Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga
id: pli-tv-bu-vb-ss9 VRI: vol 87 สยามรัฐ: vol 1 264 segments
Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 9. Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpada
Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. vri:87.262 · sya:1.386 Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā addasaṁsu chagalakaṁ ajikāya vippaṭipajjantaṁ. Disvāna evamāhaṁsu— “handa mayaṁ, āvuso, imaṁ chagalakaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ nāma karoma. Imaṁ ajikaṁ mettiyaṁ nāma bhikkhuniṁ karoma. Evaṁ mayaṁ voharissāma. Pubbe mayaṁ, āvuso, dabbaṁ mallaputtaṁ sutena avocumhā. Idāni pana amhehi sāmaṁ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā vippaṭipajjanto”ti. Te taṁ chagalakaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ nāma akaṁsu. Taṁ ajikaṁ mettiyaṁ nāma bhikkhuniṁ akaṁsu. Te bhikkhūnaṁ ārocesuṁ— “pubbe mayaṁ, āvuso, dabbaṁ mallaputtaṁ sutena avocumhā. Idāni pana amhehi sāmaṁ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā vippaṭipajjanto”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu— “māvuso, evaṁ avacuttha. Nāyasmā dabbo mallaputto evaṁ karissatī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. sya:1.387 Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ paṭipucchi— “sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathayime bhikkhū āhaṁsū”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca— “sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathayime bhikkhū āhaṁsū”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. “Na kho, dabba, dabbā evaṁ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṁ katanti vadehi, sace tayā akataṁ akatanti vadehī”ti. “Yato ahaṁ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunadhammaṁ paṭisevitā, pageva jāgaro”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, ime bhikkhū anuyuñjathā”ti. Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho te bhikkhū mettiyabhūmajake bhikkhū anuyuñjiṁsu. Te bhikkhūhi anuyuñjīyamānā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ— “kiṁ pana tumhe, āvuso, āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsethā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsessantī”ti. Atha kho te bhikkhū mettiyabhūmajake bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… sya:1.388 “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… “kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha— “Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁseyya— ‘appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyan’ti. vri:87.263 Tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā aññabhāgiyañceva taṁ adhikaraṇaṁ hoti koci deso lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhāti, saṅghādiseso”ti.
Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ. Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto. Appatītoti tena ca kopena, tena ca dosena, tāya ca anattamanatāya, tāya ca anabhiraddhiyā appatīto hoti. Aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti sya:1.389 āpattaññabhāgiyaṁ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṁ vā. Kathaṁ adhikaraṇaṁ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ? Vivādādhikaraṇaṁ anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Āpattādhikaraṇaṁ kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Kiccādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇassa anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Evaṁ adhikaraṇaṁ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Kathaṁ adhikaraṇaṁ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ? Vivādādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa siyā tabbhāgiyaṁ siyā aññabhāgiyaṁ. Kathaṁ āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ? vri:87.264 Methunadhammapārājikāpatti adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā uttarimanussadhammapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Adinnādānapārājikāpatti manussaviggahapārājikāpattiyā uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhammapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Manussaviggahapārājikāpatti uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Uttarimanussadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Evaṁ āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Kathaṁ āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ? sya:1.390 Methunadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Adinnādānapārājikāpatti adinnādānapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Manussaviggahapārājikāpatti manussaviggahapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Uttarimanussadhammapārājikāpatti uttarimanussadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Evaṁ āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Kiccādhikaraṇaṁ kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Evaṁ adhikaraṇaṁ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāyāti leso nāma dasa lesā— jātileso, nāmaleso, gottaleso, liṅgaleso, āpattileso, pattaleso, cīvaraleso, upajjhāyaleso, ācariyaleso, senāsanaleso. Jātileso