Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga
id: pli-tv-kd14 VRI: vol 90 สยามรัฐ: vol 6 1,449 segments
Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 14. Samathakkhandhaka 1. Sammukhāvinaya
Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. vri:90.173 · sya:6.299 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammāni karonti— tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammāni karissanti— tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammāni karonti— tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṁ, bhikkhave, tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammāni karissanti— tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “Na, bhikkhave, asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammaṁ kātabbaṁ— tajjanīyaṁ vā, niyassaṁ vā, pabbājanīyaṁ vā, paṭisāraṇīyaṁ vā, ukkhepanīyaṁ vā. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Adhammavādī puggalo adhammavādī sambahulā adhammavādī saṅgho. Dhammavādī puggalo dhammavādī sambahulā dhammavādī saṅgho.
1.1. Kaṇhapakkhanavaka Adhammavādī puggalo dhammavādiṁ puggalaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— vri:90.174 ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī puggalo dhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī puggalo dhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī sambahulā dhammavādiṁ puggalaṁ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī sambahulā dhammavādī sambahule saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti— sya:6.301 ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī sambahulā dhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī saṅgho dhammavādiṁ puggalaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— vri:90.175 ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī saṅgho dhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī saṅgho dhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— sya:6.302 ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Kaṇhapakkhanavakaṁ niṭṭhitaṁ.
1.2. Sukkapakkhanavaka Dhammavādī puggalo adhammavādiṁ puggalaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī puggalo adhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī puggalo adhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī sambahulā adhammavādiṁ puggalaṁ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti— vri:90.176 ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī sambahulā adhammavādī sambahule saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti— sya:6.303 ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī sambahulā adhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī saṅgho adhammavādiṁ puggalaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī saṅgho adhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī saṅgho adhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti— ‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayenā”ti. Sukkapakkhanavakaṁ niṭṭhitaṁ.
2. Sativinaya Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. vri:90.177 · sya:6.304 Tena kho pana samayena āyasmatā dabbena mallaputtena jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ hoti. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ sabbaṁ tena anuppattaṁ hoti. Natthi cassa kiñci uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— “mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ sabbaṁ mayā anuppattaṁ. Natthi ca me kiñci uttarikaraṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Kiṁ nu kho ahaṁ saṅghassa veyyāvaccaṁ kareyyan”ti. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi— sya:6.305 “yannūnāhaṁ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṁ bhattāni ca uddiseyyan”ti. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṁ etadavoca— “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— ‘mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ, sabbaṁ mayā anuppattaṁ. Natthi ca me kiñci uttarikaraṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Kiṁ nu kho ahaṁ saṅghassa veyyāvaccaṁ kareyyan’ti? Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi— ‘yannūnāhaṁ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṁ bhattāni ca uddiseyyan’ti. Icchāmahaṁ, bhante, saṅghassa senāsanañca paññāpetuṁ bhattāni ca uddisitun”ti. “Sādhu sādhu, dabba. Tena hi tvaṁ, dabba, saṅghassa senāsanañca paññapehi bhattāni ca uddisāhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “tena hi, bhikkhave, saṅgho dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ dabbo mallaputto yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannati. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa senāsanapaññāpakassa ca bhattuddesakassa ca sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca. vri:90.178 · sya:6.306 Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sammato ca panāyasmā dabbo mallaputto sabhāgānaṁ bhikkhūnaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti. Ye te bhikkhū suttantikā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “te aññamaññaṁ suttantaṁ saṅgāyissantī”ti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “te aññamaññaṁ vinayaṁ vinicchinissantī”ti. Ye te bhikkhū dhammakathikā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “te aññamaññaṁ dhammaṁ sākacchissantī”ti. Ye te bhikkhū jhāyino tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “te aññamaññaṁ na byābādhissantī”ti. Ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḷhibahulā viharanti tesampi ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “imāyapime āyasmanto ratiyā acchissantī”ti. Yepi te bhikkhū vikāle āgacchanti tesampi tejodhātuṁ samāpajjitvā teneva ālokena senāsanaṁ paññapeti; apissu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti— “mayaṁ āyasmato dabbassa mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṁ passissāmā”ti. Te āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti— sya:6.307 “amhākaṁ, āvuso dabba, senāsanaṁ paññapehī”ti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaṁ vadeti— “kattha āyasmantā icchanti kattha paññapemī”ti? Te sañcicca dūre apadisanti— “amhākaṁ, āvuso dabba, gijjhakūṭe pabbate senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, corapapāte senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, isigilipasse kāḷasilāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, gotamakakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tindukakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tapodakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tapodārāme senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, jīvakambavane senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, maddakucchimhi migadāye senāsanaṁ paññapehī”ti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuṁ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato purato gacchati. vri:90.179 · sya:6.308 Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito piṭṭhito gacchanti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto evaṁ senāsanaṁ paññapeti— “ayaṁ mañco, idaṁ pīṭhaṁ, ayaṁ bhisi, idaṁ bibbohanaṁ, idaṁ vaccaṭṭhānaṁ, idaṁ passāvaṭṭhānaṁ, idaṁ pānīyaṁ, idaṁ paribhojanīyaṁ, ayaṁ kattaradaṇḍo, idaṁ saṅghassa katikasaṇṭhānaṁ, imaṁ kālaṁ pavisitabbaṁ, imaṁ kālaṁ nikkhamitabban”ti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto evaṁ senāsanaṁ paññapetvā punadeva veḷuvanaṁ paccāgacchati. Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca. Yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaṁ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. Tena kho pana samayena rājagahe manussā icchanti therānaṁ bhikkhūnaṁ abhisaṅkhārikaṁ piṇḍapātaṁ dātuṁ— sappimpi, telampi, uttaribhaṅgampi. Mettiyabhūmajakānaṁ pana bhikkhūnaṁ pākatikaṁ denti— yathārandhaṁ kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyaṁ. Te pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhū pucchanti— “tumhākaṁ, āvuso, bhattagge kiṁ ahosi, tumhākaṁ kiṁ ahosī”ti? Ekacce therā evaṁ vadanti— “amhākaṁ, āvuso, sappi ahosi, telaṁ ahosi, uttaribhaṅgaṁ ahosī”ti. Mettiyabhūmajakā pana bhikkhū evaṁ vadanti— “amhākaṁ, āvuso, na kiñci ahosi— pākatikaṁ yathārandhaṁ kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyan”ti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṅghassa catukkabhattaṁ deti niccabhattaṁ. vri:90.180 · sya:6.309 So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati— aññe odanena pucchanti, aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṁ svātanāya mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ uddiṭṭhaṁ hoti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kalyāṇabhattikaṁ gahapatiṁ āyasmā dabbo mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca— “kassa, bhante, amhākaṁ ghare svātanāya bhattaṁ uddiṭṭhan”ti? “Mettiyabhūmajakānaṁ kho, gahapati, bhikkhūnaṁ tumhākaṁ ghare svātanāya bhattaṁ uddiṭṭhan”ti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi. Kathañhi nāma pāpabhikkhū amhākaṁ ghare bhuñjissantīti gharaṁ gantvā dāsiṁ āṇāpesi— “ye, je, sve bhattikā āgacchanti te koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū— sya:6.310 “hiyyo kho, āvuso, amhākaṁ kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṁ uddiṭṭhaṁ; sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisissati; aññe odanena pucchissanti, aññe sūpena pucchissanti, aññe telena pucchissanti, aññe uttaribhaṅgena pucchissantī”ti. Te teneva somanassena na cittarūpaṁ rattiyā supiṁsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho sā dāsī mettiyabhūmajake bhikkhū dūratova āgacchante; disvāna koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca— “nisīdatha, bhante”ti. Atha kho mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— “nissaṁsayaṁ kho na tāva bhattaṁ siddhaṁ bhavissati yathā mayaṁ koṭṭhake nisīdāpiyāmā”ti. Atha kho sā dāsī kaṇājakena bilaṅgadutiyena upagañchi— “bhuñjatha, bhante”ti. “Mayaṁ kho, bhagini, niccabhattikā”ti. “Jānāmi ayyā niccabhattikāti. Api cāhaṁ hiyyova gahapatinā āṇattā— ‘ye, je, sve bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā’ti. Bhuñjatha, bhante”ti. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū— “hiyyo kho, āvuso, kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṁ agamāsi dabbassa mallaputtassa santike. Nissaṁsayaṁ kho mayaṁ dabbena mallaputtena gahapatino antare paribhinnā”ti. Te teneva domanassena na cittarūpaṁ bhuñjiṁsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā ārāmaṁ gantvā pattacīvaraṁ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake saṅghāṭipallatthikāya nisīdiṁsu tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā. Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhūmajakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca— vri:90.181 · sya:6.312 “vandāmi, ayyā”ti. Evaṁ vutte, mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca— “vandāmi, ayyā”ti. Tatiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. “Kyāhaṁ ayyānaṁ aparajjhāmi? Kissa maṁ ayyā nālapantī”ti? “Tathā hi pana tvaṁ, bhagini, amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī”ti? “Kyāhaṁ, ayyā, karomī”ti? “Sace kho tvaṁ, bhagini, iccheyyāsi, ajjeva bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ nāsāpeyyā”ti. “Kyāhaṁ, ayyā, karomi? Kiṁ mayā sakkā kātun”ti? “Ehi tvaṁ, bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ evaṁ vadehi— ‘idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ, yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṁ tato savātaṁ; udakaṁ maññe ādittaṁ; ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā’”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mettiyā bhikkhunī bhagavantaṁ etadavoca— “idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ, yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṁ tato savātaṁ; udakaṁ maññe ādittaṁ; ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ paṭipucchi— “sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca— “sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca— “sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. “Na kho, dabba, dabbā evaṁ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṁ katanti vadehi. Sace akataṁ akatanti vadehī”ti. “Yatohaṁ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunaṁ dhammaṁ paṭisevitā, pageva jāgaro”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “tena hi, bhikkhave, mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsetha. Ime ca bhikkhū anuyuñjathā”ti. Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho te bhikkhū mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsesuṁ. vri:90.182 · sya:6.313 Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ— “māvuso, mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsetha, na sā kiñci aparajjhati; amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi cāvanādhippāyehī”ti. “Kiṁ pana tumhe, āvuso, āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsethā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, mettiyabhūmajakā bhikkhū dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “Tena hi, bhikkhave, saṅgho dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo— tena, bhikkhave, dabbena mallaputtena saṅghaṁ upasaṅkamitvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā, vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā, ukkuṭikaṁ nisīditvā, añjaliṁ paggahetvā, evamassa vacanīyo— ‘ime maṁ, bhante, mettiyabhūmajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Sohaṁ, bhante, sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo— ‘ime maṁ, bhante, mettiyabhūmajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Sohaṁ sativepullappatto tatiyampi, bhante, saṅghaṁ sativinayaṁ yācāmī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.314 Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… vri:90.183 tatiyampi etamatthaṁ vadāmi— suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinno saṅghena āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayo. sya:6.315 Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Pañcimāni, bhikkhave, dhammikāni sativinayassa dānāni. Suddho hoti bhikkhu anāpattiko, anuvadanti ca naṁ, yācati ca, tassa saṅgho sativinayaṁ deti dhammena samaggena— imāni kho, bhikkhave, pañca dhammikāni sativinayassa dānānī”ti.
