← _

Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga

id: pli-tv-kd22 VRI: vol 90 สยามรัฐ: vol 7 552 segments
Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 22. Sattasatikakkhandhaka
Tena kho pana samayena vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ dasa vatthūni dīpenti— kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṁ pātuṁ, kappati adasakaṁ nisīdanaṁ, kappati jātarūparajatanti. Tena kho pana samayena āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vajjīsu cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena vesālikā vajjiputtakā bhikkhū tadahuposathe kaṁsapātiṁ udakena pūretvā majjhe bhikkhusaṅghassa ṭhapetvā āgatāgate vesālike upāsake evaṁ vadanti— “dethāvuso, saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi. Bhavissati saṅghassa parikkhārena karaṇīyan”ti. Evaṁ vutte, āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike upāsake etadavoca— “māvuso, adattha saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā”ti. Evampi kho vesālikā upāsakā āyasmatā yasena kākaṇḍakaputtena vuccamānā adaṁsuyeva saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū tassā rattiyā accayena taṁ hiraññaṁ bhikkhaggena paṭivīsaṁ ṭhapetvā bhājesuṁ. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū āyasmantaṁ yasaṁ kākaṇḍakaputtaṁ etadavocuṁ— “eso te, āvuso yasa, hiraññassa paṭivīso”ti. “Natthi me, āvuso, hiraññassa paṭivīso, nāhaṁ hiraññaṁ sādiyāmī”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū— “ayaṁ, āvuso, yaso kākaṇḍakaputto upāsake saddhe pasanne akkosati, paribhāsati, appasādaṁ karoti; handassa mayaṁ paṭisāraṇīyakammaṁ karomā”ti te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ akaṁsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike vajjiputtake bhikkhū etadavoca— “bhagavatā, āvuso, paññattaṁ— ‘paṭisāraṇīyakammakatassa bhikkhuno anudūto dātabbo’ti. Detha me, āvuso, anudūtaṁ bhikkhun”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū ekaṁ bhikkhuṁ sammannitvā āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa anudūtaṁ adaṁsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto anudūtena bhikkhunā saddhiṁ vesāliṁ pavisitvā vesālike upāsake etadavoca— “ahaṁ kirāyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṁ karomi; yohaṁ adhammaṁ adhammoti vadāmi, dhammaṁ dhammoti vadāmi, avinayaṁ avinayoti vadāmi, vinayaṁ vinayoti vadāmi. Ekamidaṁ, āvuso, samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho, āvuso, bhagavā bhikkhū āmantesi— ‘cattārome, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Katame cattāro? Abbhaṁ, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti na virocanti. Mahikā, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Dhūmarajo, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Rāhu, bhikkhave, asurindo candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Ime kho, bhikkhave, cattāro candimasūriyānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Evameva kho, bhikkhave, cattārome samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Katame cattāro? Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā suraṁ pivanti, merayaṁ pivanti, surāmerayapānā appaṭiviratā— ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā methunaṁ dhammaṁ paṭisevanti, methunadhammā appaṭiviratā— ayaṁ, bhikkhave, dutiyo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā jātarūparajataṁ sādiyanti, jātarūparajatappaṭiggahaṇā appaṭiviratā— ayaṁ, bhikkhave, tatiyo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā micchājīvena jīvitaṁ kappenti; micchājīvā appaṭiviratā— ayaṁ, bhikkhave, catuttho samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Ime kho, bhikkhave, cattāro samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti’. Idamavocāvuso, bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā— ‘Rāgadosaparikliṭṭhā, eke samaṇabrāhmaṇā; Avijjānivuṭā posā, piyarūpābhinandino. Suraṁ pivanti merayaṁ, paṭisevanti methunaṁ; Rajataṁ jātarūpañca, sādiyanti aviddasū. Micchājīvena jīvanti, eke samaṇabrāhmaṇā; Ete upakkilesā vuttā, buddhenādiccabandhunā. Yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā, Eke samaṇabrāhmaṇā; Na tapanti na bhāsanti, Asuddhā sarajā magā. Andhakārena onaddhā, taṇhādāsā sanettikā; Vaḍḍhenti kaṭasiṁ ghoraṁ, ādiyanti punabbhavan’ti. Evaṁvādī kirāhaṁ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṁ karomi; yohaṁ adhammaṁ adhammoti vadāmi, dhammaṁ dhammoti vadāmi, avinayaṁ avinayoti vadāmi, vinayaṁ vinayoti vadāmi. Ekamidaṁ, āvuso, samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājantepure rājaparisāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarakathā udapādi— ‘kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatan’ti. Tena kho panāvuso, samayena maṇicūḷako gāmaṇī tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṁ parisaṁ etadavoca— ‘mā, ayyā, evaṁ avacuttha. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā’ti. Asakkhi kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṁ parisaṁ saññāpetuṁ. Atha kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṁ parisaṁ saññāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī bhagavantaṁ etadavoca— ‘idha, bhante, rājantepure rājaparisāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarakathā udapādi— kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatanti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ parisaṁ etadavocaṁ— mā, ayyā, evaṁ avacuttha. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatāti. Asakkhiṁ kho ahaṁ, bhante, taṁ parisaṁ saññāpetuṁ. Kaccāhaṁ, bhante, evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṁ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī’ti? ‘Taggha tvaṁ, gāmaṇi, evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi; na ca maṁ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṁ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Na hi, gāmaṇi, kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā. Yassa kho, gāmaṇi, jātarūparajataṁ kappati, pañcapi tassa kāmaguṇā kappanti. Yassa pañca kāmaguṇā kappanti ekaṁsenetaṁ, gāmaṇi, dhāreyyāsi— assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammoti. Api cāhaṁ, gāmaṇi, evaṁ vadāmi tiṇaṁ tiṇatthikena pariyesitabbaṁ; dāru dārutthikena pariyesitabbaṁ; sakaṭaṁ sakaṭatthikena pariyesitabbaṁ; puriso purisatthikena pariyesitabbo. Na tvevāhaṁ, gāmaṇi, kenaci pariyāyena jātarūparajataṁ sāditabbaṁ pariyesitabbanti vadāmī’ti. Evaṁvādī kirāhaṁ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṁ karomi; yohaṁ adhammaṁ adhammoti vadāmi, dhammaṁ dhammoti vadāmi, avinayaṁ avinayoti vadāmi, vinayaṁ vinayoti vadāmi. Ekamidaṁ, āvuso, samayaṁ bhagavā rājagahe āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha jātarūparajataṁ paṭikkhipi, sikkhāpadañca paññapesi. Evaṁvādī kirāhaṁ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṁ karomi; yohaṁ adhammaṁ adhammoti vadāmi, dhammaṁ dhammoti vadāmi, avinayaṁ avinayoti vadāmi, vinayaṁ vinayoti vadāmī”ti. Evaṁ vutte, vesālikā upāsakā āyasmantaṁ yasaṁ kākaṇḍakaputtaṁ etadavocuṁ— “ekova, bhante, ayyo yaso kākaṇḍakaputto samaṇo sakyaputtiyo. Sabbevime assamaṇā asakyaputtiyā. Vasatu, bhante, ayyo yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṁ. Mayaṁ ayyassa yasassa kākaṇḍakaputtassa ussukkaṁ karissāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike upāsake saññāpetvā anudūtena bhikkhunā saddhiṁ ārāmaṁ agamāsi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū anudūtaṁ bhikkhuṁ pucchiṁsu— “khamāpitāvuso, yasena kākaṇḍakaputtena vesālikā upāsakā”ti? “Upāsakehi pāpikaṁ no, āvuso, kataṁ. Ekova yaso kākaṇḍakaputto samaṇo sakyaputtiyo kato. Sabbeva mayaṁ assamaṇā asakyaputtiyā katā”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū— “ayaṁ, āvuso, yaso kākaṇḍakaputto amhehi asammato gihīnaṁ pakāsesi; handassa mayaṁ ukkhepanīyakammaṁ karomā”ti. Te tassa ukkhepanīyakammaṁ kattukāmā sannipatiṁsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vehāsaṁ abbhuggantvā kosambiyaṁ paccuṭṭhāsi. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto pāveyyakānañca avantidakkhiṇāpathakānañca bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi— “āgacchantu āyasmantā; imaṁ adhikaraṇaṁ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī”ti. Tena kho pana samayena āyasmā sambhūto sāṇavāsī ahogaṅge pabbate paṭivasati. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto yena ahogaṅgo pabbato, yenāyasmā sambhūto sāṇavāsī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sambhūtaṁ sāṇavāsiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmantaṁ sambhūtaṁ sāṇavāsiṁ etadavoca— “ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ dasa vatthūni dīpenti— kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṁ pātuṁ, kappati adasakaṁ nisīdanaṁ, kappati jātarūparajatanti. Handa mayaṁ, bhante, imaṁ adhikaraṇaṁ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa paccassosi. Atha kho saṭṭhimattā pāveyyakā bhikkhū— sabbe āraññikā, sabbe piṇḍapātikā, sabbe paṁsukūlikā, sabbe tecīvarikā, sabbeva arahanto— ahogaṅge pabbate sannipatiṁsu. Aṭṭhāsītimattā avantidakkhiṇāpathakā bhikkhū— appekacce āraññikā, appekacce piṇḍapātikā, appekacce paṁsukūlikā, appekacce tecīvarikā, sabbeva arahanto— ahogaṅge pabbate sannipatiṁsu. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ etadahosi— “idaṁ kho adhikaraṇaṁ kakkhaḷañca, vāḷañca; kaṁ nu kho mayaṁ pakkhaṁ labheyyāma, yena mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Tena kho pana samayena āyasmā revato soreyye paṭivasati— bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— “ayaṁ kho āyasmā revato soreyye paṭivasati— bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pakkhaṁ labhissāma, evaṁ mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Assosi kho āyasmā revato— dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya— therānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ. Sutvānassa etadahosi— “idaṁ kho adhikaraṇaṁ kakkhaḷañca vāḷañca. Na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ evarūpe adhikaraṇe osakkeyyaṁ. Idāni ca pana te bhikkhū āgacchissanti. Sohaṁ tehi ākiṇṇo na phāsu gamissāmi. Yannūnāhaṁ paṭikacceva gaccheyyan”ti. Atha kho āyasmā revato soreyyā saṅkassaṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū soreyyaṁ gantvā pucchiṁsu— “kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu— “esāyasmā revato saṅkassaṁ gato”ti. Atha kho āyasmā revato saṅkassā kaṇṇakujjaṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū saṅkassaṁ gantvā pucchiṁsu— “kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu— “esāyasmā revato kaṇṇakujjaṁ gato”ti. Atha kho āyasmā revato kaṇṇakujjā udumbaraṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū kaṇṇakujjaṁ gantvā pucchiṁsu— “kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu— “esāyasmā revato udumbaraṁ gato”ti. Atha kho āyasmā revato udumbarā aggaḷapuraṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū udumbaraṁ gantvā pucchiṁsu— “kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu— “esāyasmā revato aggaḷapuraṁ gato”ti. Atha kho āyasmā revato aggaḷapurā sahajātiṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū aggaḷapuraṁ gantvā pucchiṁsu— “kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu— “esāyasmā revato sahajātiṁ gato”ti. Atha kho therā bhikkhū āyasmantaṁ revataṁ sahajātiyaṁ sambhāvesuṁ. Atha kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmantaṁ yasaṁ kākaṇḍakaputtaṁ etadavoca— “ayaṁ, āvuso, āyasmā revato bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pañhaṁ pucchissāma, paṭibalo āyasmā revato ekeneva pañhena sakalampi rattiṁ vītināmetuṁ. Idāni ca panāyasmā revato antevāsikaṁ sarabhāṇakaṁ bhikkhuṁ ajjhesissati. So tvaṁ tassa bhikkhuno sarabhaññapariyosāne āyasmantaṁ revataṁ upasaṅkamitvā imāni dasa vatthūni puccheyyāsī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmato sambhūtassa sāṇavāsissa paccassosi. Atha kho āyasmā revato antevāsikaṁ sarabhāṇakaṁ bhikkhuṁ ajjhesi. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto tassa bhikkhuno sarabhaññapariyosāne yenāyasmā revato tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ revataṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmantaṁ revataṁ etadavoca— “kappati, bhante, siṅgiloṇakappo”ti? “Ko so, āvuso, siṅgiloṇakappo”ti? “Kappati, bhante, siṅginā loṇaṁ pariharituṁ— yattha aloṇakaṁ bhavissati tattha paribhuñjissāmī”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, dvaṅgulakappo”ti? “Ko so, āvuso, dvaṅgulakappo”ti? “Kappati, bhante, dvaṅgulāya chāyāya vītivattāya, vikāle bhojanaṁ bhuñjitun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, gāmantarakappo”ti? “Ko so, āvuso, gāmantarakappo”ti? “Kappati, bhante—idāni gāmantaraṁ gamissāmīti—bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ bhojanaṁ bhuñjitun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, āvāsakappo”ti? “Ko so, āvuso, āvāsakappo”ti? “Kappati, bhante, sambahulā āvāsā samānasīmā nānuposathaṁ kātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, anumatikappo”ti? “Ko so, āvuso, anumatikappo”ti? “Kappati, bhante, vaggena saṅghena kammaṁ kātuṁ— āgate bhikkhū anumānessāmā”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, āciṇṇakappo”ti? “Ko so, āvuso, āciṇṇakappo”ti? “Kappati, bhante, idaṁ me upajjhāyena ajjhāciṇṇaṁ, idaṁ me ācariyena ajjhāciṇṇaṁ, taṁ ajjhācaritun”ti? “Āciṇṇakappo kho, āvuso, ekacco kappati, ekacco na kappatī”ti. “Kappati, bhante, amathitakappo”ti? “Ko so, āvuso, amathitakappo”ti? “Kappati, bhante, yaṁ taṁ khīraṁ khīrabhāvaṁ vijahitaṁ, asampattaṁ dadhibhāvaṁ, taṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ pātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti? “Kappati, bhante, jaḷogiṁ pātun”ti? “Kā sā, āvuso, jaḷogī”ti? “Kappati, bhante, yā sā surā āsutā, asampattā majjabhāvaṁ, sā pātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, adasakaṁ nisīdanan”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, jātarūparajatan”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ imāni dasa vatthūni dīpenti. Handa mayaṁ, bhante, imaṁ adhikaraṇaṁ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā revato āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa paccassosi. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.
Assosuṁ kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū— “yaso kira kākaṇḍakaputto idaṁ adhikaraṇaṁ ādiyitukāmo pakkhaṁ pariyesati, labhati ca kira pakkhan”ti. Atha kho vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— “idaṁ kho adhikaraṇaṁ kakkhaḷañca vāḷañca. Kaṁ nu kho mayaṁ pakkhaṁ labheyyāma, yena mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Atha kho vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— “ayaṁ kho āyasmā revato bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pakkhaṁ labheyyāma, evaṁ mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū pahūtaṁ sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ paṭiyādesuṁ— pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū taṁ sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ ādāya nāvāya sahajātiṁ ujjaviṁsu; nāvāya paccorohitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle bhattavissaggaṁ karonti. Atha kho āyasmato sāḷhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— “ke nu kho dhammavādino— pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā”ti? Atha kho āyasmato sāḷhassa, dhammañca vinayañca cetasā paccavekkhantassa, etadahosi— “adhammavādino pācīnakā bhikkhū, dhammavādino pāveyyakā bhikkhū”ti. Atha kho aññatarā suddhāvāsakāyikā devatā āyasmato sāḷhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya— seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—suddhāvāsesu devesu antarahitā āyasmato sāḷhassa sammukhe pāturahosi. Atha kho sā devatā āyasmantaṁ sāḷhaṁ etadavoca— “sādhu, bhante sāḷha, adhammavādī pācīnakā bhikkhū, dhammavādī pāveyyakā bhikkhū. Tena hi, bhante sāḷha, yathādhammo tathā tiṭṭhāhī”ti. “Pubbepi cāhaṁ, devate, etarahi ca yathādhammo tathā ṭhito; api cāhaṁ na tāva diṭṭhiṁ āvi karomi, appeva nāma maṁ imasmiṁ adhikaraṇe sammanneyyā”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū taṁ sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ ādāya yenāyasmā revato tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ revataṁ etadavocuṁ— “paṭiggaṇhātu, bhante, thero sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ— pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampī”ti. “Alaṁ, āvuso, paripuṇṇaṁ me pattacīvaran”ti na icchi paṭiggahetuṁ. Tena kho pana samayena uttaro nāma bhikkhu vīsativasso āyasmato revatassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yenāyasmā uttaro tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ uttaraṁ etadavocuṁ— “paṭiggaṇhātu āyasmā uttaro sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ— pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampī”ti. “Alaṁ, āvuso, paripuṇṇaṁ me pattacīvaran”ti na icchi paṭiggahetuṁ. “Manussā kho, āvuso uttara, bhagavato sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ upanāmenti. Sace bhagavā paṭiggaṇhāti, teneva te attamanā honti. No ce bhagavā paṭiggaṇhāti, āyasmato ānandassa upanāmenti— paṭiggaṇhātu, bhante, thero sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ. Yathā bhagavatā paṭiggahito, evameva so bhavissatīti. Paṭiggaṇhātu āyasmā uttaro sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ. Yathā therena paṭiggahito, evameva so bhavissatī”ti. Atha kho āyasmā uttaro vesālikehi vajjiputtehi bhikkhūhi nippīḷiyamāno ekaṁ cīvaraṁ aggahesi. “Vadeyyātha, āvuso, yena attho”ti. “Ettakaṁ āyasmā uttaro theraṁ vadetu; ettakañca, bhante, thero saṅghamajjhe vadetu— ‘puratthimesu janapadesu buddhā bhagavanto uppajjanti. Dhammavādī pācīnakā bhikkhū, adhammavādī pāveyyakā bhikkhū’”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā uttaro vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā revato tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ revataṁ etadavoca— “ettakaṁ, bhante, thero saṅghamajjhe vadetu— ‘puratthimesu janapadesu buddhā bhagavanto uppajjanti. Dhammavādī pācīnakā bhikkhū, adhammavādī pāveyyakā bhikkhū’”ti. “Adhamme maṁ tvaṁ, bhikkhu, niyojesī”ti thero āyasmantaṁ uttaraṁ paṇāmesi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū āyasmantaṁ uttaraṁ etadavocuṁ— “kiṁ, āvuso uttara, thero āhā”ti? “Pāpikaṁ no, āvuso, kataṁ. ‘Adhamme maṁ tvaṁ, bhikkhu, niyojesī’ti thero maṁ paṇāmesī”ti. “Nanu tvaṁ, āvuso, vuḍḍho vīsativassosī”ti? “Āmāvuso, api ca mayaṁ garunissayaṁ gaṇhāmā”ti. Atha kho saṅgho taṁ adhikaraṇaṁ vinicchinitukāmo sannipati. Atha kho āyasmā revato saṅghaṁ ñāpesi— “Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Sace mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ idha vūpasamessāma, siyāpi mūlādāyakā bhikkhū punakammāya ukkoṭeyyuṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, yatthevimaṁ adhikaraṇaṁ samuppannaṁ, saṅgho tatthevimaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyā”ti. Atha kho therā bhikkhū vesāliṁ agamaṁsu— taṁ adhikaraṇaṁ vinicchinitukāmā. Tena kho pana samayena sabbakāmī nāma pathabyā saṅghatthero vīsavassasatiko upasampadāya, āyasmato ānandassa saddhivihāriko, vesāliyaṁ paṭivasati. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṁ sambhūtaṁ sāṇavāsiṁ etadavoca— “ahaṁ, āvuso, yasmiṁ vihāre sabbakāmī thero viharati, taṁ vihāraṁ upagacchāmi. So tvaṁ kālasseva āyasmantaṁ sabbakāmiṁ upasaṅkamitvā imāni dasa vatthūni puccheyyāsī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmato revatassa paccassosi. Atha kho āyasmā revato, yasmiṁ vihāre sabbakāmī thero viharati, taṁ vihāraṁ upagacchi. Gabbhe āyasmato sabbakāmissa senāsanaṁ paññattaṁ hoti, gabbhappamukhe āyasmato revatassa. Atha kho āyasmā revato— “ayaṁ thero mahallako na nipajjatī”ti— na seyyaṁ kappesi. Āyasmā sabbakāmī— “ayaṁ bhikkhu āgantuko kilanto na nipajjatī”ti— na seyyaṁ kappesi. Atha kho āyasmā sabbakāmī rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya āyasmantaṁ revataṁ etadavoca— “katamena tvaṁ bhūmi vihārena etarahi bahulaṁ viharasī”ti? “Mettāvihārena kho ahaṁ, bhante, etarahi bahulaṁ viharāmī”ti. “Kullakavihārena kira tvaṁ bhūmi etarahi bahulaṁ viharasi. Kullakavihāro eso bhūmi yadidaṁ mettā”ti. “Pubbepi me, bhante, gihibhūtassa āciṇṇā mettā. Tenāhaṁ etarahipi mettāvihārena bahulaṁ viharāmi, api ca mayā cirappattaṁ arahattanti. Thero pana, bhante, katamena vihārena etarahi bahulaṁ viharatī”ti? “Suññatāvihārena kho ahaṁ bhūmi etarahi bahulaṁ viharāmī”ti. “Mahāpurisavihārena kira, bhante, thero etarahi bahulaṁ viharati. