← _

Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga

id: pli-tv-kd1 VRI: vol 89 สยามรัฐ: vol 4 3,591 segments
Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 1. Mahākhandhaka
1. Bodhikathā Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. Tena samayena buddho bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavā bodhirukkhamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Atha kho bhagavā rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manasākāsi— “Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi— “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato pajānāti sahetudhamman”ti. Atha kho bhagavā rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manasākāsi— “avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti …pe… nirodho hotī”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi— “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato khayaṁ paccayānaṁ avedī”ti. Atha kho bhagavā rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manasākāsi— “avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti …pe… nirodho hotī”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi— “Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Vidhūpayaṁ tiṭṭhati mārasenaṁ, Sūriyova obhāsayamantalikkhan”ti. Bodhikathā niṭṭhitā.
2. Ajapālakathā Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajapālanigrodhamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Atha kho aññataro huṁhuṅkajātiko brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca— “kittāvatā nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā”ti? Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi— “Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo, Nihuṁhuṅko nikkasāvo yatatto; Vedantagū vusitabrahmacariyo, Dhammena so brahmavādaṁ vadeyya; Yassussadā natthi kuhiñci loke”ti. Ajapālakathā niṭṭhitā.
3. Mucalindakathā Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā ajapālanigrodhamūlā yena mucalindo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mucalindamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi, sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṁ phaṇaṁ karitvā aṭṭhāsi— “mā bhagavantaṁ sītaṁ, mā bhagavantaṁ uṇhaṁ, mā bhagavantaṁ ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphasso”ti. Atha kho mucalindo nāgarājā sattāhassa accayena viddhaṁ vigatavalāhakaṁ devaṁ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṁ paṭisaṁharitvā māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko bhagavantaṁ namassamāno. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi— “Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato; Abyāpajjaṁ sukhaṁ loke, pāṇabhūtesu saṁyamo. Sukhā virāgatā loke, kāmānaṁ samatikkamo; Asmimānassa yo vinayo, etaṁ ve paramaṁ sukhan”ti. Mucalindakathā niṭṭhitā.
4. Rājāyatanakathā Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā mucalindamūlā yena rājāyatanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājāyatanamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Tena kho pana samayena tapussa bhallikā vāṇijā ukkalā taṁ desaṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Atha kho tapussabhallikānaṁ vāṇijānaṁ ñātisālohitā devatā tapussabhallike vāṇije etadavoca— “ayaṁ, mārisā, bhagavā rājāyatanamūle viharati paṭhamābhisambuddho; gacchatha taṁ bhagavantaṁ manthena ca madhupiṇḍikāya ca patimānetha; taṁ vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Atha kho tapussabhallikā vāṇijā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṁ etadavocuṁ— “paṭiggaṇhātu no, bhante, bhagavā manthañca madhupiṇḍikañca, yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti. Kimhi nu kho ahaṁ paṭiggaṇheyyaṁ manthañca madhupiṇḍikañcā”ti? Atha kho cattāro mahārājāno bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya catuddisā cattāro selamaye patte bhagavato upanāmesuṁ— “idha, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu manthañca madhupiṇḍikañcā”ti. Paṭiggahesi bhagavā paccagghe selamaye patte manthañca madhupiṇḍikañca, paṭiggahetvā paribhuñji. Atha kho tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṁ onītapattapāṇiṁ viditvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ— “ete mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca, upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Te ca loke paṭhamaṁ upāsakā ahesuṁ dvevācikā. Rājāyatanakathā niṭṭhitā.
5. Brahmayācanakathā Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rājāyatanamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tatra sudaṁ bhagavā ajapālanigrodhamūle viharati. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— “adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṁ sududdasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti. Apissu bhagavantaṁ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā— “Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā”ti. Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāya. Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi— “nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā”ti. Atha kho brahmā sahampati—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca— “desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvāna athāparaṁ etadavoca— “Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī”ti. Evaṁ vutte, bhagavā brahmānaṁ sahampatiṁ etadavoca— “mayhampi kho, brahme, etadahosi— ‘adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṁ sududdasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṁ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā— ‘Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti. Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāyā”ti. Dutiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca— “desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ; santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvāna athāparaṁ etadavoca— “Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī”ti. Dutiyampi kho bhagavā brahmānaṁ sahampatiṁ etadavoca— “mayhampi kho, brahme, etadahosi— ‘adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṁ sududdasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṁ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā— ‘Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti. Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā”ti. Tatiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca— “desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvāna athāparaṁ etadavoca— “Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī”ti. Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakaṁ accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evamevaṁ bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante; disvāna brahmānaṁ sahampatiṁ gāthāya paccabhāsi— “Apārutā tesaṁ amatassa dvārā, Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṁ; Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ, Dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahme”ti. Atha kho brahmā sahampati— “katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. Brahmayācanakathā niṭṭhitā.
6. Pañcavaggiyakathā Atha kho bhagavato etadahosi— “kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Atha kho bhagavato etadahosi— “ayaṁ kho āḷāro kālāmo paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko; yannūnāhaṁ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, so imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi—“sattāhakālaṅkato, bhante, āḷāro kālāmo”ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṁ udapādi—“sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “mahājāniyo kho āḷāro kālāmo; sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippameva ājāneyyā”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Atha kho bhagavato etadahosi— “ayaṁ kho udako rāmaputto paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko; yannūnāhaṁ udakassa rāmaputtassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, so imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi—“abhidosakālaṅkato, bhante, udako rāmaputto”ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṁ udapādi—“abhidosakālaṅkato udako rāmaputto”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “mahājāniyo kho udako rāmaputto; sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippameva ājāneyyā”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Atha kho bhagavato etadahosi— “bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū, ye maṁ padhānapahitattaṁ upaṭṭhahiṁsu; yannūnāhaṁ pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “kahaṁ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī”ti? Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṁ viharante isipatane migadāye. Atha kho bhagavā uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. Addasā kho upako ājīvako bhagavantaṁ antarā ca gayaṁ antarā ca bodhiṁ addhānamaggappaṭipannaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca— “vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī”ti? Evaṁ vutte, bhagavā upakaṁ ājīvakaṁ gāthāhi ajjhabhāsi— “Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, Sabbesu dhammesu anūpalitto; Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto, Sayaṁ abhiññāya kamuddiseyyaṁ. Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo. Ahañhi arahā loke, ahaṁ satthā anuttaro; Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto. Dhammacakkaṁ pavattetuṁ, Gacchāmi kāsinaṁ puraṁ; Andhībhūtasmiṁ lokasmiṁ, Āhañchaṁ amatadundubhin”ti. “Yathā kho tvaṁ, āvuso, paṭijānāsi, arahasi anantajino”ti. “Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṁ; Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka jino”ti. Evaṁ vutte, upako ājīvako hupeyyapāvusoti vatvā sīsaṁ okampetvā ummaggaṁ gahetvā pakkāmi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṁ migadāyo, yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkami. Addasaṁsu kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna aññamaññaṁ katikaṁ saṇṭhapesuṁ— “ayaṁ, āvuso, samaṇo gotamo āgacchati, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; api ca kho āsanaṁ ṭhapetabbaṁ, sace so ākaṅkhissati nisīdissatī”ti. Yathā yathā kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū upasaṅkamati tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṁsu sakāya katikāya saṇṭhātuṁ. Asaṇṭhahantā bhagavantaṁ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṁ paṭiggahesi, eko āsanaṁ paññapesi, eko pādodakaṁ, eko pādapīṭhaṁ, eko pādakaṭhalikaṁ upanikkhipi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane; nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Apissu bhagavantaṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. Evaṁ vutte, bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca— “mā, bhikkhave, tathāgataṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha. Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho, odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ, ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva— yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ— brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti. Evaṁ vutte, pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ— “tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya, tāya paṭipadāya, tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ, kiṁ pana tvaṁ etarahi, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya, adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan”ti? Evaṁ vutte, bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca— “na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya; arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva— yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ— brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti. Dutiyampi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ …pe…. Dutiyampi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca …pe…. Tatiyampi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ— “tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya, tāya paṭipadāya, tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ, kiṁ pana tvaṁ etarahi, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya, adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan”ti? Evaṁ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca— “abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpaṁ pabhāvitametan”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho, odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva— yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ— brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti. Asakkhi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṁ. Atha kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ sussūsiṁsu, sotaṁ odahiṁsu, aññā cittaṁ upaṭṭhāpesuṁ. Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi— “Dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve? Yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ— sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Saṅkhittena, pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ— yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ— kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ— yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho, cāgo, paṭinissaggo, mutti, anālayo. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ— ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ— sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññātanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahīnanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikatanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvitanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ na suvisuddhaṁ ahosi, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ suvisuddhaṁ ahosi, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi— akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo”ti. Idamavoca bhagavā attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke, bhummā devā saddamanussāvesuṁ— “etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ, appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṁ …pe… cātumahārājikānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā …pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ— “etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Itiha tena khaṇena, tena layena, tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi; appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi, atikkamma devānaṁ devānubhāvaṁ. Atha kho bhagavā imaṁ udānaṁ udānesi— “aññāsi vata bho koṇḍañño, aññāsi vata bho koṇḍañño”ti. Iti hidaṁ āyasmato koṇḍaññassa “aññāsikoṇḍañño” tveva nāmaṁ ahosi. Atha kho āyasmā aññāsikoṇḍañño diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca— “labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Ehi bhikkhū”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Atha kho āyasmato ca vappassa āyasmato ca bhaddiyassa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū nīhārabhatto dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Yaṁ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggo yāpeti. Atha kho āyasmato ca mahānāmassa āyasmato ca assajissa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi— “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ rūpaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca rūpe— ‘evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṁ anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati rūpe— ‘evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. Vedanā anattā. Vedanā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ vedanā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vedanāya— ‘evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati vedanāya— ‘evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. Saññā anattā. Saññā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ saññā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca saññāya— ‘evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saññā anattā, tasmā saññā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati saññāya— ‘evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī’ti. Saṅkhārā anattā. Saṅkhārā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissaṁsu, nayidaṁ saṅkhārā ābādhāya saṁvatteyyuṁ, labbhetha ca saṅkhāresu— ‘evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṁvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu— ‘evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Viññāṇaṁ anattā. Viññāṇañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ viññāṇaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca viññāṇe— ‘evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṁ anattā, tasmā viññāṇaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati viññāṇe— ‘evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ— etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ— etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saññā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ— etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ— etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ— etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ— netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti— evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā— netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti— evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā saññā— netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti— evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā— netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti— evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ— netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti— evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tena kho pana samayena cha loke arahanto honti. Pañcavaggiyakathā niṭṭhitā. Paṭhamabhāṇavāro.
7. Pabbajjākathā Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṁ yaso nāma kulaputto seṭṭhiputto sukhumālo hoti. Tassa tayo pāsādā honti— eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So vassike pāsāde cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohati. Atha kho yasassa kulaputtassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgībhūtassa paricārayamānassa paṭikacceva niddā okkami, parijanassapi niddā okkami, sabbarattiyo ca telapadīpo jhāyati. Atha kho yaso kulaputto paṭikacceva pabujjhitvā addasa sakaṁ parijanaṁ supantaṁ— aññissā kacche vīṇaṁ, aññissā kaṇṭhe mudiṅgaṁ, aññissā kacche āḷambaraṁ, aññaṁ vikesikaṁ, aññaṁ vikkheḷikaṁ, aññā vippalapantiyo, hatthappattaṁ susānaṁ maññe. Disvānassa ādīnavo pāturahosi, nibbidāya cittaṁ saṇṭhāsi. Atha kho yaso kulaputto udānaṁ udānesi— “upaddutaṁ vata bho, upassaṭṭhaṁ vata bho”ti. Atha kho yaso kulaputto suvaṇṇapādukāyo ārohitvā yena nivesanadvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu— “mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho yaso kulaputto yena nagaradvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu— “mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho yaso kulaputto yena isipatanaṁ migadāyo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā yasaṁ kulaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho yaso kulaputto bhagavato avidūre udānaṁ udānesi— “upaddutaṁ vata bho, upassaṭṭhaṁ vata bho”ti. Atha kho bhagavā yasaṁ kulaputtaṁ etadavoca— “idaṁ kho, yasa, anupaddutaṁ, idaṁ anupassaṭṭhaṁ. Ehi, yasa, nisīda, dhammaṁ te desessāmī”ti. Atha kho yaso kulaputto— “idaṁ kira anupaddutaṁ, idaṁ anupassaṭṭhan”ti haṭṭho udaggo suvaṇṇapādukāhi orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho yasassa kulaputtassa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi yasaṁ kulaputtaṁ kallacittaṁ, muducittaṁ, vinīvaraṇacittaṁ, udaggacittaṁ, pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi— dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva yasassa kulaputtassa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho yasassa kulaputtassa mātā pāsādaṁ abhiruhitvā yasaṁ kulaputtaṁ apassantī yena seṭṭhi gahapati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhiṁ gahapatiṁ etadavoca— “putto te, gahapati, yaso na dissatī”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati catuddisā assadūte uyyojetvā sāmaṁyeva yena isipatanaṁ migadāyo tenupasaṅkami. Addasā kho seṭṭhi gahapati suvaṇṇapādukānaṁ nikkhepaṁ, disvāna taṁyeva anugamāsi. Addasā kho bhagavā seṭṭhiṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna bhagavato etadahosi— “yannūnāhaṁ tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhareyyaṁ yathā seṭṭhi gahapati idha nisinno idha nisinnaṁ yasaṁ kulaputtaṁ na passeyyā”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharesi. Atha kho seṭṭhi gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca— “api, bhante, bhagavā yasaṁ kulaputtaṁ passeyyā”ti? “Tena hi, gahapati, nisīda, appeva nāma idha nisinno idha nisinnaṁ yasaṁ kulaputtaṁ passeyyāsī”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati— “idheva kirāhaṁ nisinno idha nisinnaṁ yasaṁ kulaputtaṁ passissāmī”ti haṭṭho udaggo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho seṭṭhissa gahapatissa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi seṭṭhiṁ gahapatiṁ kallacittaṁ, muducittaṁ, vinīvaraṇacittaṁ, udaggacittaṁ, pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi— dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva seṭṭhissa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca— “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya— ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sova loke paṭhamaṁ upāsako ahosi tevāciko. Atha kho yasassa kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Atha kho bhagavato etadahosi— “yasassa kho kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Abhabbo kho yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ, seyyathāpi pubbe agārikabhūto; yannūnāhaṁ taṁ iddhābhisaṅkhāraṁ paṭippassambheyyan”ti. Atha kho bhagavā taṁ iddhābhisaṅkhāraṁ paṭippassambhesi. Addasā kho seṭṭhi gahapati yasaṁ kulaputtaṁ nisinnaṁ disvāna, yasaṁ kulaputtaṁ etadavoca— “mātā te, tāta yasa, paridevasokasamāpannā, dehi mātuyā jīvitan”ti. Atha kho yaso kulaputto bhagavantaṁ ullokesi. Atha kho bhagavā seṭṭhiṁ gahapatiṁ etadavoca— “taṁ kiṁ maññasi, gahapati, yassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā, tassa yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Bhabbo nu kho so, gahapati, hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agārikabhūto”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yasassa kho, gahapati, kulaputtassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā, tassa yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Abhabbo kho, gahapati, yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agārikabhūto”ti. “Lābhā, bhante, yasassa kulaputtassa, suladdhaṁ, bhante, yasassa kulaputtassa, yathā yasassa kulaputtassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Adhivāsetu me, bhante, bhagavā ajjatanāya bhattaṁ yasena kulaputtena pacchāsamaṇenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho seṭṭhi gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho yaso kulaputto acirapakkante seṭṭhimhi gahapatimhi bhagavantaṁ etadavoca— “labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Ehi bhikkhū”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi. Tena kho pana samayena satta loke arahanto honti. Yasassa pabbajjā niṭṭhitā.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā yasena pacchāsamaṇena yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato yasassa mātā ca purāṇadutiyikā ca yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tāsaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā tā bhagavā aññāsi kallacittā, muducittā, vinīvaraṇacittā, udaggacittā, pasannacittā, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi— dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tāsaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Tā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… etā mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsikāyo no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetā saraṇaṁ gatā”ti. Tā ca loke paṭhamaṁ upāsikā ahesuṁ tevācikā. Atha kho āyasmato yasassa mātā ca pitā ca purāṇadutiyikā ca bhagavantañca āyasmantañca yasaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ, ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho bhagavā āyasmato yasassa mātarañca pitarañca purāṇadutiyikañca dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Assosuṁ kho āyasmato yasassa cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṁ seṭṭhānuseṭṭhīnaṁ kulānaṁ puttā— vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati— yaso kira kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti. Sutvāna nesaṁ etadahosi— “na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. Te yenāyasmā yaso tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ yasaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Atha kho āyasmā yaso te cattāro gihisahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṁ etadavoca— “ime me, bhante, cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṁ seṭṭhānuseṭṭhīnaṁ kulānaṁ puttā— vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati. Ime bhagavā ovadatu anusāsatū”ti. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Tesaṁ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tena kho pana samayena ekādasa loke arahanto honti. Catugihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā.