3. Amūḷhavinaya Tena kho pana samayena gaggo bhikkhu ummattako hoti, cittavipariyāsakato. sya:6.316 Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Bhikkhū gaggaṁ bhikkhuṁ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So evaṁ vadeti— “ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhikkhū gaggaṁ bhikkhuṁ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codessanti— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. So evaṁ vadeti— ‘ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan’ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “Tena hi, bhikkhave, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ detu. vri:90.184 · sya:6.317 Evañca pana, bhikkhave, dātabbo— tena, bhikkhave, gaggena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā, vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā, ukkuṭikaṁ nisīditvā, añjaliṁ paggahetvā, evamassa vacanīyo— ‘ahaṁ, bhante, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Maṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Tyāhaṁ evaṁ vadāmi— “ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi maṁ vuccamānā codenteva— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Sohaṁ, bhante, amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo— ‘ahaṁ, bhante, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Maṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Tyāhaṁ evaṁ vadāmi— “ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi maṁ vuccamānā codenteva— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Sohaṁ amūḷho tatiyampi, bhante, saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācāmī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.318 Ayaṁ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Bhikkhū gaggaṁ bhikkhuṁ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So evaṁ vadeti— “ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi, mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. vri:90.185 Ayaṁ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Bhikkhū gaggaṁ bhikkhuṁ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So evaṁ vadeti— “ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācati. Saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. sya:6.319 Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti.
Tīṇimāni, bhikkhave, adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni, tīṇi dhammikāni. Katamāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So saramānova evaṁ vadeti— ‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Adhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So saramānova evaṁ vadeti— ‘sarāmi kho ahaṁ, āvuso, yathāsupinantenā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Adhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. vri:90.186 Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So anummattako ummattakālayaṁ karoti— ‘ahampi kho evaṁ karomi. Tumhepi evaṁ karotha. Mayhampi etaṁ kappati. Tumhākampetaṁ kappatī’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Adhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Imāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. Katamāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? sya:6.320 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So assaramānova evaṁ vadeti— ‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Dhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So assaramānova evaṁ vadeti— ‘sarāmi kho ahaṁ, āvuso, yathāsupinantenā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Dhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. sya:6.321 Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So ummattako ummattakālayaṁ karoti— ‘ahampi evaṁ karomi. Tumhepi evaṁ karotha. Mayhampi etaṁ kappati. Tumhākampetaṁ kappatī’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Dhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Imāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānānī”ti.
4. Paṭiññātakaraṇa Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū appaṭiññāya bhikkhūnaṁ kammāni karonti— vri:90.187 tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū appaṭiññāya bhikkhūnaṁ kammāni karissanti— tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “na, bhikkhave, appaṭiññāya bhikkhūnaṁ kammaṁ kātabbaṁ— tajjanīyaṁ vā, niyassaṁ vā, pabbājanīyaṁ vā, paṭisāraṇīyaṁ vā, ukkhepanīyaṁ vā. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa.
Evaṁ kho, bhikkhave, adhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇaṁ, evaṁ dhammikaṁ. Kathañca, bhikkhave, adhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇaṁ? Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti. sya:6.322 Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘pārājikaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti— ‘na kho ahaṁ, āvuso, pārājikaṁ ajjhāpanno, saṅghādisesaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho saṅghādisesena kāreti. Adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti. sya:6.323 Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘pārājikaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti— ‘na kho ahaṁ, āvuso, pārājikaṁ ajjhāpanno, thullaccayaṁ …pe… pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ …pe… dukkaṭaṁ …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho dubbhāsitena kāreti. Adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu saṅghādisesaṁ …pe… thullaccayaṁ …pe… pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ …pe… dukkaṭaṁ …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘dubbhāsitaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti— ‘na kho ahaṁ, āvuso, dubbhāsitaṁ ajjhāpanno, pārājikaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho pārājikena kāreti. Adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti. vri:90.188 Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘dubbhāsitaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti— ‘na kho ahaṁ, āvuso, dubbhāsitaṁ ajjhāpanno, saṅghādisesaṁ …pe… thullaccayaṁ …pe… pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ …pe… dukkaṭaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho dukkaṭena kāreti. Adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, adhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇaṁ. Kathañca, bhikkhave, dhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇaṁ? sya:6.324 Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘pārājikaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti— ‘āma, āvuso, pārājikaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho pārājikena kāreti. Dhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu saṅghādisesaṁ …pe… thullaccayaṁ …pe… pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ …pe… dukkaṭaṁ …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā— ‘dubbhāsitaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti— ‘āma, āvuso, dubbhāsitaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho dubbhāsitena kāreti. Dhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, dhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇan”ti.
5. Yebhuyyasikā Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ yebhuyyasikāya vūpasametuṁ. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu salākaggāhāpako sammannitabbo— yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.325 Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ salākaggāhāpakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. vri:90.189 Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ salākaggāhāpakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākaggāhāpako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti.
Dasayime, bhikkhave, adhammikā salākaggāhā, dasa dhammikā. Katame dasa adhammikā salākaggāhā? Oramattakañca adhikaraṇaṁ hoti, na ca gatigataṁ hoti, na ca saritasāritaṁ hoti, jānāti adhammavādī bahutarāti, appeva nāma adhammavādī bahutarā assūti, jānāti saṅgho bhijjissatīti, appeva nāma saṅgho bhijjeyyāti, adhammena gaṇhanti, vaggā gaṇhanti, na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhanti— ime dasa adhammikā salākaggāhā. Katame dasa dhammikā salākaggāhā? Na ca oramattakaṁ adhikaraṇaṁ hoti, gatigatañca hoti, saritasāritañca hoti, jānāti dhammavādī bahutarāti, appeva nāma dhammavādī bahutarā assūti, jānāti saṅgho na bhijjissatīti, appeva nāma saṅgho na bhijjeyyāti, dhammena gaṇhanti, samaggā gaṇhanti, yathādiṭṭhiyā ca gaṇhanti— ime dasa dhammikā salākaggāhā”ti.
6. Tassapāpiyasikā Tena kho pana samayena upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. vri:90.190 · sya:6.326 Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānissati, paṭijānitvā avajānissati, aññenaññaṁ paṭicarissati, sampajānamusā bhāsissatī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “tena hi, bhikkhave, saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ karotu. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ. Paṭhamaṁ upavāḷo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṁ āropetabbo, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.327 Ayaṁ upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ karoti. Yassāyasmato khamati upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammassa karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Kataṁ saṅghena upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti.
Pañcimāni, bhikkhave, dhammikāni tassapāpiyasikākammassa karaṇāni. Asuci ca hoti, alajjī ca, sānuvādo ca, tassa saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ karoti dhammena, samaggena— imāni kho, bhikkhave, pañca dhammikāni tassapāpiyasikākammassa karaṇāni. 6.1. Adhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ tassapāpiyasikākammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchākataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti …pe… … adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti— imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tassapāpiyasikākammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. 6.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ tassapāpiyasikākammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. vri:90.191 · sya:6.328 Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchākataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti …pe… … dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti— imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tassapāpiyasikākammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. 6.3. Ākaṅkhamānachakka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi— imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. sya:6.329 Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti— imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati— imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Tiṇṇaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi— imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti— imesaṁ kho, bhikkhave …pe…. Aparesampi, bhikkhave …pe… vri:90.192 · sya:6.330 eko buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati— imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. 6.4. Aṭṭhārasavatta Tassapāpiyasikākammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā— Na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā …pe… na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Atha kho saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ akāsi.
7. Tiṇavatthāraka Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— “amhākaṁ kho bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. sya:6.331 Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti— ‘amhākaṁ kho bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ; sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyyā’ti, anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ tiṇavatthārakena vūpasametuṁ. Evañca pana, bhikkhave, vūpasametabbaṁ. Sabbeheva ekajjhaṁ sannipatitabbaṁ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. vri:90.193 Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ adhikaraṇaṁ tiṇavatthārakena vūpasameyya, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo— ‘Suṇantu me āyasmantā. sya:6.332 Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo— ‘Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. vri:90.194 · sya:6.333 Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Yassāyasmato khamati amhākaṁ imāsaṁ āpattīnaṁ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitā amhākaṁ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.334 Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. vri:90.195 Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Yassāyasmato khamati amhākaṁ imāsaṁ āpattīnaṁ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitā amhākaṁ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evañca pana, bhikkhave, te bhikkhū tāhi āpattīhi vuṭṭhitā honti, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ, ṭhapetvā diṭṭhāvikammaṁ, ṭhapetvā ye na tattha hontī”ti. sya:6.335
8. Adhikaraṇa Tena kho pana samayena bhikkhūpi bhikkhūhi vivadanti, bhikkhūpi bhikkhunīhi vivadanti, bhikkhuniyopi bhikkhūhi vivadanti, channopi bhikkhu bhikkhunīnaṁ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṁ vivadati, bhikkhunīnaṁ pakkhaṁ gāheti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma channo bhikkhu bhikkhunīnaṁ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṁ vivadissati, bhikkhunīnaṁ pakkhaṁ gāhessatīti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… saccaṁ kira, bhikkhave …pe… saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “Cattārimāni, bhikkhave, adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ vivādādhikaraṇaṁ? vri:90.196 · sya:6.336 Idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti— dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti vā abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṁ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṁ tathāgatenāti vā, paññattaṁ tathāgatenāti vā apaññattaṁ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā? Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ— idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ anuvādādhikaraṇaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ— idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ āpattādhikaraṇaṁ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ— idaṁ vuccati āpattādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ kiccādhikaraṇaṁ? Yā saṅghassa kiccayatā, karaṇīyatā, apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ— idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ. Vivādādhikaraṇassa kiṁ mūlaṁ? sya:6.337 Cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. Tīṇipi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ, tīṇipi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi …pe… saṅghepi …pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… vri:90.197 · sya:6.338 issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhī, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi …pe… saṅghepi …pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Imāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ? sya:6.339 Idha pana, bhikkhave, bhikkhū luddhacittā vivadanti, duṭṭhacittā vivadanti, mūḷhacittā vivadanti— dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti vā abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṁ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṁ tathāgatenāti vā, paññattaṁ tathāgatenāti vā apaññattaṁ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Imāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū aluddhacittā vivadanti, aduṭṭhacittā vivadanti, amūḷhacittā vivadanti— dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Imāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. “Anuvādādhikaraṇassa kiṁ mūlaṁ? vri:90.198 Cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Tīṇipi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ, tīṇipi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ, kāyopi anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ, vācāpi anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? sya:6.340 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi …pe… saṅghepi …pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe anuvādaṁ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… sya:6.341 issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhī, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi …pe… saṅghepi …pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe anuvādaṁ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Imāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? vri:90.199 Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ luddhacittā anuvadanti, duṭṭhacittā anuvadanti, mūḷhacittā anuvadanti— sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Imāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? sya:6.342 Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ aluddhacittā anuvadanti, aduṭṭhacittā anuvadanti, amūḷhacittā anuvadanti— sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Imāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamo kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idhekacco dubbaṇṇo hoti, duddassiko, okoṭimako, bahvābādho, kāṇo vā, kuṇī vā, khañjo vā, pakkhahato vā, yena naṁ anuvadanti. Ayaṁ kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamā vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idhekacco dubbaco hoti, mammano, eḷagalavāco, yāya naṁ anuvadanti. Ayaṁ vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Āpattādhikaraṇassa kiṁ mūlaṁ? Cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṁ. Atthāpatti kāyato samuṭṭhāti, na vācato, na cittato. Atthāpatti vācato samuṭṭhāti, na kāyato, na cittato. Atthāpatti kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato. Atthāpatti kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Atthāpatti vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato. Atthāpatti kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Ime cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṁ. Kiccādhikaraṇassa kiṁ mūlaṁ? Kiccādhikaraṇassa ekaṁ mūlaṁ— saṅgho. Vivādādhikaraṇaṁ kusalaṁ, akusalaṁ, abyākataṁ. vri:90.200 · sya:6.343 Vivādādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. Tattha katamaṁ vivādādhikaraṇaṁ kusalaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū kusalacittā vivadanti— dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ— idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ kusalaṁ. Tattha katamaṁ vivādādhikaraṇaṁ akusalaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū akusalacittā vivadanti— dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ— idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ akusalaṁ. Tattha katamaṁ vivādādhikaraṇaṁ abyākataṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū abyākatacittā vivadanti— dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ— idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ abyākataṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ kusalaṁ, akusalaṁ, abyākataṁ. sya:6.344 Anuvādādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. Tattha katamaṁ anuvādādhikaraṇaṁ kusalaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ kusalacittā anuvadanti— sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ— idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ kusalaṁ. Tattha katamaṁ anuvādādhikaraṇaṁ akusalaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ akusalacittā anuvadanti— sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ— idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ akusalaṁ. Tattha katamaṁ anuvādādhikaraṇaṁ abyākataṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ abyākatacittā anuvadanti— sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ— idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ abyākataṁ. Āpattādhikaraṇaṁ kusalaṁ, akusalaṁ, abyākataṁ? vri:90.201 · sya:6.345 Āpattādhikaraṇaṁ siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ; natthi āpattādhikaraṇaṁ kusalaṁ. Tattha katamaṁ āpattādhikaraṇaṁ akusalaṁ? Yaṁ jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo— idaṁ vuccati āpattādhikaraṇaṁ akusalaṁ. Tattha katamaṁ āpattādhikaraṇaṁ abyākataṁ? Yaṁ ajānanto asañjānanto acecca anabhivitaritvā vītikkamo— idaṁ vuccati āpattādhikaraṇaṁ abyākataṁ. Kiccādhikaraṇaṁ kusalaṁ, akusalaṁ, abyākataṁ? Kiccādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. Tattha katamaṁ kiccādhikaraṇaṁ kusalaṁ? Yaṁ saṅgho kusalacitto kammaṁ karoti— apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ— idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ kusalaṁ. Tattha katamaṁ kiccādhikaraṇaṁ akusalaṁ? Yaṁ saṅgho akusalacitto kammaṁ karoti— apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ— idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ akusalaṁ. Tattha katamaṁ kiccādhikaraṇaṁ abyākataṁ? Yaṁ saṅgho abyākatacitto kammaṁ karoti— apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ— idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ abyākataṁ. Vivādo vivādādhikaraṇaṁ, vivādo no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no vivādo, adhikaraṇañceva vivādo ca. sya:6.346 Siyā vivādo vivādādhikaraṇaṁ, siyā vivādo no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no vivādo, siyā adhikaraṇañceva vivādo ca. Tattha katamo vivādo vivādādhikaraṇaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti— dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ— ayaṁ vivādo vivādādhikaraṇaṁ. Tattha katamo vivādo no adhikaraṇaṁ? vri:90.202 Mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati— ayaṁ vivādo no adhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no vivādo? Anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ— idaṁ adhikaraṇaṁ no vivādo. Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva vivādo ca? Vivādādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva vivādo ca. Anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ, anuvādo no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no anuvādo, adhikaraṇañceva anuvādo ca. Siyā anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ, siyā anuvādo no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no anuvādo, siyā adhikaraṇañceva anuvādo ca. Tattha katamo anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ? sya:6.347 Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ anuvadanti— sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ— ayaṁ anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ. Tattha katamo anuvādo no adhikaraṇaṁ? Mātāpi puttaṁ anuvadati, puttopi mātaraṁ anuvadati, pitāpi puttaṁ anuvadati, puttopi pitaraṁ anuvadati, bhātāpi bhātaraṁ anuvadati, bhātāpi bhaginiṁ anuvadati, bhaginīpi bhātaraṁ anuvadati, sahāyopi sahāyaṁ anuvadati— ayaṁ anuvādo no adhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no anuvādo? Āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ, vivādādhikaraṇaṁ— idaṁ adhikaraṇaṁ no anuvādo. Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva anuvādo ca? vri:90.203 Anuvādādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva anuvādo ca. Āpatti āpattādhikaraṇaṁ, āpatti no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no āpatti, adhikaraṇañceva āpatti ca. Siyā āpatti āpattādhikaraṇaṁ, siyā āpatti no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no āpatti, siyā adhikaraṇañceva āpatti ca. Tattha katamaṁ āpatti āpattādhikaraṇaṁ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ— ayaṁ āpatti āpattādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ āpatti no adhikaraṇaṁ? sya:6.348 Sotāpatti samāpatti— ayaṁ āpatti no adhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no āpatti? Kiccādhikaraṇaṁ, vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ— idaṁ adhikaraṇaṁ no āpatti. Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva āpatti ca? Āpattādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva āpatti ca. Kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ, kiccaṁ no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no kiccaṁ, adhikaraṇañceva kiccañca. Siyā kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ, siyā kiccaṁ no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no kiccaṁ, siyā adhikaraṇañceva kiccañca. Tattha katamaṁ kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ? Yā saṅghassa kiccayatā, karaṇīyatā, apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ— idaṁ kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ kiccaṁ no adhikaraṇaṁ? Ācariyakiccaṁ, upajjhāyakiccaṁ, samānupajjhāyakiccaṁ, samānācariyakiccaṁ— idaṁ kiccaṁ no adhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no kiccaṁ? Vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ— idaṁ adhikaraṇaṁ no kiccaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva kiccañca? vri:90.204 Kiccādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva kiccañca. 9. Adhikaraṇavūpasamanasamatha 9.1. Sammukhāvinaya Vivādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? sya:6.349 Vivādādhikaraṇaṁ dvīhi samathehi sammati— sammukhāvinayena ca, yebhuyyasikāya ca. Siyā vivādādhikaraṇaṁ ekaṁ samathaṁ anāgamma yebhuyyasikaṁ, ekena samathena sameyya— sammukhāvinayenāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti— dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti vā abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṁ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṁ tathāgatenāti vā, paññattaṁ tathāgatenāti vā apaññattaṁ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. sya:6.350 Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti— ayaṁ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati— ayaṁ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti— ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. Te ce, bhikkhave, bhikkhū na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ tasmiṁ āvāse vūpasametuṁ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi, yasmiṁ āvāse sambahulā bhikkhū, so āvāso gantabbo. vri:90.205 Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ āvāsaṁ gacchantā antarāmagge sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti— ayaṁ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati— ayaṁ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti— ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ āvāsaṁ āgacchantā antarāmagge na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi, taṁ āvāsaṁ gantvā āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā— sya:6.351 ‘idaṁ kho, āvuso, adhikaraṇaṁ evaṁ jātaṁ, evaṁ samuppannaṁ; sādhāyasmantā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assā’ti. Sace, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū vuḍḍhatarā honti, āgantukā bhikkhū navakatarā, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā— ‘iṅgha tumhe, āyasmanto, muhuttaṁ ekamantaṁ hotha, yāva mayaṁ mantemā’ti. Sace pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū navakatarā honti, āgantukā bhikkhū vuḍḍhatarā, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā— ‘tena hi tumhe, āyasmanto, muhuttaṁ idheva tāva hotha, yāva mayaṁ mantemā’ti. Sace pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ evaṁ hoti— vri:90.206 · sya:6.352 ‘na mayaṁ sakkoma imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanenā’ti, na taṁ adhikaraṇaṁ āvāsikehi bhikkhūhi sampaṭicchitabbaṁ. Sace pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ evaṁ hoti— ‘sakkoma mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanenā’ti. Tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā— ‘sace tumhe, āyasmanto, amhākaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ yathājātaṁ yathāsamuppannaṁ ārocessatha, yathā ca mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaṁ bhavissati. Evaṁ mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ sampaṭicchissāma. No ce tumhe, āyasmanto, amhākaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ yathājātaṁ yathāsamuppannaṁ ārocessatha, yathā ca mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena tathā na suvūpasantaṁ bhavissati, na mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ sampaṭicchissāmā’ti. Evaṁ supariggahitaṁ kho, bhikkhave, katvā āvāsikehi bhikkhūhi taṁ adhikaraṇaṁ sampaṭicchitabbaṁ. Tehi, bhikkhave, āgantukehi bhikkhūhi āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā— sya:6.353 ‘yathājātaṁ yathāsamuppannaṁ mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ āyasmantānaṁ ārocessāma. Sace āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakena vā antarena imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaṁ bhavissati. Evaṁ mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ āyasmantānaṁ niyyādessāma. No ce āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakena vā antarena imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena tathā na suvūpasantaṁ bhavissati, na mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ āyasmantānaṁ niyyādessāma. Mayameva imassa adhikaraṇassa sāmino bhavissāmā’ti. Evaṁ supariggahitaṁ kho, bhikkhave, katvā āgantukehi bhikkhūhi taṁ adhikaraṇaṁ āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ niyyādetabbaṁ. Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.2. Ubbāhikāyavūpasamana Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati, anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ. vri:90.207 · sya:6.354 Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo— sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti, dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṁ saññāpetuṁ nijjhāpetuṁ pekkhetuṁ pasādetuṁ; adhikaraṇasamuppādavūpasamanakusalo hoti; adhikaraṇaṁ jānāti; adhikaraṇasamudayaṁ jānāti; adhikaraṇanirodhaṁ jānāti; adhikaraṇanirodhagāminipaṭipadaṁ jānāti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi dasahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ ubbāhikāya sammannituṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṁ sammanneyya ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.355 Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṁ sammannati ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhuno sammuti ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa neva suttaṁ āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo, so atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati, byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā— vri:90.208 ‘Suṇantu me āyasmantā. sya:6.356 Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa neva suttaṁ āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo. So atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, itthannāmaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa suttañhi kho āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo, so atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati, byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā— ‘Suṇantu me āyasmantā. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa suttañhi kho āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo. So atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, itthannāmaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. 9.3. Yebhuyyasikāvinaya Te ce, bhikkhave, bhikkhū na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi taṁ adhikaraṇaṁ saṅghassa niyyādetabbaṁ— vri:90.209 · sya:6.357 ‘na mayaṁ, bhante, sakkoma imaṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ, saṅghova imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametū’ti. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ yebhuyyasikāya vūpasametuṁ. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu salākaggāhāpako sammannitabbo— yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya …pe… evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ salākaggāhāpakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ salākaggāhāpakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākaggāhāpako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā salākā gāhetabbā. sya:6.358 Yathā bahutarā bhikkhū dhammavādino vadanti tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, yebhuyyasikāya ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti— ayaṁ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati— ayaṁ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti— ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kā ca tattha yebhuyyasikāya? Yā yebhuyyasikākammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— ayaṁ tattha yebhuyyasikāya. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyan”ti. 9.4. Tividhasalākaggāha Tena kho pana samayena sāvatthiyā evaṁ jātaṁ evaṁ samuppannaṁ adhikaraṇaṁ hoti. vri:90.210 · sya:6.359 Atha kho te bhikkhū— asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena— assosuṁ kho amukasmiṁ kira āvāse sambahulā therā viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā viyattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Te ce therā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyuṁ dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assāti. Atha kho te bhikkhū taṁ āvāsaṁ gantvā te there etadavocuṁ— “idaṁ, bhante, adhikaraṇaṁ evaṁ jātaṁ, evaṁ samuppannaṁ. Sādhu, bhante, therā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assā”ti. Atha kho te therā— yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ tathā suvūpasantanti— tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasamesuṁ. Atha kho te bhikkhū— asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā sambahulānaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena— assosuṁ kho amukasmiṁ kira āvāse tayo therā viharanti …pe… dve therā viharanti …pe… eko thero viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So ce thero imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyya dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assāti. Atha kho te bhikkhū taṁ āvāsaṁ gantvā taṁ theraṁ etadavocuṁ— “idaṁ, bhante, adhikaraṇaṁ evaṁ jātaṁ, evaṁ samuppannaṁ. Sādhu, bhante, thero imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assā”ti. Atha kho so thero— yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ, yathā sambahulehi therehi adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ, yathā tīhi therehi adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ, yathā dvīhi therehi adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ, tathā suvūpasantanti— tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasamesi. Atha kho te bhikkhū asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā sambahulānaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā tiṇṇaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā dvinnaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā ekassa therassa adhikaraṇavūpasamanena, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… sya:6.360 “Nihatametaṁ, bhikkhave, adhikaraṇaṁ santaṁ vūpasantaṁ suvūpasantaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ saññattiyā tayo salākaggāhe— gūḷhakaṁ, sakaṇṇajappakaṁ, vivaṭakaṁ. Kathañca, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti? vri:90.211 Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā salākāyo vaṇṇāvaṇṇāyo katvā ekameko bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo— ‘ayaṁ evaṁvādissa salākā, ayaṁ evaṁvādissa salākā. Yaṁ icchasi taṁ gaṇhāhī’ti. Gahite vattabbo— ‘mā ca kassaci dassehī’ti. Sace jānāti— adhammavādī bahutarāti, duggahoti, paccukkaḍḍhitabbaṁ. Sace jānāti— dhammavādī bahutarāti, suggahoti, sāvetabbaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti. Kathañca, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā ekamekassa bhikkhuno upakaṇṇake ārocetabbaṁ— ‘ayaṁ evaṁvādissa salākā, ayaṁ evaṁvādissa salākā. Yaṁ icchasi taṁ gaṇhāhī’ti. Gahite vattabbo— ‘mā ca kassaci ārocehī’ti. Sace jānāti— adhammavādī bahutarāti, duggahoti, paccukkaḍḍhitabbaṁ. Sace jānāti— dhammavādī bahutarāti, suggahoti, sāvetabbaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hoti. Kathañca, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti? sya:6.361 Sace jānāti— dhammavādī bahutarāti, vissaṭṭheneva vivaṭena gāhetabbo. Evaṁ kho, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo salākaggāhā”ti. 9.5. Sativinaya “Anuvādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Anuvādādhikaraṇaṁ catūhi samathehi sammati— sammukhāvinayena ca, sativinayena ca, amūḷhavinayena ca, tassapāpiyasikāya ca. Siyā anuvādādhikaraṇaṁ dve samathe anāgamma— amūḷhavinayañca, tassapāpiyasikañca; dvīhi samathehi sammeyya— sammukhāvinayena ca, sativinayena cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo— Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā …pe… vri:90.212 evamassa vacanīyo— ‘maṁ, bhante, bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Sohaṁ, bhante, sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattenaṁ bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.362 Bhikkhū itthannāmaṁ bhikkhuṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. So sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Bhikkhū itthannāmaṁ bhikkhuṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. So sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca sativinayena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho sammukhībhūtā honti— ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha sativinayasmiṁ? Yā sativinayassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— idaṁ tattha sativinayasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.6. Amūḷhavinaya Siyā anuvādādhikaraṇaṁ dve samathe anāgamma— vri:90.213 · sya:6.363 sativinayañca, tassapāpiyasikañca; dvīhi samathehi sammeyya— sammukhāvinayena ca, amūḷhavinayena cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Taṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. So evaṁ vadeti— ‘ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan’ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva— ‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo— Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā …pe… sya:6.364 evamassa vacanīyo— ‘ahaṁ, bhante, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Maṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi— “ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi maṁ vuccamānā codenteva— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. “Sohaṁ, bhante, amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācāmī”’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Taṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. So evaṁ vadeti— “ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. So amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. vri:90.214 · sya:6.365 Ayaṁ itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Taṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. So evaṁ vadeti— “ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva— “saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. So amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, amūḷhavinayena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kiñca tattha amūḷhavinayasmiṁ? Yā amūḷhavinayassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— idaṁ tattha amūḷhavinayasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.7. Tassapāpiyasikāvinaya Siyā anuvādādhikaraṇaṁ dve samathe anāgamma— vri:90.215 · sya:6.366 sativinayañca, amūḷhavinayañca; dvīhi samathehi sammeyya— sammukhāvinayena ca, tassapāpiyasikāya cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhuṁ saṅghamajjhe garukāya āpattiyā codeti— ‘saratāyasmā evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evaṁ vadeti— ‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. Tamenaṁ so nibbeṭhentaṁ ativeṭheti— ‘iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evaṁ vadeti— ‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā. Sarāmi ca kho ahaṁ, āvuso, evarūpiṁ appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tamenaṁ so nibbeṭhentaṁ ativeṭheti— ‘iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evaṁ vadeti— ‘imañhi nāmāhaṁ, āvuso, appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitvā apuṭṭho paṭijānissāmi. Kiṁ panāhaṁ evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitvā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā, puṭṭho na paṭijānissāmī’ti? So evaṁ vadeti— ‘imañhi nāma tvaṁ, āvuso, appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitvā apuṭṭho na paṭijānissasi. Kiṁ pana tvaṁ evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitvā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā, apuṭṭho paṭijānissasi? Iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evaṁ vadesi— ‘sarāmi kho ahaṁ, āvuso, evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā. Davā me etaṁ vuttaṁ, ravā me etaṁ vuttaṁ— nāhaṁ taṁ sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ kātabbaṁ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenāññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.368 Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenāññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammassa karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… vri:90.216 tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Kataṁ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, tassapāpiyasikāya ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā …pe… kā ca tattha tassapāpiyasikāya? Yā tassapāpiyasikākammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— ayaṁ tattha tassapāpiyasikāya. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.8. Paṭiññātakaraṇa Āpattādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? sya:6.369 Āpattādhikaraṇaṁ tīhi samathehi sammati— sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca, tiṇavatthārakena ca. Siyā āpattādhikaraṇaṁ ekaṁ samathaṁ anāgamma— tiṇavatthārakaṁ, dvīhi samathehi sammeyya— sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu lahukaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo— ‘ahaṁ, āvuso, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno; taṁ paṭidesemī’ti. Tena vattabbo— ‘passasī’ti? ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. vri:90.217 Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti— ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṁ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— idaṁ tattha paṭiññātakaraṇasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, tena, bhikkhave, bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassu vacanīyā— ‘ahaṁ, bhante, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno; taṁ paṭidesemī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā— ‘Suṇantu me āyasmantā. sya:6.370 Ayaṁ itthannāmo bhikkhu āpattiṁ sarati, vivarati, uttāniṁ karoti deseti. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṁ paṭiggaṇheyyan’ti. Tena vattabbo— ‘passasī’ti? ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti— ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṁ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— idaṁ tattha paṭiññātakaraṇasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo— ‘ahaṁ, bhante, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno; taṁ paṭidesemī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu āpattiṁ sarati, vivarati, uttāniṁ karoti, deseti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṁ paṭiggaṇheyyan’ti. Tena vattabbo— ‘passasī’ti? ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. vri:90.218 · sya:6.371 Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.9. Tiṇavatthāraka Siyā āpattādhikaraṇaṁ ekaṁ samathaṁ anāgamma— paṭiññātakaraṇaṁ, dvīhi samathehi sammeyya— sammukhāvinayena ca, tiṇavatthārakena cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti— ‘amhākaṁ kho bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyyā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ tiṇavatthārakena vūpasametuṁ. Evañca pana, bhikkhave, vūpasametabbaṁ. Sabbeheva ekajjhaṁ sannipatitabbaṁ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. sya:6.372 Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ adhikaraṇaṁ tiṇavatthārakena vūpasameyya, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttanti. Ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo— Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo— vri:90.219 ‘Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo— sya:6.373 ‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Yassāyasmato khamati amhākaṁ imāsaṁ āpattīnaṁ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitā amhākaṁ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. vri:90.220 · sya:6.374 Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Athāparesaṁ …pe… evametaṁ dhārayāmī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, tiṇavatthārakena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti— ayaṁ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati— ayaṁ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti— ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha tiṇavatthārakasmiṁ? Yā tiṇavatthārakassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā— idaṁ tattha tiṇavatthārakasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. Kiccādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Kiccādhikaraṇaṁ ekena samathena sammati— sammukhāvinayenā”ti. Samathakkhandhako niṭṭhito catuttho.