaggaṁ pavesesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṁ passi. Tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. So—“evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti— aṅgajāte aṅgajātaṁ pavesetvā vaṇena nīhari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṁ passi. Tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. So—“evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti— vaṇe aṅgajātaṁ pavesetvā aṅgajātena nīhari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto lepacittassa nimittaṁ aṅgajātena chupi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto dārudhītalikāya nimittaṁ aṅgajātena chupi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena sundaro nāma bhikkhu rājagahā pabbajito rathikāya gacchati. Aññatarā itthī— “muhuttaṁ, bhante, āgamehi, vandissāmī”ti sā vandantī antaravāsakaṁ ukkhipitvā mukhena aṅgajātaṁ aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī bhikkhuṁ passitvā etadavoca— “ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, ahaṁ vāyamissāmi, tvaṁ mā vāyami, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī bhikkhuṁ passitvā etadavoca— “ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, tvaṁ vāyama, ahaṁ na vāyamissāmi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī bhikkhuṁ passitvā etadavoca— “ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, abbhantaraṁ ghaṭṭetvā bahi mocehi …pe… bahi ghaṭṭetvā abbhantaraṁ mocehi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā akkhāyitaṁ sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā yebhuyyena akkhāyitaṁ sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā yebhuyyena khāyitaṁ sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā chinnasīsaṁ passitvā vaṭṭakate mukhe chupantaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā chinnasīsaṁ passitvā vaṭṭakate mukhe acchupantaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarissā itthiyā paṭibaddhacitto hoti. Sā kālaṅkatā susāne chaḍḍitā. Aṭṭhikāni vippakiṇṇāni honti. Atha kho so bhikkhu sivathikaṁ gantvā aṭṭhikāni saṅkaḍḍhitvā nimitte aṅgajātaṁ paṭipādesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nāgiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … yakkhiniyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … petiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … paṇḍakassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upahatindriyo hoti. So—“nāhaṁ vediyāmi sukhaṁ vā dukkhaṁ vā, anāpatti me bhavissatī”ti— methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. …pe… Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Vediyi vā so, bhikkhave, moghapuriso na vā vediyi, āpatti pārājikassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu— “itthiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevissāmī”ti— chupitamatte vippaṭisārī ahosi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhaddiye jātiyāvane divāvihāragato nipanno hoti. Tassa aṅgamaṅgāni vātūpatthaddhāni honti. Aññatarā itthī passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā pakkāmi. Bhikkhū kilinnaṁ passitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcahi, bhikkhave, ākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti— rāgena, vaccena, passāvena, vātena, uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. Imehi kho, bhikkhave, pañcahākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṁ kammaniyaṁ assa. Arahaṁ so, bhikkhave, bhikkhu. Anāpatti, bhikkhave, tassa bhikkhuno”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyā andhavane divāvihāragato nipanno hoti. Aññatarā gopālikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu pavesanaṁ sādiyi, paviṭṭhaṁ sādiyi, ṭhitaṁ sādiyi, uddharaṇaṁ sādiyi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyā andhavane divāvihāragato nipanno hoti. Aññatarā ajapālikā passitvā … aññatarā kaṭṭhahārikā passitvā … aññatarā gomayahārikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu pavesanaṁ sādiyi, paviṭṭhaṁ sādiyi, ṭhitaṁ sādiyi, uddharaṇaṁ sādiyi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato nipanno hoti. Aññatarā itthī passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā sāmantā hasamānā ṭhitā hoti. So bhikkhu paṭibujjhitvā taṁ itthiṁ etadavoca— “tuyhidaṁ kamman”ti? “Āma, mayhaṁ kamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, jānāmī”ti. “ Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato rukkhaṁ apassāya nipanno hoti. Aññatarā itthī passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu sahasā vuṭṭhāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato rukkhaṁ apassāya nipanno hoti. Aññatarā itthī passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu akkamitvā pavattesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ divāvihāragato dvāraṁ vivaritvā nipanno hoti. Tassa aṅgamaṅgāni vātūpatthaddhāni honti. Tena kho pana samayena sambahulā itthiyo gandhañca mālañca ādāya ārāmaṁ āgamaṁsu vihārapekkhikāyo. Atha kho tā itthiyo taṁ bhikkhuṁ passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā, purisūsabho vatāyanti vatvā gandhañca mālañca āropetvā pakkamiṁsu. Bhikkhū kilinnaṁ passitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcahi, bhikkhave, ākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti— rāgena, vaccena, passāvena, vātena, uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. Imehi kho, bhikkhave, pañcahākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṁ kammaniyaṁ assa. Arahaṁ so, bhikkhave, bhikkhu. Anāpatti, bhikkhave, tassa bhikkhuno. Anujānāmi, bhikkhave, divā paṭisallīyantena dvāraṁ saṁvaritvā paṭisallīyitun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhārukacchako bhikkhu supinante purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā— “assamaṇo ahaṁ, vibbhamissāmī”ti, bhārukacchaṁ gacchanto antarāmagge āyasmantaṁ upāliṁ passitvā etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli evamāha— “anāpatti, āvuso, supinantenā”ti. Tena kho pana samayena rājagahe supabbā nāma upāsikā mudhappasannā hoti. Sā evaṁdiṭṭhikā hoti— “yā methunaṁ dhammaṁ deti sā aggadānaṁ detī”ti. Sā bhikkhuṁ passitvā etadavoca— “ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, ūruntarikāya ghaṭṭehi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti …pe… ehi, bhante, nābhiyaṁ ghaṭṭehi … ehi, bhante, udaravaṭṭiyaṁ ghaṭṭehi … ehi, bhante, upakacchake ghaṭṭehi … ehi, bhante, gīvāyaṁ ghaṭṭehi … ehi, bhante, kaṇṇacchidde ghaṭṭehi … ehi, bhante, kesavaṭṭiyaṁ ghaṭṭehi … ehi, bhante, aṅgulantarikāya ghaṭṭehi … “ehi, bhante, hatthena upakkamitvā mocessāmi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā”ti. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ saddhā nāma upāsikā mudhappasannā hoti. Sā evaṁdiṭṭhikā hoti— “yā methunaṁ dhammaṁ deti sā aggadānaṁ detī”ti. Sā bhikkhuṁ passitvā etadavoca— “ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, ūruntarikāya ghaṭṭehi …pe… ehi, bhante, hatthena upakkamitvā mocessāmi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā”ti. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhuṁ gahetvā bhikkhuniyā vippaṭipādesuṁ … sikkhamānāya vippaṭipādesuṁ … sāmaṇeriyā vippaṭipādesuṁ. Ubho sādiyiṁsu. Ubho nāsetabbā. Ubho na sādiyiṁsu. Ubhinnaṁ anāpatti. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhuṁ gahetvā vesiyā vippaṭipādesuṁ … paṇḍake vippaṭipādesuṁ … gihiniyā vippaṭipādesuṁ. Bhikkhu sādiyi. Bhikkhu nāsetabbo. Bhikkhu na sādiyi. Bhikkhussa anāpatti. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhū gahetvā aññamaññaṁ vippaṭipādesuṁ. Ubho sādiyiṁsu. Ubho nāsetabbā. Ubho na sādiyiṁsu. Ubhinnaṁ anāpatti. Tena kho pana samayena aññataro vuḍḍhapabbajito bhikkhu purāṇadutiyikāya dassanaṁ agamāsi. Sā—“ehi, bhante, vibbhamā”ti aggahesi. So bhikkhu paṭikkamanto uttāno paripati. Sā ubbhajitvā aṅgajāte abhinisīdi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Migapotako tassa passāvaṭṭhānaṁ āgantvā passāvaṁ pivanto mukhena aṅgajātaṁ aggahesi. So bhikkhu sādiyi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Paṭhamapārājikaṁ samattaṁ.