Assosuṁ kho āyasmato yasassa paññāsamattā gihisahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṁ kulānaṁ puttā— yaso kira kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti. Sutvāna nesaṁ etadahosi— “na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. Te yenāyasmā yaso tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ yasaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Atha kho āyasmā yaso te paññāsamatte gihisahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṁ etadavoca— “ime me, bhante, paññāsamattā gihisahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṁ kulānaṁ puttā. Ime bhagavā ovadatu anusāsatū”ti. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Tesaṁ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tena kho pana samayena ekasaṭṭhi loke arahanto honti. Paññāsagihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā.
8. Mārakathā Atha kho bhagavā te bhikkhū āmantesi— “muttāhaṁ, bhikkhave, sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi, bhikkhave, muttā sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā. Caratha, bhikkhave, cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Mā ekena dve agamittha. Desetha, bhikkhave, dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi, bhikkhave, yena uruvelā senānigamo tenupasaṅkamissāmi dhammadesanāyā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi— “Baddhosi sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī”ti. “Muttāhaṁ sabbapāsehi, Ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanamuttomhi, Nihato tvamasi antakā”ti. “Antalikkhacaro pāso, yvāyaṁ carati mānaso; Tena taṁ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasī”ti. “Rūpā saddā rasā gandhā, Phoṭṭhabbā ca manoramā; Ettha me vigato chando, Nihato tvamasi antakā”ti. Atha kho māro pāpimā— “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. Mārakathā niṭṭhitā.
9. Pabbajjūpasampadākathā Tena kho pana samayena bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti— “bhagavā ne pabbājessati upasampādessatī”ti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— “etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti— ‘bhagavā ne pabbājessati upasampādessatī’ti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ anujāneyyaṁ— tumheva dāni, bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā”ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “idha mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti— ‘bhagavā ne pabbājessati upasampādessatī’ti, Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ anujāneyyaṁ tumheva dāni, bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethāti, Anujānāmi, bhikkhave, tumheva dāni tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādetha. Evañca pana, bhikkhave, pabbājetabbo upasampādetabbo— Paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā, kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā, bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā, ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā, añjaliṁ paggaṇhāpetvā ‘evaṁ vadehī’ti vattabbo— ‘Buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Dutiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Tatiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmī’ti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṁ upasampadan”ti. Tīhi saraṇagamanehi upasampadākathā niṭṭhitā.
10. Dutiyamārakathā Atha kho bhagavā vassaṁvuṭṭho bhikkhū āmantesi— “mayhaṁ kho, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā, anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttaraṁ vimuttiṁ anupāpuṇātha, anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarothā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi— “Baddhosi mārapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī”ti. “Muttāhaṁ mārapāsehi, Ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanamuttomhi, Nihato tvamasi antakā”ti. Atha kho māro pāpimā— “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyi. Dutiyamārakathā niṭṭhitā.
11. Bhaddavaggiyavatthu Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena uruvelā tena cārikaṁ pakkāmi. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Tena kho pana samayena tiṁsamattā bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā tasmiṁ vanasaṇḍe paricārenti. Ekassa pajāpati nāhosi; tassa atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā vesī tesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṁ ādāya palāyittha. Atha kho te sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṁ karontā, taṁ itthiṁ gavesantā, taṁ vanasaṇḍaṁ āhiṇḍantā addasaṁsu bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ— “api, bhante, bhagavā ekaṁ itthiṁ passeyyā”ti? “Kiṁ pana vo, kumārā, itthiyā”ti? “Idha mayaṁ, bhante, tiṁsamattā bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā imasmiṁ vanasaṇḍe paricārimhā. Ekassa pajāpati nāhosi; tassa atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā, bhante, vesī amhesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṁ ādāya palāyittha. Te mayaṁ, bhante, sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṁ karontā, taṁ itthiṁ gavesantā, imaṁ vanasaṇḍaṁ āhiṇḍāmā”ti. “Taṁ kiṁ maññatha vo, kumārā, katamaṁ nu kho tumhākaṁ varaṁ— yaṁ vā tumhe itthiṁ gaveseyyātha, yaṁ vā attānaṁ gaveseyyāthā”ti? “Etadeva, bhante, amhākaṁ varaṁ yaṁ mayaṁ attānaṁ gaveseyyāmā”ti. “Tena hi vo, kumārā, nisīdatha, dhammaṁ vo desessāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhaddavaggiyā sahāyakā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Bhaddavaggiyasahāyakānaṁ vatthu niṭṭhitaṁ. Dutiyabhāṇavāro.
12. Uruvelapāṭihāriyakathā Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena uruvelā tadavasari. Tena kho pana samayena uruvelāyaṁ tayo jaṭilā paṭivasanti— uruvelakassapo, nadīkassapo, gayākassapoti. Tesu uruvelakassapo jaṭilo pañcannaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Nadīkassapo jaṭilo tiṇṇaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Gayākassapo jaṭilo dvinnaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Atha kho bhagavā yena uruvelakassapassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre”ti? “Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesī”ti. Dutiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre”ti? “Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesī”ti. Tatiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre”ti? “Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesī”ti. “Appeva maṁ na viheṭheyya, iṅgha tvaṁ, kassapa, anujānāhi agyāgāran”ti. “Vihara, mahāsamaṇa, yathāsukhan”ti. Atha kho bhagavā agyāgāraṁ pavisitvā tiṇasanthārakaṁ paññapetvā nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Addasā kho so nāgo bhagavantaṁ paviṭṭhaṁ, disvāna dummano padhūpāyi. Atha kho bhagavato etadahosi— “yannūnāhaṁ imassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṁsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṁ pariyādiyeyyan”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā padhūpāyi. Atha kho so nāgo makkhaṁ asahamāno pajjali. Bhagavāpi tejodhātuṁ samāpajjitvā pajjali. Ubhinnaṁ sajotibhūtānaṁ agyāgāraṁ ādittaṁ viya hoti sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. Atha kho te jaṭilā agyāgāraṁ parivāretvā evamāhaṁsu— “abhirūpo vata bho mahāsamaṇo nāgena viheṭhiyatī”ti. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena tassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṁsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṁ pariyādiyitvā patte pakkhipitvā uruvelakassapassa jaṭilassa dassesi— “ayaṁ te, kassapa, nāgo pariyādinno assa tejasā tejo”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma caṇḍassa nāgarājassa iddhimato āsivisassa ghoravisassa tejasā tejaṁ pariyādiyissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Nerañjarāyaṁ bhagavā, Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ avoca; “Sace te kassapa agaru, Viharemu ajjaṇho aggisālamhī”ti. “Na kho me mahāsamaṇa garu, Phāsukāmova taṁ nivāremi; Caṇḍettha nāgarājā, Iddhimā āsiviso ghoraviso; So taṁ mā viheṭhesī”ti. “Appeva maṁ na viheṭheyya, Iṅgha tvaṁ kassapa anujānāhi agyāgāran”ti; Dinnanti naṁ viditvā, Abhīto pāvisi bhayamatīto. Disvā isiṁ paviṭṭhaṁ, Ahināgo dummano padhūpāyi; Sumanamanaso adhimano, Manussanāgopi tattha padhūpāyi. Makkhañca asahamāno, Ahināgo pāvakova pajjali; Tejodhātusukusalo, Manussanāgopi tattha pajjali. Ubhinnaṁ sajotibhūtānaṁ, Agyāgāraṁ ādittaṁ hoti sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ; Udicchare jaṭilā, “Abhirūpo vata bho mahāsamaṇo; Nāgena viheṭhiyatī”ti bhaṇanti. Atha tassā rattiyā accayena, Hatā nāgassa acciyo honti; Iddhimato pana ṭhitā, Anekavaṇṇā acciyo honti. Nīlā atha lohitikā, Mañjiṭṭhā pītakā phalikavaṇṇāyo; Aṅgīrasassa kāye, Anekavaṇṇā acciyo honti. Pattamhi odahitvā, Ahināgaṁ brāhmaṇassa dassesi; “Ayaṁ te kassapa nāgo, Pariyādinno assa tejasā tejo”ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno bhagavantaṁ etadavoca— “idheva, mahāsamaṇa, vihara, ahaṁ te dhuvabhattenā”ti. Paṭhamaṁ pāṭihāriyaṁ.
Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa assamassa avidūre aññatarasmiṁ vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho cattāro mahārājāno abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṁsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca— “kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Ke nu kho te, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṁsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā”ti. “Ete kho, kassapa, cattāro mahārājāno yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu dhammassavanāyā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cattāropi mahārājāno upasaṅkamissanti dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Dutiyaṁ pāṭihāriyaṁ.
Atha kho sakko devānamindo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca— “kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Eso kho, kassapa, sakko devānamindo yenāhaṁ tenupasaṅkami dhammassavanāyā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Tatiyaṁ pāṭihāriyaṁ.
Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca— “kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Eso kho, kassapa, brahmā sahampati yenāhaṁ tenupasaṅkami dhammassavanāyā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma brahmāpi sahampati upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Catutthaṁ pāṭihāriyaṁ.
Tena kho pana samayena uruvelakassapassa jaṭilassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya abhikkamitukāmā honti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya abhikkamissanti. Sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṁ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati. Aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṁ gantvā tato piṇḍapātaṁ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṁ akāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca— “kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Kiṁ nu kho, mahāsamaṇa, hiyyo nāgamāsi? Api ca mayaṁ taṁ sarāma— kiṁ nu kho mahāsamaṇo nāgacchatīti? Khādanīyassa ca bhojanīyassa ca te paṭivīso ṭhapito”ti. “Nanu te, kassapa, etadahosi— ‘etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya abhikkamissanti, sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṁ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati, aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā’ti. So kho ahaṁ, kassapa, tava cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṁ gantvā tato piṇḍapātaṁ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṁ akāsin”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cetasāpi cittaṁ pajānissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Pañcamaṁ pāṭihāriyaṁ.
Tena kho pana samayena bhagavato paṁsukūlaṁ uppannaṁ hoti. Atha kho bhagavato etadahosi— “kattha nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ dhoveyyan”ti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṁ khaṇitvā bhagavantaṁ etadavoca— “idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ dhovatū”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ parimaddeyyan”ti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi— “idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ parimaddatū”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “kimhi nu kho ahaṁ ālambitvā uttareyyan”ti? Atha kho kakudhe adhivatthā devatā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṁ onāmesi— “idha, bhante, bhagavā ālambitvā uttaratū”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ vissajjeyyan”ti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi— “idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ vissajjetū”ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca— “kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Kiṁ nu kho, mahāsamaṇa, nāyaṁ pubbe idha pokkharaṇī, sāyaṁ idha pokkharaṇī. Nayimā silā pubbe upanikkhittā. Kenimā silā upanikkhittā? Nayimassa kakudhassa pubbe sākhā onatā, sāyaṁ sākhā onatā”ti. “Idha me, kassapa, paṁsukūlaṁ uppannaṁ ahosi. Tassa mayhaṁ, kassapa, etadahosi— ‘kattha nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ dhoveyyan’ti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṁ khaṇitvā maṁ etadavoca— ‘idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ dhovatū’ti. Sāyaṁ, kassapa, amanussena pāṇinā khaṇitā pokkharaṇī. Tassa mayhaṁ, kassapa, etadahosi— ‘kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ parimaddeyyan’ti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi— ‘idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ parimaddatū’ti. Sāyaṁ, kassapa, amanussena upanikkhittā silā. Tassa mayhaṁ, kassapa, etadahosi— ‘kimhi nu kho ahaṁ ālambitvā uttareyyan’ti? Atha kho, kassapa, kakudhe adhivatthā devatā mama cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṁ onāmesi— ‘idha, bhante, bhagavā ālambitvā uttaratū’ti. Svāyaṁ āharahattho kakudho. Tassa mayhaṁ, kassapa, etadahosi— ‘kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ vissajjeyyan’ti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi— ‘idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ vissajjetū’ti. Sāyaṁ, kassapa, amanussena upanikkhittā silā” Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo veyyāvaccaṁ karissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocesi— “kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. “Gaccha tvaṁ, kassapa, āyāmahan”ti uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ uyyojetvā yāya jambuyā “jambudīpo” paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ agyāgāre nisinnaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca— “katamena tvaṁ, mahāsamaṇa, maggena āgato? Ahaṁ tayā paṭhamataraṁ pakkanto, so tvaṁ paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno”ti. “Idhāhaṁ, kassapa, taṁ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpo’ paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṁ kho, kassapa, jambuphalaṁ vaṇṇasampannaṁ gandhasampannaṁ rasasampannaṁ. Sace ākaṅkhasi paribhuñjā”ti. “Alaṁ, mahāsamaṇa, tvaṁyeva taṁ arahasi, tvaṁyeva taṁ paribhuñjāhī”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṁ paṭhamataraṁ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpo’ paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocesi— “kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. “Gaccha tvaṁ, kassapa, āyāmahan”ti uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ uyyojetvā yāya jambuyā “jambudīpo” paññāyati, tassā avidūre ambo …pe… tassā avidūre āmalakī …pe… tassā avidūre harītakī …pe… tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ agyāgāre nisinnaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca— “katamena tvaṁ, mahāsamaṇa, maggena āgato? Ahaṁ tayā paṭhamataraṁ pakkanto, so tvaṁ paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno”ti. “Idhāhaṁ, kassapa, taṁ uyyojetvā tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṁ kho, kassapa, pāricchattakapupphaṁ vaṇṇasampannaṁ gandhasampannaṁ. Sace ākaṅkhasi gaṇhā”ti. “Alaṁ, mahāsamaṇa, tvaṁyeva taṁ arahasi, tvaṁyeva taṁ gaṇhā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṁ paṭhamataraṁ uyyojetvā tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṁ paricaritukāmā na sakkonti kaṭṭhāni phāletuṁ. Atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etadahosi— “nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma kaṭṭhāni phāletun”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “phāliyantu, kassapa, kaṭṭhānī”ti. “Phāliyantu, mahāsamaṇā”ti. Sakideva pañca kaṭṭhasatāni phāliyiṁsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma kaṭṭhānipi phāliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṁ paricaritukāmā na sakkonti aggiṁ ujjaletuṁ. Atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etadahosi— “nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma aggiṁ ujjaletun”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “ujjaliyantu, kassapa, aggī”ti. “Ujjaliyantu, mahāsamaṇā”ti. Sakideva pañca aggisatāni ujjaliyiṁsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi ujjaliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṁ paricaritvā na sakkonti aggiṁ vijjhāpetuṁ. Atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etadahosi— “nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma aggiṁ vijjhāpetun”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “vijjhāyantu, kassapa, aggī”ti. “Vijjhāyantu, mahāsamaṇā”ti. Sakideva pañca aggisatāni vijjhāyiṁsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi vijjhāyissanti, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena te jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye najjā nerañjarāya ummujjantipi, nimujjantipi, ummujjananimujjanampi karonti. Atha kho bhagavā pañcamattāni mandāmukhisatāni abhinimmini, yattha te jaṭilā uttaritvā visibbesuṁ. Atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etadahosi— “nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathayimā mandāmukhiyo nimmitā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma tāva bahū mandāmukhiyopi abhinimminissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena mahā akālamegho pāvassi, mahā udakavāhako sañjāyi. Yasmiṁ padese bhagavā viharati, so padeso udakena na otthaṭo hoti. Atha kho bhagavato etadahosi— “yannūnāhaṁ samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkameyyan”ti. Atha kho bhagavā samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkami. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo— “mā heva kho mahāsamaṇo udakena vūḷho ahosī”ti nāvāya sambahulehi jaṭilehi saddhiṁ yasmiṁ padese bhagavā viharati taṁ padesaṁ agamāsi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkamantaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca— “idaṁ nu tvaṁ, mahāsamaṇā”ti? “Ayamahamasmi, kassapā”ti bhagavā vehāsaṁ abbhuggantvā nāvāya paccuṭṭhāsi. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi— “mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma udakampi na pavāhissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavato etadahosi— “cirampi kho imassa moghapurisassa evaṁ bhavissati— ‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, na tveva ca kho arahā yathā ahan’ti; yannūnāhaṁ imaṁ jaṭilaṁ saṁvejeyyan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca— “neva ca kho tvaṁ, kassapa, arahā, nāpi arahattamaggasamāpanno. Sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṁ arahā vā assasi, arahattamaggaṁ vā samāpanno”ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca— “labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Tvaṁ khosi, kassapa, pañcannaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako vināyako aggo pamukho pāmokkho. Tepi tāva apalokehi, yathā te maññissanti tathā te karissantī”ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo yena te jaṭilā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te jaṭile etadavoca— “icchāmahaṁ, bho, mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carituṁ, yathā bhavanto maññanti tathā karontū”ti. “Cirapaṭikā mayaṁ, bho, mahāsamaṇe abhippasannā, sace bhavaṁ, mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissati, sabbeva mayaṁ mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissāmā”ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Addasā kho nadīkassapo jaṭilo kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi— “mā heva me bhātuno upasaggo ahosī”ti. Jaṭile pāhesi— “gacchatha me bhātaraṁ jānāthā”ti. Sāmañca tīhi jaṭilasatehi saddhiṁ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ uruvelakassapaṁ etadavoca— “idaṁ nu kho, kassapa, seyyo”ti? “Āmāvuso, idaṁ seyyo”ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Addasā kho gayākassapo jaṭilo kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi— “mā heva me bhātūnaṁ upasaggo ahosī”ti. Jaṭile pāhesi— “gacchatha me bhātaro jānāthā”ti. Sāmañca dvīhi jaṭilasatehi saddhiṁ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ uruvelakassapaṁ etadavoca— “idaṁ nu kho, kassapa, seyyo”ti? “Āmāvuso, idaṁ seyyo”ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Bhagavato adhiṭṭhānena pañca kaṭṭhasatāni na phāliyiṁsu, phāliyiṁsu; aggī na ujjaliyiṁsu, ujjaliyiṁsu; na vijjhāyiṁsu, vijjhāyiṁsu; pañcamandāmukhisatāni abhinimmini. Etena nayena aḍḍhuḍḍhapāṭihāriyasahassāni honti.
Atha kho bhagavā uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena gayāsīsaṁ tena pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tatra sudaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse saddhiṁ bhikkhusahassena. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “Sabbaṁ, bhikkhave, ādittaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ ādittaṁ? Cakkhu ādittaṁ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṁ ādittaṁ, cakkhusamphasso āditto, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Sotaṁ ādittaṁ, saddā ādittā, sotaviññāṇaṁ ādittaṁ, sotasamphasso āditto, yamidaṁ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Ghānaṁ ādittaṁ, gandhā ādittā, ghānaviññāṇaṁ ādittaṁ, ghānasamphasso āditto, yamidaṁ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṁ ādittaṁ jivhāsamphasso āditto, yamidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā, kāyaviññāṇaṁ ādittaṁ kāyasamphasso āditto, yamidaṁ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṁ ādittaṁ manosamphasso āditto, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tasmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati …pe… ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati …pe… kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Ādittapariyāyasuttaṁ niṭṭhitaṁ. Uruvelapāṭihāriyaṁ tatiyabhāṇavāro niṭṭhito.
13. Bimbisārasamāgamakathā Atha kho bhagavā gayāsīse yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati laṭṭhivane suppatiṭṭhe cetiye. Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro— “samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito rājagahaṁ anuppatto rājagahe viharati laṭṭhivane suppatiṭṭhe cetiye. Taṁ kho pana bhagavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato— itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro dvādasanahutehi māgadhikehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Tepi kho dvādasanahutā māgadhikā brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho tesaṁ dvādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ etadahosi— “kiṁ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṁ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṁ caratī”ti? Atha kho bhagavā tesaṁ dvādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṁ uruvelakassapaṁ gāthāya ajjhabhāsi— “Kimeva disvā uruvelavāsi, Pahāsi aggiṁ kisakovadāno; Pucchāmi taṁ kassapa etamatthaṁ, Kathaṁ pahīnaṁ tava aggihuttan”ti. “Rūpe ca sadde ca atho rase ca, Kāmitthiyo cābhivadanti yaññā; Etaṁ malanti upadhīsu ñatvā, Tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin”ti. “Ettheva te mano na ramittha, (kassapāti bhagavā) Rūpesu saddesu atho rasesu; Atha ko carahi devamanussaloke, Rato mano kassapa brūhi metan”ti. “Disvā padaṁ santamanūpadhīkaṁ, Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ; Anaññathābhāvimanaññaneyyaṁ, Tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin”ti. Atha kho āyasmā uruvelakassapo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca— “satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmi; satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī”ti. Atha kho tesaṁ dvādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ etadahosi— “uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṁ caratī”ti. Atha kho bhagavā tesaṁ dvādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ— dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi— dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva ekādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ bimbisārappamukhānaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Ekanahutaṁ upāsakattaṁ paṭivedesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca— “pubbe me, bhante, kumārassa sato pañca assāsakā ahesuṁ, te me etarahi samiddhā. Pubbe me, bhante, kumārassa sato etadahosi— ‘aho vata maṁ rajje abhisiñceyyun’ti, ayaṁ kho me, bhante, paṭhamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tassa ca me vijitaṁ arahaṁ sammāsambuddho okkameyyā’ti, ayaṁ kho me, bhante, dutiyo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tañcāhaṁ bhagavantaṁ payirupāseyyan’ti, ayaṁ kho me, bhante, tatiyo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘So ca me bhagavā dhammaṁ deseyyā’ti, ayaṁ kho me, bhante, catuttho assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ ājāneyyan’ti, ayaṁ kho me, bhante, pañcamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. Pubbe me, bhante, kumārassa sato ime pañca assāsakā ahesuṁ, te me etarahi samiddhā. Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ, adhivāsetu ca me, bhante, bhagavā, svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi— “kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ pāvisi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tena kho pana samayena sakko devānamindo māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa purato purato gacchati imā gāthāyo gāyamāno— “Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. Mutto muttehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. Tiṇṇo tiṇṇehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. Santo santehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. Dasavāso dasabalo, Dasadhammavidū dasabhi cupeto; So dasasataparivāro, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā”ti. Manussā sakkaṁ devānamindaṁ passitvā evamāhaṁsu— “abhirūpo vatāyaṁ māṇavako, dassanīyo vatāyaṁ māṇavako, pāsādiko vatāyaṁ māṇavako. Kassa nu kho ayaṁ māṇavako”ti? Evaṁ vutte, sakko devānamindo te manusse gāthāya ajjhabhāsi— “Yo dhīro sabbadhi danto, suddho appaṭipuggalo; Arahaṁ sugato loke, tassāhaṁ paricārako”ti. Atha kho bhagavā yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etadahosi— “kattha nu kho bhagavā vihareyya? Yaṁ assa gāmato neva atidūre na accāsanne, gamanāgamanasampannaṁ, atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ, divā appākiṇṇaṁ, rattiṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ vijanavātaṁ, manussarāhasseyyakaṁ, paṭisallānasāruppan”ti. Atha kho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etadahosi— “idaṁ kho amhākaṁ veḷuvanaṁ uyyānaṁ gāmato neva atidūre na accāsanne gamanāgamanasampannaṁ atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ divā appākiṇṇaṁ rattiṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ vijanavātaṁ manussarāhasseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ. Yannūnāhaṁ veḷuvanaṁ uyyānaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dadeyyan”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro sovaṇṇamayaṁ bhiṅkāraṁ gahetvā bhagavato oṇojesi— “etāhaṁ, bhante, veḷuvanaṁ uyyānaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī”ti. Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṁ. Atha kho bhagavā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “anujānāmi, bhikkhave, ārāman”ti. Bimbisārasamāgamakathā niṭṭhitā.
14. Sāriputtamoggallānapabbajjākathā Tena kho pana samayena sañcayo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ aḍḍhateyyehi paribbājakasatehi. Tena kho pana samayena sāriputtamoggallānā sañcaye paribbājake brahmacariyaṁ caranti. Tehi katikā katā hoti— “yo paṭhamaṁ amataṁ adhigacchati, so itarassa ārocetū”ti. Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena, okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. Addasā kho sāriputto paribbājako āyasmantaṁ assajiṁ rājagahe piṇḍāya carantaṁ pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhuṁ iriyāpathasampannaṁ. Disvānassa etadahosi— “ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, ayaṁ tesaṁ bhikkhu aññataro. Yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā puccheyyaṁ— ‘kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī’”ti? Atha kho sāriputtassa paribbājakassa etadahosi— “akālo kho imaṁ bhikkhuṁ pucchituṁ, antaragharaṁ paviṭṭho piṇḍāya carati. Yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṁ, atthikehi upaññātaṁ maggan”ti. Atha kho āyasmā assaji rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami. Atha kho sāriputtopi paribbājako yenāyasmā assaji tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sāriputto paribbājako āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca— “vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī”ti? “Atthāvuso, mahāsamaṇo sakyaputto sakyakulā pabbajito, tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito, so ca me bhagavā satthā, tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemī”ti. “Kiṁvādī panāyasmato satthā, kimakkhāyī”ti? “Ahaṁ kho, āvuso, navo acirapabbajito, adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ, na tāhaṁ sakkomi vitthārena dhammaṁ desetuṁ, api ca te saṅkhittena atthaṁ vakkhāmī”ti. Atha kho sāriputto paribbājako āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca— “hotu, āvuso— Appaṁ vā bahuṁ vā bhāsassu, Atthaṁyeva me brūhi; Attheneva me attho, Kiṁ kāhasi byañjanaṁ bahun”ti. Atha kho āyasmā assaji sāriputtassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi— “Ye dhammā hetuppabhavā, Tesaṁ hetuṁ tathāgato āha; Tesañca yo nirodho, Evaṁvādī mahāsamaṇo”ti. Atha kho sāriputtassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. “Eseva dhammo yadi tāvadeva, Paccabyattha padamasokaṁ; Adiṭṭhaṁ abbhatītaṁ, Bahukehi kappanahutehī”ti. Atha kho sāriputto paribbājako yena moggallāno paribbājako tenupasaṅkami. Addasā kho moggallāno paribbājako sāriputtaṁ paribbājakaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna sāriputtaṁ paribbājakaṁ etadavoca— “vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kacci no tvaṁ, āvuso, amataṁ adhigato”ti? “Āmāvuso, amataṁ adhigato”ti. “Yathākathaṁ pana tvaṁ, āvuso, amataṁ adhigato”ti? “Idhāhaṁ, āvuso, addasaṁ assajiṁ bhikkhuṁ rājagahe piṇḍāya carantaṁ pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhuṁ iriyāpathasampannaṁ. Disvāna me etadahosi— ‘ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, ayaṁ tesaṁ bhikkhu aññataro. Yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā puccheyyaṁ— kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī’ti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi— ‘akālo kho imaṁ bhikkhuṁ pucchituṁ antaragharaṁ paviṭṭho piṇḍāya carati, yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṁ atthikehi upaññātaṁ maggan’ti. Atha kho, āvuso, assaji bhikkhu rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami. Atha khvāhaṁ, āvuso, yena assaji bhikkhu tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā assajinā bhikkhunā saddhiṁ sammodiṁ, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsiṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho ahaṁ, āvuso, assajiṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ— ‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī’ti? ‘Atthāvuso, mahāsamaṇo sakyaputto sakyakulā pabbajito, tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito, so ca me bhagavā satthā, tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemī’ti. ‘Kiṁvādī panāyasmato satthā kimakkhāyī’ti. ‘Ahaṁ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ, na tāhaṁ sakkomi vitthārena dhammaṁ desetuṁ, api ca te saṅkhittena atthaṁ vakkhāmī’ti. Atha khvāhaṁ, āvuso, assajiṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ— ‘hotu, āvuso, Appaṁ vā bahuṁ vā bhāsassu, Atthaṁyeva me brūhi; Attheneva me attho, Kiṁ kāhasi byañjanaṁ bahun’ti. Atha kho, āvuso, assaji bhikkhu imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi— ‘Ye dhammā hetuppabhavā, Tesaṁ hetuṁ tathāgato āha; Tesañca yo nirodho, Evaṁvādī mahāsamaṇo’”ti. Atha kho moggallānassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi— “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti. Eseva dhammo yadi tāvadeva, Paccabyattha padamasokaṁ; Adiṭṭhaṁ abbhatītaṁ, Bahukehi kappanahutehī”ti.
Atha kho moggallāno paribbājako sāriputtaṁ paribbājakaṁ etadavoca— “gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā”ti. “Imāni kho, āvuso, aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni amhe nissāya amhe sampassantā idha viharanti, tepi tāva apalokema. Yathā te maññissanti, tathā te karissantī”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā yena te paribbājakā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā te paribbājake etadavocuṁ— “gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā”ti. “Mayaṁ āyasmante nissāya āyasmante sampassantā idha viharāma, sace āyasmantā mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissanti, sabbeva mayaṁ mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissāmā”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā yena sañcayo paribbājako tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā sañcayaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ— “gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā”ti. “Alaṁ, āvuso, mā agamittha, sabbeva tayo imaṁ gaṇaṁ pariharissāmā”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho sāriputtamoggallānā sañcayaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ— “gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā”ti. “Alaṁ, āvuso, mā agamittha, sabbeva tayo imaṁ gaṇaṁ pariharissāmā”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā tāni aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni ādāya yena veḷuvanaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Sañcayassa pana paribbājakassa tattheva uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. Addasā kho bhagavā sāriputtamoggallāne dūratova āgacchante, disvāna bhikkhū āmantesi— “ete, bhikkhave, dve sahāyakā āgacchanti, kolito upatisso ca. Etaṁ me sāvakayugaṁ bhavissati aggaṁ bhaddayugan”ti. Gambhīre ñāṇavisaye, Anuttare upadhisaṅkhaye; Vimutte appatte veḷuvanaṁ, Atha ne satthā byākāsi. “Ete dve sahāyakā, Āgacchanti kolito upatisso ca; Etaṁ me sāvakayugaṁ, Bhavissati aggaṁ bhaddayugan”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ— “labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca— “svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. 14.1. Abhiññātānaṁpabbajjā Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā māgadhikā kulaputtā bhagavati brahmacariyaṁ caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “aputtakatāya paṭipanno samaṇo gotamo, vedhabyāya paṭipanno samaṇo gotamo, kulupacchedāya paṭipanno samaṇo gotamo, idāni anena jaṭilasahassaṁ pabbājitaṁ, imāni ca aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni sañcayāni pabbājitāni. Ime ca abhiññātā abhiññātā māgadhikā kulaputtā samaṇe gotame brahmacariyaṁ carantī”ti. Apissu bhikkhū disvā imāya gāthāya codenti— “Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṁ giribbajaṁ; Sabbe sañcaye netvāna, kaṁsu dāni nayissatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, so saddo ciraṁ bhavissati, sattāhameva bhavissati, sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye tumhe imāya gāthāya codenti— ‘Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṁ giribbajaṁ; Sabbe sañcaye netvāna, kaṁsu dāni nayissatī’ti. Te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha— ‘Nayanti ve mahāvīrā, saddhammena tathāgatā; Dhammena nayamānānaṁ, kā usūyā vijānatan’”ti. Tena kho pana samayena manussā bhikkhū disvā imāya gāthāya codenti— “Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṁ giribbajaṁ; Sabbe sañcaye netvāna, kaṁsu dāni nayissatī”ti. Bhikkhū te manusse imāya gāthāya paṭicodenti— “Nayanti ve mahāvīrā, saddhammena tathāgatā; Dhammena nayamānānaṁ, kā usūyā vijānatan”ti. Manussā dhammena kira samaṇā sakyaputtiyā nenti no adhammenāti sattāhameva so saddo ahosi, sattāhassa accayena antaradhāyi. Sāriputtamoggallānapabbajjākathā niṭṭhitā. Catutthabhāṇavāro niṭṭhito.
15. Upajjhāyavattakathā Tena kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakā anācariyakā anovadiyamānā ananusāsiyamānā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti; manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṁ bhuñjamānānaṁ, uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti seyyathāpi brāhmaṇā brāhmaṇabhojane”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṁ bhuñjamānānaṁ, uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissantī”ti. Atha kho te bhikkhū …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi— “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti, bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṁ, bhikkhave, tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti, bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, bhikkhave, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “Anujānāmi, bhikkhave, upajjhāyaṁ. Upajjhāyo, bhikkhave, saddhivihārikamhi puttacittaṁ upaṭṭhapessati, saddhivihāriko upajjhāyamhi pitucittaṁ upaṭṭhapessati. Evaṁ te aññamaññaṁ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṁ dhammavinaye vuḍḍhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjissanti. Evañca pana, bhikkhave, upajjhāyo gahetabbo— ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo— ‘upajjhāyo me, bhante, hohi; upajjhāyo me, bhante, hohi; upajjhāyo me, bhante, hohī’ti. Sāhūti vā lahūti vā opāyikanti vā patirūpanti vā pāsādikena sampādehīti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na gahito hoti upajjhāyo. Saddhivihārikena, bhikkhave, upajjhāyamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā— Kālasseva vuṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace upajjhāyo gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṁ ākaṅkhati, timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā upajjhāyassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ. Nātidūre gantabbaṁ, nāccāsanne gantabbaṁ, pattapariyāpannaṁ paṭiggahetabbaṁ. Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Upajjhāyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo. Nivattantena paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ; cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ, cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ— mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace upajjhāyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace upajjhāyo jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya upajjhāyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare upajjhāyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi upajjhāyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisitabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo. Yasmiṁ vihāre upajjhāyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo. Pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā. Kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo. Apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā— mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, saddhivihārikena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, saddhivihārikena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyo garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace upajjhāyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace upajjhāyo mānattāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace upajjhāyo abbhānāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho upajjhāyassa kammaṁ kattukāmo hoti tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa kammaṁ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho upajjhāyo sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, saddhivihārikena dhovitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, saddhivihārikena kātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace upajjhāyassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, saddhivihārikena pacitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho upajjhāyassa rajanaṁ paciyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, saddhivihārikena rajitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Na upajjhāyaṁ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo; na ekaccassa cīvaraṁ dātabbaṁ, na ekaccassa cīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; na ekaccassa parikkhāro dātabbo, na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo; na ekaccassa kesā chedetabbā, na ekaccena kesā chedāpetabbā; na ekaccassa parikammaṁ kātabbaṁ, na ekaccena parikammaṁ kārāpetabbaṁ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo; na upajjhāyaṁ anāpucchā gāmo pavisitabbo; na susānaṁ gantabbaṁ; na disā pakkamitabbā. Sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Upajjhāyavattaṁ niṭṭhitaṁ.
16. Saddhivihārikavattakathā “Upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihārikamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā— Upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihāriko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace upajjhāyassa patto hoti, saddhivihārikassa patto na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa patto dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho saddhivihārikassa patto uppajjiyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ hoti, saddhivihārikassa cīvaraṁ na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa cīvaraṁ dātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ uppajjiyethāti. Sace upajjhāyassa parikkhāro hoti, saddhivihārikassa parikkhāro na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa parikkhāro dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho saddhivihārikassa parikkhāro uppajjiyethāti. Sace saddhivihāriko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace saddhivihāriko gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Ettāvatā nivattissatīti āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ; cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ, cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ— mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, saddhivihāriko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace saddhivihāriko nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace saddhivihāriko jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare saddhivihārikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi saddhivihārikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā saddhivihārikassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā. Jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo. Yasmiṁ vihāre saddhivihāriko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā— mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace saddhivihārikassa anabhirati uppannā hoti, upajjhāyena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, upajjhāyena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, upajjhāyena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihāriko garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace saddhivihāriko mūlāyapaṭikassanāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho saddhivihārikaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace saddhivihāriko mānattāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace saddhivihāriko abbhānāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho saddhivihārikaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho saddhivihārikassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saddhivihāriko sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ dhoveyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ kareyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace saddhivihārikassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ paceyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho saddhivihārikassa rajanaṁ paciyethāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ, evaṁ rajeyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ. Na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Sace saddhivihāriko gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Saddhivihārikavattaṁ niṭṭhitaṁ.
17. Paṇāmitakathā Tena kho pana samayena saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattantī”ti? “saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattissantīti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, saddhivihārikena upajjhāyamhi na sammā vattitabbaṁ. Yo na sammā vatteyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Neva sammā vattanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, asammāvattantaṁ paṇāmetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, paṇāmetabbo— ‘paṇāmemi tan’ti vā, ‘māyidha paṭikkamī’ti vā, ‘nīhara te pattacīvaran’ti vā, ‘nāhaṁ tayā upaṭṭhātabbo’ti vā, kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, paṇāmito hoti saddhivihāriko; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na paṇāmito hoti saddhivihāriko”ti. Tena kho pana samayena saddhivihārikā paṇāmitā na khamāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khamāpetun”ti. Neva khamāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṇāmitena na khamāpetabbo. Yo na khamāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena upajjhāyā khamāpiyamānā na khamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khamitun”ti. Neva khamanti. Saddhivihārikā pakkamantipi vibbhamantipi titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Na, bhikkhave, khamāpiyamānena na khamitabbaṁ. Yo na khameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena upajjhāyā sammāvattantaṁ paṇāmenti, asammāvattantaṁ na paṇāmenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sammāvattanto paṇāmetabbo. Yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, asammāvattanto na paṇāmetabbo. Yo na paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassāti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko paṇāmetabbo. Upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko paṇāmetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko na paṇāmetabbo. Upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko na paṇāmetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko alaṁ paṇāmetuṁ. Upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko alaṁ paṇāmetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko nālaṁ paṇāmetuṁ. Upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko nālaṁ paṇāmetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ paṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hoti. Upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ paṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hotī”ti.
Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū na icchiṁsu pabbājetuṁ. So bhikkhūsu pabbajjaṁ alabhamāno kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasā kho bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ kisaṁ lūkhaṁ dubbaṇṇaṁ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṁ dhamanisanthatagattaṁ, disvāna bhikkhū āmantesi— “kiṁ nu kho so, bhikkhave, brāhmaṇo kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto”ti? “Eso, bhante, brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū na icchiṁsu pabbājetuṁ. So bhikkhūsu pabbajjaṁ alabhamāno kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “ko nu kho, bhikkhave, tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarasī”ti? Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca— “ahaṁ kho, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarāmī”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, sāriputta, tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarasī”ti? “Idha me, bhante, so brāhmaṇo rājagahe piṇḍāya carantassa kaṭacchubhikkhaṁ dāpesi. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarāmī”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta, kataññuno hi, sāriputta, sappurisā katavedino. Tena hi tvaṁ, sāriputta, taṁ brāhmaṇaṁ pabbājehi upasampādehī”ti. “Kathāhaṁ, bhante, taṁ brāhmaṇaṁ pabbājemi upasampādemī”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “yā sā, bhikkhave, mayā tīhi saraṇagamanehi upasampadā anuññātā, taṁ ajjatagge paṭikkhipāmi. Anujānāmi, bhikkhave, ñatticatutthena kammena upasampādetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, upasampādetabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi— suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi— suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti.
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upasampannasamanantarā anācāraṁ ācarati. Bhikkhū evamāhaṁsu— “māvuso, evarūpaṁ akāsi, netaṁ kappatī”ti. So evamāha— “nevāhaṁ āyasmante yāciṁ upasampādetha manti. Kissa maṁ tumhe ayācitā upasampāditthā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ayācitena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yācitena upasampādetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, yācitabbo. Tena upasampadāpekkhena saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo— ‘saṅghaṁ, bhante, upasampadaṁ yācāmi, ullumpatu maṁ, bhante, saṅgho anukampaṁ upādāyā’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti.
Tena kho pana samayena rājagahe paṇītānaṁ bhattānaṁ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā hoti. Atha kho aññatarassa brāhmaṇassa etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yannūnāhaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyan”ti. Atha kho so brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. Tasmiṁ pabbajite bhattapaṭipāṭi khīyittha. Bhikkhū evamāhaṁsu— “ehi dāni, āvuso, piṇḍāya carissāmā”ti. So evamāha— “nāhaṁ, āvuso, etaṅkāraṇā pabbajito piṇḍāya carissāmīti. Sace me dassatha bhuñjissāmi, no ce me dassatha vibbhamissāmī”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, udarassa kāraṇā pabbajito”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhikkhu evaṁ svākkhāte dhammavinaye udarassa kāraṇā pabbajissatī”ti. Te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, udarassa kāraṇā pabbajito”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, evaṁ svākkhāte dhammavinaye udarassa kāraṇā pabbajissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “anujānāmi, bhikkhave, upasampādentena cattāro nissaye ācikkhituṁ— piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo; atirekalābho— saṅghabhattaṁ, uddesabhattaṁ, nimantanaṁ, salākabhattaṁ, pakkhikaṁ, uposathikaṁ, pāṭipadikaṁ. Paṁsukūlacīvaraṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo; atirekalābho— khomaṁ, kappāsikaṁ, koseyyaṁ, kambalaṁ, sāṇaṁ, bhaṅgaṁ. Rukkhamūlasenāsanaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo; atirekalābho— vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṁ, guhā. Pūtimuttabhesajjaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo; atirekalābho— sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu, phāṇitan”ti. Upajjhāyavattabhāṇavāro niṭṭhito pañcamo.
18. Ācariyavattakathā Tena kho pana samayena aññataro māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Tassa bhikkhū paṭikacceva nissaye ācikkhiṁsu. So evamāha— “sace me, bhante, pabbajite nissaye ācikkheyyātha, abhirameyyāmahaṁ. Na dānāhaṁ, bhante, pabbajissāmi; jegucchā me nissayā paṭikūlā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṭikacceva nissayā ācikkhitabbā. Yo ācikkheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, upasampannasamanantarā nissaye ācikkhitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū duvaggenapi tivaggenapi gaṇena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ūnadasavaggena gaṇena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dasavaggena vā atirekadasavaggena vā gaṇena upasampādetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ekavassāpi duvassāpi saddhivihārikaṁ upasampādenti. Āyasmāpi upaseno vaṅgantaputto ekavasso saddhivihārikaṁ upasampādesi. So vassaṁvuṭṭho duvasso ekavassaṁ saddhivihārikaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upasenaṁ vaṅgantaputtaṁ etadavoca— “kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci tvaṁ appakilamathena addhānaṁ āgato”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Appakilamathena mayaṁ, bhante, addhānaṁ āgatā”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti, kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti; atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti; no anatthasaṁhitaṁ. Anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti— dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upasenaṁ vaṅgantaputtaṁ etadavoca— “kativassosi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Duvassohaṁ, bhagavā”ti. “Ayaṁ pana bhikkhu kativasso”ti? “Ekavasso, bhagavā”ti. “Kiṁ tāyaṁ bhikkhu hotī”ti? “Saddhivihāriko me, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, aññehi ovadiyo anusāsiyo aññaṁ ovadituṁ anusāsituṁ maññissasi. Atilahuṁ kho tvaṁ, moghapurisa, bāhullāya āvatto, yadidaṁ gaṇabandhikaṁ. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, ūnadasavassena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū— dasavassamhā dasavassamhāti— bālā abyattā upasampādenti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā. Dissanti upajjhāyā abyattā, saddhivihārikā byattā. Dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā. Dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto. Aññataropi aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁyeva titthāyatanaṁ saṅkami. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhikkhū—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā upasampādessanti. Dissanti upajjhāyā bālā saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū— dasavassamhā dasavassamhāti— bālā abyattā upasampādenti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… “kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā upasampādessanti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, bālena abyattena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetun”ti.
Tena kho pana samayena bhikkhū upajjhāyesu pakkantesupi vibbhantesupi kālaṅkatesupi pakkhasaṅkantesupi anācariyakā anovadiyamānā ananusāsiyamānā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparikhādanīyepi uparisāyanīyepi uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uparisāyanīyepi uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti, seyyathāpi brāhmaṇā brāhmaṇabhojane”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ …pe… atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “Anujānāmi, bhikkhave, ācariyaṁ. Ācariyo, bhikkhave, antevāsikamhi puttacittaṁ upaṭṭhāpessati, antevāsiko ācariyamhi pitucittaṁ upaṭṭhāpessati. Evaṁ te aññamaññaṁ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjissanti. Anujānāmi, bhikkhave, dasavassaṁ nissāya vatthuṁ, dasavassena nissayaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, ācariyo gahetabbo. Ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo— ‘ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmi; ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmi; ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’ti. ‘Sāhū’ti vā ‘lahū’ti vā ‘opāyikan’ti vā ‘patirūpan’ti vā ‘pāsādikena sampādehī’ti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti ācariyo; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na gahito hoti ācariyo. Antevāsikena, bhikkhave, ācariyamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā— Kālasseva uṭṭhāya upāhanaṁ omuñcitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace ācariyo gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Sace ācariyo pacchāsamaṇaṁ ākaṅkhati, timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā ācariyassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ. Nātidūre gantabbaṁ, nāccāsanne gantabbaṁ, pattapariyāpannaṁ paṭiggahetabbaṁ. Na ācariyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Ācariyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo. Nivattantena paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ— mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, ācariyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace ācariyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace ācariyo jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya ācariyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare ācariyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi ācariyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā ācariyassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisāpetabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo. Yasmiṁ vihāre ācariyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā— mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyaṁ udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace ācariyassa anabhirati uppannā hoti, antevāsikena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, antevāsikena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, antevāsikena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyo garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho ācariyassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace ācariyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho ācariyaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace ācariyo mānattāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho ācariyassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace ācariyo abbhānāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho ācariyaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho ācariyassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho ācariyassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho ācariyo sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, antevāsikena dhovitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, antevāsikena kātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace ācariyassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, antevāsikena pacitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho ācariyassa rajanaṁ paciyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, antevāsikena rajitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Na ācariyaṁ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo; na ekaccassa cīvaraṁ dātabbaṁ; na ekaccassa cīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; na ekaccassa parikkhāro dātabbo; na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo; na ekaccassa kesā chedetabbā; na ekaccena kesā chedāpetabbā; na ekaccassa parikammaṁ kātabbaṁ; na ekaccena parikammaṁ kārāpetabbaṁ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo; na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ; na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo; na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo. Na ācariyaṁ anāpucchā gāmo pavisitabbo, na susānaṁ gantabbaṁ, na disā pakkamitabbā. Sace ācariyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Ācariyavattaṁ niṭṭhitaṁ.
19. Antevāsikavattakathā “Ācariyena, bhikkhave, antevāsikamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā— Ācariyena, bhikkhave, antevāsiko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace ācariyassa patto hoti, antevāsikassa patto na hoti, ācariyena antevāsikassa patto dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho antevāsikassa patto uppajjiyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ hoti, antevāsikassa cīvaraṁ na hoti, ācariyena antevāsikassa cīvaraṁ dātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ uppajjiyethāti. Sace ācariyassa parikkhāro hoti, antevāsikassa parikkhāro na hoti, ācariyena antevāsikassa parikkhāro dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ— kinti nu kho antevāsikassa parikkhāro uppajjiyethāti. Sace antevāsiko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Antevāsikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace antevāsiko gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Ettāvatā nivattissatīti āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ— mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, antevāsiko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Antevāsiko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Antevāsikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace antevāsiko nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace antevāsiko jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na ca there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ, na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare antevāsikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi antevāsikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā antevāsikassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Antevāsiko pānīyena pucchitabbo. Yasmiṁ vihāre antevāsiko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ otāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā— mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace antevāsikassa anabhirati uppannā hoti, ācariyena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, ācariyena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, ācariyena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsiko garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho, antevāsikassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace antevāsiko mūlāyapaṭikassanāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho antevāsikaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace antevāsiko mānattāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho antevāsikassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace antevāsiko abbhānāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho antevāsikaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho antevāsikassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho saṅgho antevāsikassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ— kinti nu kho antevāsiko sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—‘evaṁ dhoveyyāsī’ti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—‘evaṁ kareyyāsī’ti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace antevāsikassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—‘evaṁ paceyyāsī’ti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa rajanaṁ paciyethāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—‘evaṁ rajeyyāsī’ti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Sace antevāsiko gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Antevāsikavattaṁ niṭṭhitaṁ. Chaṭṭho bhāṇavāro.
20. Paṇāmanākhamāpanā Tena kho pana samayena antevāsikā ācariyesu na sammā vattanti …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, antevāsikena ācariyamhi na sammā vattitabbaṁ. Yo na sammā vatteyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Neva sammā vattanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, asammāvattantaṁ paṇāmetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, paṇāmetabbo— paṇāmemi tanti vā, māyidha paṭikkamīti vā, nīhara te pattacīvaranti vā, nāhaṁ tayā upaṭṭhātabboti vā. Kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, paṇāmito hoti antevāsiko; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na paṇāmito hoti antevāsiko”ti. Tena kho pana samayena antevāsikā paṇāmitā na khamāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khamāpetun”ti. Neva khamāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṇāmitena na khamāpetabbo. Yo na khamāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena ācariyā khamāpiyamānā na khamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khamitun”ti. Neva khamanti. Antevāsikā pakkamantipi vibbhamantipi titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, khamāpiyamānena na khamitabbaṁ. Yo na khameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena ācariyā sammāvattantaṁ paṇāmenti, asammāvattantaṁ na paṇāmenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sammāvattanto paṇāmetabbo. Yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, asammāvattanto na paṇāmetabbo. Yo na paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassāti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko paṇāmetabbo. Ācariyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko paṇāmetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko na paṇāmetabbo. Ācariyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko na paṇāmetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko alaṁ paṇāmetuṁ. Ācariyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko alaṁ paṇāmetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko nālaṁ paṇāmetuṁ. Ācariyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko nālaṁ paṇāmetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ antevāsikaṁ appaṇāmento ācariyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Ācariyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ antevāsikaṁ appaṇāmento ācariyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ antevāsikaṁ paṇāmento ācariyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hoti. Ācariyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ antevāsikaṁ paṇāmento ācariyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hotī”ti. Paṇāmanā khamāpanā niṭṭhitā.
21. Bālaabyattavatthu Tena kho pana samayena bhikkhū, dasavassamhā dasavassamhāti, bālā abyattā nissayaṁ denti. Dissanti ācariyā bālā, antevāsikā paṇḍitā. Dissanti ācariyā abyattā, antevāsikā byattā. Dissanti ācariyā appassutā, antevāsikā bahussutā. Dissanti ācariyā duppaññā, antevāsikā paññavanto. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhikkhū—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā nissayaṁ dassanti. Dissanti ācariyā bālā antevāsikā paṇḍitā, dissanti ācariyā abyattā antevāsikā byattā, dissanti ācariyā appassutā antevāsikā bahussutā, dissanti ācariyā duppaññā antevāsikā paññavanto”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū— dasavassamhā dasavassamhāti— bālā abyattā nissayaṁ denti …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, bālena abyattena nissayo dātabbo. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā nissayaṁ dātun”ti. Bālaabyattavatthu niṭṭhitaṁ.
22. Nissayapaṭippassaddhikathā Tena kho pana samayena bhikkhū ācariyupajjhāyesu pakkantesupi vibbhantesupi kālaṅkatesupi pakkhasaṅkantesupi nissayapaṭippassaddhiyo na jānanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcimā, bhikkhave, nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā— upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Imā kho, bhikkhave, pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā. Chayimā, bhikkhave, nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā— ācariyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī, upajjhāyena vā samodhānagato hoti. Imā kho, bhikkhave, cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā. Nissayapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. 23. Upasampādetabbapañcaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ āpattiṁ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ na jānāti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ āpattiṁ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ jānāti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnadasavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. Upasampādetabbapañcakasoḷasavāro niṭṭhito.
24. Upasampādetabbachakka “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, ūnadasavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; ūnadasavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe paññākkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, ūnadasavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti, ūnadasavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, āpattiṁ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ na jānāti, ūnadasavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, āpattiṁ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, ūnadasavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ūnadasavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. Upasampādetabbachakkacuddasavāro niṭṭhito.
25. Aññatitthiyapubbakathā Tena kho pana samayena yo so aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁyeva titthāyatanaṁ saṅkami. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yāci. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yo so, bhikkhave, aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁyeva titthāyatanaṁ saṅkanto, so āgato na upasampādetabbo. Yo so, bhikkhave, aññopi aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, tassa cattāro māse parivāso dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo— paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā ‘evaṁ vadehī’ti vattabbo— ‘Buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Dutiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Tatiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmī’ti. Tena, bhikkhave, aññatitthiyapubbena saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo— ‘ahaṁ, bhante, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhāmi upasampadaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati upasampadaṁ. So saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati upasampadaṁ. So saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinno saṅghena itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti, evaṁ anārādhako. Kathañca, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti? Idha, bhikkhave, aññatitthiyapubbo atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārikāgocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni karaṇīyāni, tattha na dakkho hoti, na analaso, na tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, na alaṁ kātuṁ, na alaṁ saṁvidhātuṁ. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo na tibbacchando hoti uddese, paripucchāya, adhisīle, adhicitte, adhipaññāya. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yassa titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa avaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho. Yassa vā pana titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa vaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho. Idaṁ, bhikkhave, saṅghātanikaṁ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasmiṁ. Evampi kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Evaṁ anārādhako kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo āgato na upasampādetabbo. Kathañca, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti? Idha, bhikkhave, aññatitthiyapubbo nātikālena gāmaṁ pavisati nātidivā paṭikkamati. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo na vesiyāgocaro hoti, na vidhavāgocaro hoti, na thullakumārikāgocaro hoti, na paṇḍakagocaro hoti, na bhikkhunigocaro hoti. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni karaṇīyāni, tattha dakkho hoti, analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ, alaṁ saṁvidhātuṁ. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo tibbacchando hoti uddese, paripucchāya, adhisīle, adhicitte, adhipaññāya. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yassa titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa avaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho. Yassa vā pana titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa vaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho. Idaṁ, bhikkhave, saṅghātanikaṁ aññatitthiyapubbassa ārādhanīyasmiṁ. Evampi kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Evaṁ ārādhako kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo āgato upasampādetabbo. Sace, bhikkhave, aññatitthiyapubbo naggo āgacchati, upajjhāyamūlakaṁ cīvaraṁ pariyesitabbaṁ. Sace acchinnakeso āgacchati, saṅgho apaloketabbo bhaṇḍukammāya. Ye te, bhikkhave, aggikā jaṭilakā, te āgatā upasampādetabbā, na tesaṁ parivāso dātabbo. Taṁ kissa hetu? Kammavādino ete, bhikkhave, kiriyavādino. Sace, bhikkhave, jātiyā sākiyo aññatitthiyapubbo āgacchati, so āgato upasampādetabbo, na tassa parivāso dātabbo. Imāhaṁ, bhikkhave, ñātīnaṁ āveṇikaṁ parihāraṁ dammī”ti. Aññatitthiyapubbakathā niṭṭhitā. Sattamo bhāṇavāro.
26. Pañcābādhavatthu Tena kho pana samayena magadhesu pañca ābādhā ussannā honti— kuṭṭhaṁ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro. Manussā pañcahi ābādhehi phuṭṭhā jīvakaṁ komārabhaccaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti— “sādhu no, ācariya, tikicchāhī”ti. “Ahaṁ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo; rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṁ sakkomi tikicchitun”ti. “Sabbaṁ sāpateyyañca te, ācariya, hotu; mayañca te dāsā; sādhu, no, ācariya, tikicchāhī”ti. “Ahaṁ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṁ sakkomi tikicchitun”ti. Atha kho tesaṁ manussānaṁ etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yannūna mayaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyāma. Tattha bhikkhū ceva upaṭṭhahissanti, jīvako ca komārabhacco tikicchissatī”ti. Atha kho te manussā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. Te bhikkhū pabbājesuṁ, upasampādesuṁ. Te bhikkhū ceva upaṭṭhahiṁsu jīvako ca komārabhacco tikicchi. Tena kho pana samayena bhikkhū bahū gilāne bhikkhū upaṭṭhahantā yācanabahulā viññattibahulā viharanti— “gilānabhattaṁ detha, gilānupaṭṭhākabhattaṁ detha, gilānabhesajjaṁ dethā”ti. Jīvakopi komārabhacco bahū gilāne bhikkhū tikicchanto aññataraṁ rājakiccaṁ parihāpesi. Aññataropi puriso pañcahi ābādhehi phuṭṭho jīvakaṁ komārabhaccaṁ upasaṅkamitvā etadavoca— “sādhu maṁ, ācariya, tikicchāhī”ti. “Ahaṁ khvayyo, bahukicco, bahukaraṇīyo, rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṁ sakkomi tikicchitun”ti. “Sabbaṁ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso; sādhu maṁ, ācariya, tikicchāhī”ti. “Ahaṁ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo, rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho, nāhaṁ sakkomi tikicchitun”ti. Atha kho tassa purisassa etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yannūnāhaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ. Tattha bhikkhū ceva upaṭṭhahissanti, jīvako ca komārabhacco tikicchissati. Somhi arogo vibbhamissāmī”ti. Atha kho so puriso bhikkhu upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū pabbājesuṁ, upasampādesuṁ. Taṁ bhikkhū ceva upaṭṭhahiṁsu, jīvako ca komārabhacco tikicchi. So arogo vibbhami. Addasā kho jīvako komārabhacco taṁ purisaṁ vibbhantaṁ, disvāna taṁ purisaṁ etadavoca— “nanu tvaṁ, ayyo, bhikkhūsu pabbajito ahosī”ti? “Evaṁ, ācariyā”ti. “Kissa pana tvaṁ, ayyo, evarūpamakāsī”ti? Atha kho so puriso jīvakassa komārabhaccassa etamatthaṁ ārocesi. Jīvako komārabhacco ujjhāyati khiyyati vipāceti— “kathañhi nāma bhadantā pañcahi ābādhehi phuṭṭhaṁ pabbājessantī”ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca— “sādhu, bhante, ayyā pañcahi ābādhehi phuṭṭhaṁ na pabbājeyyun”ti. Atha kho bhagavā jīvakaṁ komārabhaccaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
27. Rājabhaṭavatthu Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccanto kupito hoti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro senānāyake mahāmatte āṇāpesi— “gacchatha, bhaṇe, paccantaṁ uccinathā”ti. “Evaṁ, devā”ti kho senānāyakā mahāmattā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosuṁ. Atha kho abhiññātānaṁ abhiññātānaṁ yodhānaṁ etadahosi— “mayaṁ kho yuddhābhinandino gacchantā pāpañca karoma, bahuñca apuññaṁ pasavāma. Kena nu kho mayaṁ upāyena pāpā ca virameyyāma kalyāṇañca kareyyāmā”ti? Atha kho tesaṁ yodhānaṁ etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho mayaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyāma, evaṁ mayaṁ pāpā ca virameyyāma kalyāṇañca kareyyāmā”ti. Atha kho te yodhā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. Te bhikkhū pabbājesuṁ, upasampādesuṁ. Senānāyakā mahāmattā rājabhaṭe pucchiṁsu— “kiṁ nu kho, bhaṇe, itthannāmo ca itthannāmo ca yodhā na dissantī”ti? “Itthannāmo ca itthannāmo ca, sāmi, yodhā bhikkhūsu pabbajitā”ti. Senānāyakā mahāmattā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā rājabhaṭaṁ pabbājessantī”ti. Senānāyakā mahāmattā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro vohārike mahāmatte pucchi— “yo, bhaṇe, rājabhaṭaṁ pabbājeti, kiṁ so pasavatī”ti? “Upajjhāyassa, deva, sīsaṁ chetabbaṁ, anussāvakassa jivhā uddharitabbā, gaṇassa upaḍḍhaphāsukā bhañjitabbā”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṁ etadavoca— “santi, bhante, rājāno assaddhā appasannā. Te appamattakenapi bhikkhū viheṭheyyuṁ. Sādhu, bhante, ayyā rājabhaṭaṁ na pabbājeyyun”ti. Atha kho bhagavā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, rājabhaṭo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
28. Aṅgulimālacoravatthu Tena kho pana samayena coro aṅgulimālo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā passitvā ubbijjantipi, uttasantipi, palāyantipi, aññenapi gacchanti, aññenapi mukhaṁ karonti, dvārampi thakenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dhajabandhaṁ coraṁ pabbājessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, dhajabandho coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
29. Kārabhedakacoravatthu Tena kho pana samayena raññā māgadhena seniyena bimbisārena anuññātaṁ hoti— “ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso corikaṁ katvā kārāya baddho hoti. So kāraṁ bhinditvā palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā passitvā evamāhaṁsu— “ayaṁ so kārabhedako coro. Handa naṁ nemā”ti. Ekacce evamāhaṁsu— “māyyo, evaṁ avacuttha. Anuññātaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena— ‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṁ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kārabhedakaṁ coraṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, kārabhedako coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
30. Likhitakacoravatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso corikaṁ katvā palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. So ca rañño antepure likhito hoti— yattha passati, tattha hantabboti. Manussā passitvā evamāhaṁsu— “ayaṁ so likhitako coro. Handa naṁ hanāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu— “māyyo, evaṁ avacuttha. Anuññātaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena ‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṁ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā likhitakaṁ coraṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, likhitako coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
31. Kasāhatavatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso kasāhato katadaṇḍakammo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kasāhataṁ katadaṇḍakammaṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, kasāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
32. Lakkhaṇāhatavatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā lakkhaṇāhataṁ katadaṇḍakammaṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
33. Iṇāyikavatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso iṇāyiko palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Dhaniyā passitvā evamāhaṁsu— “ayaṁ so amhākaṁ iṇāyiko. Handa naṁ nemā”ti. Ekacce evamāhaṁsu— “māyyo, evaṁ avacuttha. Anuññātaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena— ‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā. Nayime labbhā kiñci kātuṁ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā iṇāyikaṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, iṇāyiko pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
34. Dāsavatthu Tena kho pana samayena aññataro dāso palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Ayyakā passitvā evamāhaṁsu— “ayaṁ so amhākaṁ dāso. Handa naṁ nemā”ti. Ekacce evamāhaṁsu— “māyyo, evaṁ avacuttha, anuññātaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena ‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṁ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dāsaṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, dāso pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
35. Kammārabhaṇḍuvatthu Tena kho pana samayena aññataro kammārabhaṇḍu mātāpitūhi saddhiṁ bhaṇḍitvā ārāmaṁ gantvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Atha kho tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitaro taṁ kammārabhaṇḍuṁ vicinantā ārāmaṁ gantvā bhikkhū pucchiṁsu— “api, bhante, evarūpaṁ dārakaṁ passeyyāthā”ti? Bhikkhū ajānaṁyeva āhaṁsu— “na jānāmā”ti, apassaṁyeva āhaṁsu— “na passāmā”ti. Atha kho tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitaro taṁ kammārabhaṇḍuṁ vicinantā bhikkhūsu pabbajitaṁ disvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā, dussīlā musāvādino. Jānaṁyeva āhaṁsu—‘na jānāmā’ti, passaṁyeva āhaṁsu—‘na passāmā’ti. Ayaṁ dārako bhikkhūsu pabbajito”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitūnaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṅghaṁ apaloketuṁ bhaṇḍukammāyā”ti.
36. Upālidārakavatthu Tena kho pana samayena rājagahe sattarasavaggiyā dārakā sahāyakā honti. Upālidārako tesaṁ pāmokkho hoti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi— “kena nu kho upāyena upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti? Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi— “sace kho upāli lekhaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi— “sace kho upāli lekhaṁ sikkhissati, aṅguliyo dukkhā bhavissanti. Sace kho upāli gaṇanaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi— “sace kho upāli gaṇanaṁ sikkhissati, urassa dukkho bhavissati. Sace kho upāli rūpaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi— “sace kho upāli rūpaṁ sikkhissati, akkhīni dukkhā bhavissanti. Ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Sace kho upāli samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Assosi kho upālidārako mātāpitūnaṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho upālidārako yena te dārakā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te dārake etadavoca— “etha mayaṁ, ayyā, samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajissāmā”ti. “Sace kho tvaṁ, ayya, pabbajissasi, evaṁ mayampi pabbajissāmā”ti. Atha kho te dārakā ekamekassa mātāpitaro upasaṅkamitvā etadavocuṁ— “anujānātha maṁ agārasmā anāgāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho tesaṁ dārakānaṁ mātāpitaro— “sabbepime dārakā samānacchandā kalyāṇādhippāyā”ti— anujāniṁsu. Te bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. Te bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. Te rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya rodanti— “yāguṁ detha, bhattaṁ detha, khādanīyaṁ dethā”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu— “āgametha, āvuso, yāva ratti vibhāyati. Sace yāgu bhavissati pivissatha, sace bhattaṁ bhavissati bhuñjissatha, sace khādanīyaṁ bhavissati khādissatha; no ce bhavissati yāgu vā bhattaṁ vā khādanīyaṁ vā, piṇḍāya caritvā bhuñjissathā”ti. Evampi kho te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā rodantiyeva “yāguṁ detha, bhattaṁ detha, khādanīyaṁ dethā”ti; senāsanaṁ uhadantipi ummihantipi. Assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dārakasaddaṁ. Sutvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi— “kiṁ nu kho so, ānanda, dārakasaddo”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādessanti. Ūnavīsativasso, bhikkhave, puggalo akkhamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātiko hoti. Vīsativassova kho, bhikkhave, puggalo khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, jānaṁ ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, yathādhammo kāretabbo”ti.
37. Ahivātakarogavatthu Tena kho pana samayena aññataraṁ kulaṁ ahivātakarogena kālaṅkataṁ hoti. Tassa pitāputtakā sesā honti. Te bhikkhūsu pabbajitvā ekatova piṇḍāya caranti. Atha kho so dārako pituno bhikkhāya dinnāya upadhāvitvā etadavoca— “mayhampi, tāta, dehi; mayhampi, tāta, dehī”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “abrahmacārino ime samaṇā sakyaputtiyā. Ayampi dārako bhikkhuniyā jāto”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ūnapannarasavasso dārako pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upaṭṭhākakulaṁ saddhaṁ pasannaṁ ahivātakarogena kālaṅkataṁ hoti, dve ca dārakā sesā honti. Te porāṇakena āciṇṇakappena bhikkhū passitvā upadhāvanti. Bhikkhū apasādenti. Te bhikkhūhi apasādiyamānā rodanti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi— “bhagavatā paññattaṁ— ‘na ūnapannarasavasso dārako pabbājetabbo’ti. Ime ca dārakā ūnapannarasavassā. Kena nu kho upāyena ime dārakā na vinasseyyun”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Ussahanti pana te, ānanda, dārakā kāke uḍḍāpetun”ti? “Ussahanti, bhagavā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “anujānāmi, bhikkhave, ūnapannarasavassaṁ dārakaṁ kākuḍḍepakaṁ pabbājetun”ti.
38. Kaṇṭakavatthu Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa dve sāmaṇerā honti— kaṇṭako ca mahako ca. Te aññamaññaṁ dūsesuṁ. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma sāmaṇerā evarūpaṁ anācāraṁ ācarissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā. Yo upaṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
39. Āhundarikavatthu Tena kho pana samayena bhagavā tattheva rājagahe vassaṁ vasi, tattha hemantaṁ, tattha gimhaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “āhundarikā samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ disā andhakārā, na imesaṁ disā pakkhāyantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi— “gacchānanda, avāpuraṇaṁ ādāya anupariveṇiyaṁ bhikkhūnaṁ ārocehi— ‘icchatāvuso bhagavā dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkamituṁ. Yassāyasmato attho, so āgacchatū’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā avāpuraṇaṁ ādāya anupariveṇiyaṁ bhikkhūnaṁ ārocesi— “icchatāvuso, bhagavā dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkamituṁ. Yassāyasmato attho, so āgacchatū”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu— “bhagavatā, āvuso ānanda, paññattaṁ dasavassāni nissāya vatthuṁ, dasavassena nissayaṁ dātuṁ. Tattha ca no gantabbaṁ bhavissati, nissayo ca gahetabbo bhavissati, ittaro ca vāso bhavissati, puna ca paccāgantabbaṁ bhavissati, puna ca nissayo gahetabbo bhavissati. Sace amhākaṁ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayampi gamissāma; no ce amhākaṁ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayampi na gamissāma. Lahucittakatā no, āvuso ānanda, paññāyissatī”ti. Atha kho bhagavā ogaṇena bhikkhusaṅghena dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkāmi. 40. Nissayamuccanakakathā Atha kho bhagavā dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā punadeva rājagahaṁ paccāgacchi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi— “kiṁ nu kho, ānanda, tathāgato ogaṇena bhikkhusaṅghena dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkanto”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena pañcavassāni nissāya vatthuṁ, abyattena yāvajīvaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti na asekkhena samādhikkhandhena, na asekkhena paññākkhandhena na asekkhena vimuttikkhandhena na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti asekkhena samādhikkhandhena. Asekkhena paññākkhandhena … asekkhena vimuttikkhandhena … asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā— imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Pañcakadasavāro niṭṭhito. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena, na asekkhena paññākkhandhena, na asekkhena vimuttikkhandhena, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, ūnapañcavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena, asekkhena paññākkhandhena, asekkhena vimuttikkhandhena, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, ūnapañcavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti, ūnapañcavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ūnapañcavasso hoti— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā— imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabban”ti. Abhayūvarabhāṇavāro niṭṭhito aṭṭhamo.
41. Rāhulavatthu Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena kapilavatthu tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena kapilavatthu tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suddhodanassa sakkassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rāhulamātā devī rāhulaṁ kumāraṁ etadavoca— “eso te, rāhula, pitā. Gacchassu, dāyajjaṁ yācāhī”ti. Atha kho rāhulo kumāro yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato purato, aṭṭhāsi— “sukhā te, samaṇa, chāyā”ti. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho rāhulo kumāro bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi— “dāyajjaṁ me, samaṇa, dehi; dāyajjaṁ me, samaṇa, dehī”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi— “tena hi tvaṁ, sāriputta, rāhulaṁ kumāraṁ pabbājehī”ti. “Kathāhaṁ, bhante, rāhulaṁ kumāraṁ pabbājemī”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “anujānāmi, bhikkhave, tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjaṁ. Evañca pana, bhikkhave, pabbājetabbo— paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā ‘evaṁ vadehī’ti vattabbo— ‘Buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Dutiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Tatiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmī’ti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjan”ti. Atha kho āyasmā sāriputto rāhulaṁ kumāraṁ pabbājesi. Atha kho suddhodano sakko yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suddhodano sakko bhagavantaṁ etadavoca— “ekāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ varaṁ yācāmī”ti. “Atikkantavarā kho, gotama, tathāgatā”ti. “Yañca, bhante, kappati, yañca anavajjan”ti. “Vadehi, gotamā”ti. “Bhagavati me, bhante, pabbajite anappakaṁ dukkhaṁ ahosi, tathā nande, adhimattaṁ rāhule. Puttapemaṁ, bhante, chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati. Sādhu, bhante, ayyā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ na pabbājeyyun”ti. Atha kho bhagavā suddhodanaṁ sakkaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho suddhodano sakko bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa upaṭṭhākakulaṁ āyasmato sāriputtassa santike dārakaṁ pāhesi— “imaṁ dārakaṁ thero pabbājetū”ti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi— “bhagavatā paññattaṁ— ‘na ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā’ti. Ayañca me rāhulo sāmaṇero. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena ekena dve sāmaṇere upaṭṭhāpetuṁ, yāvatake vā pana ussahati ovadituṁ anusāsituṁ tāvatake upaṭṭhāpetun”ti.
42. Sikkhāpadakathā Atha kho sāmaṇerānaṁ etadahosi— “kati nu kho amhākaṁ sikkhāpadāni, kattha ca amhehi sikkhitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṁ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṁ— pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī, vikālabhojanā veramaṇī, naccagītavāditavisūkadassanā veramaṇī, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇī, uccāsayanamahāsayanā veramaṇī, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī. Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṁ imāni dasa sikkhāpadāni, imesu ca sāmaṇerehi sikkhitun”ti.
43. Daṇḍakammavatthu Tena kho pana samayena sāmaṇerā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma sāmaṇerā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṁ kātuṁ. Bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti— anujānāmi, bhikkhave, imehi pañcahaṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṁ kātun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi— “kiṁ nu kho daṇḍakammaṁ kātabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āvaraṇaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sāmaṇerānaṁ sabbaṁ saṅghārāmaṁ āvaraṇaṁ karonti. Sāmaṇerā ārāmaṁ pavisituṁ alabhamānā pakkamantipi, vibbhamantipi, titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sabbo saṅghārāmo āvaraṇaṁ kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamati, tattha āvaraṇaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sāmaṇerānaṁ mukhadvārikaṁ āhāraṁ āvaraṇaṁ karonti. Manussā yāgupānampi saṅghabhattampi karontā sāmaṇere evaṁ vadenti— “etha, bhante, yāguṁ pivatha; etha, bhante, bhattaṁ bhuñjathā”ti. Sāmaṇerā evaṁ vadenti— “nāvuso, labbhā. Bhikkhūhi āvaraṇaṁ katan”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhadantā sāmaṇerānaṁ mukhadvārikaṁ āhāraṁ āvaraṇaṁ karissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṁ kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Daṇḍakammavatthu niṭṭhitaṁ.
44. Anāpucchāvaraṇavatthu Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upajjhāye anāpucchā sāmaṇerānaṁ āvaraṇaṁ karonti. Upajjhāyā gavesanti— “kathaṁ nu kho amhākaṁ sāmaṇerā na dissantī”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu— “chabbaggiyehi, āvuso, bhikkhūhi āvaraṇaṁ katan”ti. Upajjhāyā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū amhe anāpucchā amhākaṁ sāmaṇerānaṁ āvaraṇaṁ karissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, upajjhāye anāpucchā āvaraṇaṁ kātabbaṁ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
45. Apalāḷanavatthu Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū therānaṁ bhikkhūnaṁ sāmaṇere apalāḷenti. Therā sāmaṁ dantakaṭṭhampi mukhodakampi gaṇhantā kilamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, aññassa parisā apalāḷetabbā. Yo apalāḷeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
46. Kaṇṭakasāmaṇeravatthu Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa kaṇṭako nāma sāmaṇero kaṇṭakiṁ nāma bhikkhuniṁ dūsesi. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma sāmaṇero evarūpaṁ anācāraṁ ācarissatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dasahaṅgehi samannāgataṁ sāmaṇeraṁ nāsetuṁ. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, majjapāyī hoti, buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, micchādiṭṭhiko hoti, bhikkhunidūsako hoti— anujānāmi, bhikkhave, imehi dasahaṅgehi samannāgataṁ sāmaṇeraṁ nāsetun”ti.
47. Paṇḍakavatthu Tena kho pana samayena aññataro paṇḍako bhikkhūsu pabbajito hoti. So dahare dahare bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadeti— “etha, maṁ āyasmanto dūsethā”ti. Bhikkhū apasādenti— “nassa, paṇḍaka, vinassa, paṇḍaka, ko tayā attho”ti. So bhikkhūhi apasādito mahante mahante moḷigalle sāmaṇere upasaṅkamitvā evaṁ vadeti— “etha, maṁ āvuso dūsethā”ti. Sāmaṇerā apasādenti— “nassa, paṇḍaka, vinassa, paṇḍaka, ko tayā attho”ti. So sāmaṇerehi apasādito hatthibhaṇḍe assabhaṇḍe upasaṅkamitvā evaṁ vadeti— “etha, maṁ āvuso dūsethā”ti. Hatthibhaṇḍā assabhaṇḍā dūsesuṁ. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “paṇḍakā ime samaṇā sakyaputtiyā. Yepi imesaṁ na paṇḍakā, tepi ime paṇḍake dūsenti. Evaṁ ime sabbeva abrahmacārino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ hatthibhaṇḍānaṁ assabhaṇḍānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
48. Theyyasaṁvāsakavatthu Tena kho pana samayena aññataro purāṇakulaputto khīṇakolañño sukhumālo hoti. Atha kho tassa purāṇakulaputtassa khīṇakolaññassa etadahosi— “ahaṁ kho sukhumālo, na paṭibalo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Kena nu kho ahaṁ upāyena sukhañca jīveyyaṁ, na ca kilameyyan”ti? Atha kho tassa purāṇakulaputtassa khīṇakolaññassa etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yannūnāhaṁ sāmaṁ pattacīvaraṁ paṭiyādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā ārāmaṁ gantvā bhikkhūhi saddhiṁ saṁvaseyyan”ti. Atha kho so purāṇakulaputto khīṇakolañño sāmaṁ pattacīvaraṁ paṭiyādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā ārāmaṁ gantvā bhikkhū abhivādeti. Bhikkhū evamāhaṁsu— “kativassosi tvaṁ, āvuso”ti? “Kiṁ etaṁ, āvuso, kativasso nāmā”ti? “Ko pana te, āvuso, upajjhāyo”ti? “Kiṁ etaṁ, āvuso, upajjhāyo nāmā”ti? Bhikkhū āyasmantaṁ upāliṁ etadavocuṁ— “iṅghāvuso upāli, imaṁ pabbajitaṁ anuyuñjāhī”ti. Atha kho so purāṇakulaputto khīṇakolañño āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Theyyasaṁvāsako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Titthiyapakkantako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
49. Tiracchānagatavatthu Tena kho pana samayena aññataro nāgo nāgayoniyā aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa nāgassa etadahosi— “kena nu kho ahaṁ upāyena nāgayoniyā ca parimucceyyaṁ khippañca manussattaṁ paṭilabheyyan”ti. Atha kho tassa nāgassa etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho ahaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ nāgayoniyā ca parimucceyyaṁ, khippañca manussattaṁ paṭilabheyyan”ti. Atha kho so nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū pabbājesuṁ, upasampādesuṁ. Tena kho pana samayena so nāgo aññatarena bhikkhunā saddhiṁ paccantime vihāre paṭivasati. Atha kho so bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Atha kho so nāgo tassa bhikkhuno nikkhante vissaṭṭho niddaṁ okkami. Sabbo vihāro ahinā puṇṇo, vātapānehi bhogā nikkhantā honti. Atha kho so bhikkhu vihāraṁ pavisissāmīti kavāṭaṁ paṇāmento addasa sabbaṁ vihāraṁ ahinā puṇṇaṁ, vātapānehi bhoge nikkhante, disvāna bhīto vissaramakāsi. Bhikkhū upadhāvitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ— “kissa tvaṁ, āvuso, vissaramakāsī”ti? “Ayaṁ, āvuso, sabbo vihāro ahinā puṇṇo, vātapānehi bhogā nikkhantā”ti. Atha kho so nāgo tena saddena paṭibujjhitvā sake āsane nisīdi. Bhikkhū evamāhaṁsu— “kosi tvaṁ, āvuso”ti? “Ahaṁ, bhante, nāgo”ti. “Kissa pana tvaṁ, āvuso, evarūpaṁ akāsī”ti? Atha kho so nāgo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ nāgaṁ etadavoca— “tumhe khottha nāgā aviruḷhidhammā imasmiṁ dhammavinaye. Gaccha tvaṁ, nāga, tattheva cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa uposathaṁ upavasa, evaṁ tvaṁ nāgayoniyā ca parimuccissasi, khippañca manussattaṁ paṭilabhissasī”ti. Atha kho so nāgo aviruḷhidhammo kirāhaṁ imasmiṁ dhammavinayeti dukkhī dummano assūni pavattayamāno vissaraṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “dveme, bhikkhave, paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya. Yadā ca sajātiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, yadā ca vissaṭṭho niddaṁ okkamati— ime kho, bhikkhave, dve paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya. Tiracchānagato, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
50. Mātughātakavatthu Tena kho pana samayena aññataro māṇavako mātaraṁ jīvitā voropesi. So tena pāpakena kammena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi— “kena nu kho ahaṁ upāyena imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti? Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho ahaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti. Atha kho so māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Bhikkhū āyasmantaṁ upāliṁ etadavocuṁ— “pubbepi kho, āvuso upāli, nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhūsu pabbajito. Iṅghāvuso upāli, imaṁ māṇavakaṁ anuyuñjāhī”ti. Atha kho so māṇavako āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “mātughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
51. Pitughātakavatthu Tena kho pana samayena aññataro māṇavako pitaraṁ jīvitā voropesi. So tena pāpakena kammena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi— “kena nu kho ahaṁ upāyena imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi— “ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā, sace kho ahaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti. Atha kho so māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Bhikkhū āyasmantaṁ upāliṁ etadavocuṁ— “pubbepi kho, āvuso upāli, nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhūsu pabbajito. Iṅghāvuso, upāli, imaṁ māṇavakaṁ anuyuñjāhī”ti. Atha kho so māṇavako āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pitughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
52. Arahantaghātakavatthu Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā ekacce bhikkhū acchindiṁsu, ekacce bhikkhū haniṁsu. Sāvatthiyā rājabhaṭā nikkhamitvā ekacce core aggahesuṁ, ekacce corā palāyiṁsu. Ye te palāyiṁsu te bhikkhūsu pabbajiṁsu, ye te gahitā te vadhāya oniyyanti. Addasaṁsu kho te palāyitvā pabbajitā te core vadhāya oniyyamāne, disvāna evamāhaṁsu— “sādhu kho mayaṁ palāyimhā, sacā ca mayaṁ gayheyyāma, mayampi evameva haññeyyāmā”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu— “kiṁ pana tumhe, āvuso, akatthā”ti? Atha kho te pabbajitā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Arahanto ete, bhikkhave, bhikkhū. Arahantaghātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
53. Bhikkhunidūsakavatthu Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā ekaccā bhikkhuniyo acchindiṁsu, ekaccā bhikkhuniyo dūsesuṁ. Sāvatthiyā rājabhaṭā nikkhamitvā ekacce core aggahesuṁ, ekacce corā palāyiṁsu. Ye te palāyiṁsu, te bhikkhūsu pabbajiṁsu. Ye te gahitā, te vadhāya oniyyanti. Addasaṁsu kho te palāyitvā pabbajitā te core vadhāya oniyyamāne, disvāna evamāhaṁsu— “sādhu kho mayaṁ palāyimhā, sacā ca mayaṁ gayheyyāma, mayampi evameva haññeyyāmā”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu— “kiṁ pana tumhe, āvuso, akatthā”ti. Atha kho te pabbajitā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Bhikkhunidūsako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Saṅghabhedako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Lohituppādako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
54. Ubhatobyañjanakavatthu Tena kho pana samayena aññataro ubhatobyañjanako bhikkhūsu pabbajito hoti. So karotipi kārāpetipi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Ubhatobyañjanako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti.
55. Anupajjhāyakādivatthu Tena kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakaṁ upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, anupajjhāyako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghena upajjhāyena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṅghena upajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū gaṇena upajjhāyena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, gaṇena upajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū paṇḍakupajjhāyena upasampādenti …pe… theyyasaṁvāsakupajjhāyena upasampādenti …pe… titthiyapakkantakupajjhāyena upasampādenti …pe… tiracchānagatupajjhāyena upasampādenti …pe… mātughātakupajjhāyena upasampādenti …pe… pitughātakupajjhāyena upasampādenti …pe… arahantaghātakupajjhāyena upasampādenti …pe… bhikkhunidūsakupajjhāyena upasampādenti …pe… saṅghabhedakupajjhāyena upasampādenti …pe… lohituppādakupajjhāyena upasampādenti …pe… ubhatobyañjanakupajjhāyena upasampādenti bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṇḍakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, theyyasaṁvāsakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, titthiyapakkantakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, tiracchānagatupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, mātughātakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, pitughātakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, arahantaghātakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, bhikkhunidūsakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, saṅghabhedakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, lohituppādakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, ubhatobyañjanakupajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti.
56. Apattakādivatthu Tena kho pana samayena bhikkhū apattakaṁ upasampādenti. Hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, apattako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū acīvarakaṁ upasampādenti. Naggā piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, acīvarako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū apattacīvarakaṁ upasampādenti. Naggā hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, apattacīvarako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena pattena upasampādenti. Upasampanne pattaṁ paṭiharanti. Hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, yācitakena pattena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena cīvarena upasampādenti. Upasampanne cīvaraṁ paṭiharanti. Naggā piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, yācitakena cīvarena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena pattacīvarena upasampādenti. Upasampanne pattacīvaraṁ paṭiharanti. Naggā hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, yācitakena pattacīvarena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Naupasampādetabbekavīsativāro niṭṭhito.
57. Napabbājetabbadvattiṁsavāra Tena kho pana samayena bhikkhū hatthacchinnaṁ pabbājenti …pe… pādacchinnaṁ pabbājenti …pe… hatthapādacchinnaṁ pabbājenti …pe… kaṇṇacchinnaṁ pabbājenti …pe… nāsacchinnaṁ pabbājenti …pe… kaṇṇanāsacchinnaṁ pabbājenti …pe… aṅgulicchinnaṁ pabbājenti …pe… aḷacchinnaṁ pabbājenti …pe… kaṇḍaracchinnaṁ pabbājenti …pe… phaṇahatthakaṁ pabbājenti …pe… khujjaṁ pabbājenti …pe… vāmanaṁ pabbājenti …pe… galagaṇḍiṁ pabbājenti …pe… lakkhaṇāhataṁ pabbājenti …pe… kasāhataṁ pabbājenti …pe… likhitakaṁ pabbājenti …pe… sīpadiṁ pabbājenti …pe… pāparogiṁ pabbājenti …pe… parisadūsakaṁ pabbājenti …pe… kāṇaṁ pabbājenti …pe… kuṇiṁ pabbājenti …pe… khañjaṁ pabbājenti …pe… pakkhahataṁ pabbājenti …pe… chinniriyāpathaṁ pabbājenti …pe… jarādubbalaṁ pabbājenti …pe… andhaṁ pabbājenti …pe… mūgaṁ pabbājenti …pe… badhiraṁ pabbājenti …pe… andhamūgaṁ pabbājenti …pe… andhabadhiraṁ pabbājenti …pe… mūgabadhiraṁ pabbājenti …pe… andhamūgabadhiraṁ pabbājenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, hatthacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, pādacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, hatthapādacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kaṇṇacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, nāsacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kaṇṇanāsacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, aṅgulicchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, aḷacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kaṇḍaracchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, phaṇahatthako pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, khujjo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, vāmano pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, galagaṇḍī pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, lakkhaṇāhato pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kasāhato pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, likhitako pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, sīpadī pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, pāparogī pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, parisadūsako pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kāṇo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kuṇī pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, khañjo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, pakkhahato pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, chinniriyāpatho pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, jarādubbalo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, andho pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, mūgo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, badhiro pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, andhamūgo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, andhabadhiro pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, mūgabadhiro pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, andhamūgabadhiro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Napabbājetabbadvattiṁsavāro niṭṭhito. Dāyajjabhāṇavāro niṭṭhito navamo.
58. Alajjīnissayavatthu Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū alajjīnaṁ nissayaṁ denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, alajjīnaṁ nissayo dātabbo. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū alajjīnaṁ nissāya vasanti. Tepi nacirasseva alajjino honti pāpakā. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, alajjīnaṁ nissāya vatthabbaṁ. Yo vaseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi— “bhagavatā paññattaṁ— ‘na alajjīnaṁ nissayo dātabbo, na alajjīnaṁ nissāya vatthabban’ti. Kathaṁ nu kho mayaṁ jāneyyāma lajjiṁ vā alajjiṁ vā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, catūhapañcāhaṁ āgametuṁ yāva bhikkhusabhāgataṁ jānāmī”ti.
59. Gamikādinissayavatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapade addhānamaggappaṭipanno hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi— “bhagavatā paññattaṁ— ‘na anissitena vatthabban’ti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo addhānamaggappaṭipanno, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, addhānamaggappaṭipannena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthun”ti. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te aññataraṁ āvāsaṁ upagacchiṁsu. Tattha eko bhikkhu gilāno hoti. Atha kho tassa gilānassa bhikkhuno etadahosi— “bhagavatā paññattaṁ— ‘na anissitena vatthabban’ti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo gilāno, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthun”ti. Atha kho tassa gilānupaṭṭhākassa bhikkhuno etadahosi— “bhagavatā paññattaṁ— ‘na anissitena vatthabban’ti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo, ayañca bhikkhu gilāno, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena yāciyamānena anissitena vatthun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Tassa ca tasmiṁ senāsane phāsu hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi— “bhagavatā paññattaṁ— ‘na anissitena vatthabban’ti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo araññe viharāmi, mayhañca imasmiṁ senāsane phāsu hoti, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā phāsuvihāraṁ sallakkhentena nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthuṁ— yadā patirūpo nissayadāyako āgacchissati, tadā tassa nissāya vasissāmī”ti.
60. Gottenaanussāvanānujānana Tena kho pana samayena āyasmato mahākassapassa upasampadāpekkho hoti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmato ānandassa santike dūtaṁ pāhesi— “āgacchatu ānando imaṁ anussāvessatū”ti. Āyasmā ānando evamāha— “nāhaṁ ussahāmi therassa nāmaṁ gahetuṁ, garu me thero”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gottenapi anussāvetun”ti. 61. Dveupasampadāpekkhādivatthu Tena kho pana samayena āyasmato mahākassapassa dve upasampadāpekkhā honti. Te vivadanti— “ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmi, ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dve ekānussāvane kātun”ti. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ upasampadāpekkhā honti. Te vivadanti— “ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmi, ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmī”ti. Therā evamāhaṁsu— “handa mayaṁ, āvuso, sabbeva ekānussāvane karomā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dve tayo ekānussāvane kātuṁ, tañca kho ekena upajjhāyena, na tveva nānupajjhāyenā”ti.
62. Gabbhavīsūpasampadānujānana Tena kho pana samayena āyasmā kumārakassapo gabbhavīso upasampanno ahosi. Atha kho āyasmato kumārakassapassa etadahosi— “bhagavatā paññattaṁ— ‘na ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’ti. Ahañcamhi gabbhavīso upasampanno. Upasampanno nu khomhi, nanu kho upasampanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Yaṁ, bhikkhave, mātukucchismiṁ paṭhamaṁ cittaṁ uppannaṁ, paṭhamaṁ viññāṇaṁ pātubhūtaṁ, tadupādāya sāvassa jāti. “Anujānāmi, bhikkhave, gabbhavīsaṁ upasampādetun”ti.
63. Upasampadāvidhi Tena kho pana samayena upasampannā dissanti kuṭṭhikāpi gaṇḍikāpi kilāsikāpi sosikāpi apamārikāpi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, upasampādentena terasa antarāyike dhamme pucchituṁ. Evañca pana, bhikkhave, pucchitabbo— ‘santi te evarūpā ābādhā— kuṭṭhaṁ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussosi? Purisosi? Bhujissosi? Aṇaṇosi? Nasi rājabhaṭo? Anuññātosi mātāpitūhi? Paripuṇṇavīsativassosi? Paripuṇṇaṁ te pattacīvaraṁ? Kiṁnāmosi? Konāmo te upajjhāyo’”ti? Tena kho pana samayena bhikkhū ananusiṭṭhe upasampadāpekkhe antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhā vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṁ anusāsitvā pacchā antarāyike dhamme pucchitun”ti. Tattheva saṅghamajjhe anusāsanti. Upasampadāpekkhā tatheva vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṁ anusāsitvā saṅghamajjhe antarāyike dhamme pucchituṁ. Evañca pana, bhikkhave, anusāsitabbo— Paṭhamaṁ upajjhaṁ gāhāpetabbo. Upajjhaṁ gāhāpetvā pattacīvaraṁ ācikkhitabbaṁ— ‘ayaṁ te patto, ayaṁ saṅghāṭi, ayaṁ uttarāsaṅgo, ayaṁ antaravāsako. Gaccha, amumhi okāse tiṭṭhāhī’”ti. Bālā abyattā anusāsanti. Duranusiṭṭhā upasampadāpekkhā vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bālena abyattena anusāsitabbo. Yo anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena anusāsitun”ti. Asammatā anusāsanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, asammatena anusāsitabbo. Yo anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sammatena anusāsituṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo— attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ, parena vā paro sammannitabbo. Kathañca attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ anusāseyyan’ti. Evaṁ attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ. Kathañca pana parena paro sammannitabbo? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo itthannāmaṁ anusāseyyā’ti. Evaṁ parena paro sammannitabbo. Tena sammatena bhikkhunā upasampadāpekkho upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo— ‘suṇasi, itthannāma, ayaṁ te saccakālo bhūtakālo. Yaṁ jātaṁ taṁ saṅghamajjhe pucchante santaṁ atthīti vattabbaṁ, asantaṁ natthīti vattabbaṁ. Mā kho vitthāyi, mā kho maṅku ahosi. Evaṁ taṁ pucchissanti— santi te evarūpā ābādhā— kuṭṭhaṁ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussosi? Purisosi? Bhujissosi? Aṇaṇosi? Nasi rājabhaṭo? Anuññātosi mātāpitūhi? Paripuṇṇavīsativassosi? Paripuṇṇaṁ te pattacīvaraṁ? Kiṁnāmosi? Konāmo te upajjhāyo’”ti? Ekato āgacchanti. “Na, bhikkhave, ekato āgantabbaṁ. Anusāsakena paṭhamataraṁ āgantvā saṅgho ñāpetabbo— ‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Anusiṭṭho so mayā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo āgaccheyyā’ti. ‘Āgacchāhī’ti vattabbo. Ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā upasampadaṁ yācāpetabbo— ‘saṅghaṁ, bhante, upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, bhante, saṅgho anukampaṁ upādāya. Dutiyampi, bhante, saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, bhante, saṅgho anukampaṁ upādāya. Tatiyampi, bhante, saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, bhante, saṅgho anukampaṁ upādāyā’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ antarāyike dhamme puccheyyanti? Suṇasi, itthannāma, ayaṁ te saccakālo bhūtakālo. Yaṁ jātaṁ taṁ pucchāmi. Santaṁ atthīti vattabbaṁ, asantaṁ natthīti vattabbaṁ. Santi te evarūpā ābādhā— kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro? Manussosi? Purisosi? Bhujissosi? Aṇaṇosi? Nasi rājabhaṭo? Anuññātosi mātāpitūhi? Paripuṇṇavīsativassosi? Paripuṇṇaṁ te pattacīvaraṁ? Kiṁnāmosi? Konāmo te upajjhāyo’ti? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṁ. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṁ. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi— suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṁ. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi— suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṁ. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Upasampadākammaṁ niṭṭhitaṁ.
64. Cattāronissaya “Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṁ ācikkhitabbaṁ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, cattāro nissayā ācikkhitabbā— Piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho— saṅghabhattaṁ, uddesabhattaṁ, nimantanaṁ, salākabhattaṁ, pakkhikaṁ, uposathikaṁ, pāṭipadikaṁ. Paṁsukūlacīvaraṁ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho— khomaṁ, kappāsikaṁ, koseyyaṁ, kambalaṁ, sāṇaṁ, bhaṅgaṁ. Rukkhamūlasenāsanaṁ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho— vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṁ, guhā. Pūtimuttabhesajjaṁ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho— sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu, phāṇitan”ti. Cattāro nissayā niṭṭhitā.
65. Cattāriakaraṇīya Tena kho pana samayena bhikkhū aññataraṁ bhikkhuṁ upasampādetvā ekakaṁ ohāya pakkamiṁsu. So pacchā ekakova āgacchanto antarāmagge purāṇadutiyikāya samāgañchi. Sā evamāha— “kiṁ dāni pabbajitosī”ti? “Āma pabbajitomhī”ti. “Dullabho kho pabbajitānaṁ methuno dhammo; ehi, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. So tassā methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā cirena agamāsi. Bhikkhū evamāhaṁsu— “kissa tvaṁ, āvuso, evaṁ ciraṁ akāsī”ti? Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, upasampādetvā dutiyaṁ dātuṁ, cattāri ca akaraṇīyāni ācikkhituṁ— Upasampannena bhikkhunā methuno dhammo na paṭisevitabbo, antamaso tiracchānagatāyapi. Yo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena jīvituṁ; evameva bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. Upasampannena bhikkhunā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ na ādātabbaṁ, antamaso tiṇasalākaṁ upādāya. Yo bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritatthāya; evameva bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. Upasampannena bhikkhunā sañcicca pāṇo jīvitā na voropetabbo, antamaso kunthakipillikaṁ upādāya. Yo bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeti, antamaso gabbhapātanaṁ upādāya, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma puthusilā dvedhā bhinnā appaṭisandhikā hoti; evameva bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropetvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. Upasampannena bhikkhunā uttarimanussadhammo na ullapitabbo, antamaso ‘suññāgāre abhiramāmī’ti. Yo bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati jhānaṁ vā vimokkhaṁ vā samādhiṁ vā samāpattiṁ vā maggaṁ vā phalaṁ vā, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo puna viruḷhiyā; evameva bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyan”ti. Cattāri akaraṇīyāni niṭṭhitāni.
66. Āpattiyāadassaneukkhittakavatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiyā adassane ukkhittako vibbhami. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yāci. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiyā adassane ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. So evamassa vacanīyo— ‘passissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ passissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṁ na passissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo— ‘passissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ passissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṁ na passissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo— ‘passissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ passissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṁ na passissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo— ‘passasi taṁ āpattin’ti? Sace passati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce passati, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiyā appaṭikamme ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. So evamassa vacanīyo— ‘paṭikarissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ paṭikarissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṁ na paṭikarissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo— ‘paṭikarissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ paṭikarissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṁ na paṭikarissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo— ‘paṭikarissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ paṭikarissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṁ na paṭikarissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo— ‘paṭikarohi taṁ āpattin’ti. Sace paṭikaroti, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭikaroti labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. So evamassa vacanīyo— ‘paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti? Sacāhaṁ paṭinissajjissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṁ na paṭinissajjissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo— ‘paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti? Sacāhaṁ paṭinissajjissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṁ na paṭinissajjissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo— ‘paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti? Sacāhaṁ paṭinissajjissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṁ na paṭinissajjissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo— ‘paṭinissajjehi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjati, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse”ti. Mahākhandhako paṭhamo. Tassuddānaṁ Vinayamhi mahatthesu, pesalānaṁ sukhāvahe; Niggahānañca pāpicche, lajjīnaṁ paggahesu ca. Sāsanādhāraṇe ceva, sabbaññujinagocare; Anaññavisaye kheme, supaññatte asaṁsaye. Khandhake vinaye ceva, parivāre ca mātike; Yathātthakārī kusalo, paṭipajjati yoniso. Yo gavaṁ na vijānāti, na so rakkhati gogaṇaṁ; Evaṁ sīlaṁ ajānanto, kiṁ so rakkheyya saṁvaraṁ. Pamuṭṭhamhi ca suttante, abhidhamme ca tāvade; Vinaye avinaṭṭhamhi, puna tiṭṭhati sāsanaṁ. Tasmā saṅgāhaṇāhetuṁ, uddānaṁ anupubbaso; Pavakkhāmi yathāñāyaṁ, suṇātha mama bhāsato. Vatthu nidānaṁ āpatti, nayā peyyālameva ca; Dukkaraṁ taṁ asesetuṁ, nayato taṁ vijānathāti. Bodhi rājāyatanañca, ajapālo sahampati; Brahmā āḷāro udako, bhikkhu ca upako isi. Koṇḍañño vappo bhaddiyo, mahānāmo ca assaji; Yaso cattāro paññāsa, sabbe pesesi so disā. Vatthu mārehi tiṁsā ca, uruvelaṁ tayo jaṭī; Agyāgāraṁ mahārājā, sakko brahmā ca kevalā. Paṁsukūlaṁ pokkharaṇī, silā ca kakudho silā; Jambu ambo ca āmalo, pāripupphañca āhari. Phāliyantu ujjalantu, vijjhāyantu ca kassapa; Nimujjanti mukhī megho, gayā laṭṭhi ca māgadho. Upatisso kolito ca, abhiññātā ca pabbajuṁ; Dunnivatthā paṇāmanā, kiso lūkho ca brāhmaṇo. Anācāraṁ ācarati, udaraṁ māṇavo gaṇo; Vassaṁ bālehi pakkanto, dasa vassāni nissayo. Na vattanti paṇāmetuṁ, bālā passaddhi pañca cha; Yo so añño ca naggo ca, acchinnajaṭilasākiyo. Magadhesu pañcābādhā, eko rājā ca aṅguli; Māgadho ca anuññāsi, kārā likhi kasāhato. Lakkhaṇā iṇā dāso ca, bhaṇḍuko upāli ahi; Saddhaṁ kulaṁ kaṇṭako ca, āhundarikameva ca. Vatthumhi dārako sikkhā, viharanti ca kiṁ nu kho; Sabbaṁ mukhaṁ upajjhāye, apalāḷana kaṇṭako. Paṇḍako theyyapakkanto, ahi ca mātarī pitā; Arahantabhikkhunībhedā, ruhirena ca byañjanaṁ. Anupajjhāyasaṅghena, gaṇapaṇḍakapattako; Acīvaraṁ tadubhayaṁ, yācitenapi ye tayo. Hatthā pādā hatthapādā, kaṇṇā nāsā tadūbhayaṁ; Aṅguliaḷakaṇḍaraṁ, phaṇaṁ khujjañca vāmanaṁ. Galagaṇḍī lakkhaṇā ceva, kasā likhitasīpadī; Pāpaparisadūsī ca, kāṇaṁ kuṇi tatheva ca. Khañjaṁ pakkhahatañceva, sacchinnairiyāpathaṁ; Jarāndhamūgabadhiraṁ, andhamūgañca yaṁ tahiṁ. Andhabadhiraṁ yaṁ vuttaṁ, mūgabadhirameva ca; Andhamūgabadhirañca, alajjīnañca nissayaṁ. Vatthabbañca tathāddhānaṁ, yācamānena lakkhaṇā; Āgacchatu vivadanti, ekupajjhāyena kassapo. Dissanti upasampannā, ābādhehi ca pīḷitā; Ananusiṭṭhā vitthenti, tattheva anusāsanā. Saṅghepi ca atho bālā, asammatā ca ekato; Ullumpatupasampadā, nissayo ekako tayoti. Imamhi khandhake vatthūni ekasatañca dvāsattati. Mahākhandhako niṭṭhito.