nāma khattiyo diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ khattiyaṁ passitvā codeti— “khattiyo mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Brāhmaṇo diṭṭho hoti …pe… vri:87.265 vesso diṭṭho hoti …pe… suddo diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ suddaṁ passitvā codeti— “suddo mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Nāmaleso nāma buddharakkhito diṭṭho hoti …pe… dhammarakkhito diṭṭho hoti …pe… saṅgharakkhito diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ saṅgharakkhitaṁ passitvā codeti— “saṅgharakkhito mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Gottaleso nāma sya:1.391 gotamo diṭṭho hoti …pe… moggallāno diṭṭho hoti …pe… kaccāyano diṭṭho hoti …pe… vāsiṭṭho diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ vāsiṭṭhaṁ passitvā codeti— “vāsiṭṭho mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Liṅgaleso nāma dīgho diṭṭho hoti …pe… rasso diṭṭho hoti …pe… kaṇho diṭṭho hoti …pe… odāto diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ odātaṁ passitvā codeti— “odāto mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Āpattileso nāma lahukaṁ āpattiṁ āpajjanto diṭṭho hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Pattaleso nāma sya:1.392 lohapattadharo diṭṭho hoti …pe… sāṭakapattadharo diṭṭho hoti …pe… sumbhakapattadharo diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ sumbhakapattadharaṁ passitvā codeti— “sumbhakapattadharo mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Cīvaraleso nāma vri:87.266 paṁsukūliko diṭṭho hoti …pe… gahapaticīvaradharo diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ gahapaticīvaradharaṁ passitvā codeti— “gahapaticīvaradharo mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Upajjhāyaleso nāma itthannāmassa saddhivihāriko diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ itthannāmassa saddhivihārikaṁ passitvā codeti— “itthannāmassa saddhivihāriko mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Ācariyaleso nāma itthannāmassa antevāsiko diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ itthannāmassa antevāsikaṁ passitvā codeti— “itthannāmassa antevāsiko mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Senāsanaleso nāma sya:1.393 itthannāmasenāsanavāsiko diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ itthannāmasenāsanavāsikaṁ passitvā codeti— “itthannāmasenāsanavāsiko mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Pārājikena dhammenāti catunnaṁ aññatarena. Anuddhaṁseyyāti codeti vā codāpeti vā. Appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyanti bhikkhubhāvā cāveyyaṁ, samaṇadhammā cāveyyaṁ, sīlakkhandhā cāveyyaṁ, tapoguṇā cāveyyaṁ. Tato aparena samayenāti yasmiṁ khaṇe anuddhaṁsito hoti, taṁ khaṇaṁ taṁ layaṁ taṁ muhuttaṁ vītivatte. Samanuggāhīyamānoti vri:87.267 yena vatthunā anuddhaṁsito hoti tasmiṁ vatthusmiṁ samanuggāhīyamāno. Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno. Adhikaraṇaṁ nāma cattāri adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Koci deso lesamatto upādinnoti tesaṁ lesānaṁ aññataro leso upādinno hoti. Bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhātīti tucchakaṁ mayā bhaṇitaṁ, musā mayā bhaṇitaṁ, abhūtaṁ mayā bhaṇitaṁ, ajānantena mayā bhaṇitaṁ. Saṅghādisesoti sya:1.394 …pe… tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti.
Bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti …pe… pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti … dubbhāsitadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu thullaccayaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti thullaccaye thullaccayadiṭṭhi hoti …pe… vri:87.268 · sya:1.395 thullaccaye pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti … dubbhāsitadiṭṭhi hoti … saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti …pe… dubbhāsite saṅghādisesadiṭṭhi hoti … thullaccayadiṭṭhi hoti … pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Ekekaṁ mūlaṁ kātuna cakkaṁ bandhitabbaṁ. Bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti— “assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti …pe… sya:1.396 pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti … dubbhāsitadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti— “assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu thullaccayaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti thullaccaye thullaccayadiṭṭhi hoti …pe… thullaccaye pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti … dubbhāsitadiṭṭhi hoti … saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti— “assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu pācittiyaṁ …pe… vri:87.269 · sya:1.397 pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti …pe… dubbhāsite saṅghādisesadiṭṭhi hoti … thullaccayadiṭṭhi hoti … pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti— “assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Anāpatti— tathāsaññī codeti vā codāpeti vā, ummattakassa, ādikammikassāti. (Aññabhāgiya) Kiñcilesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ.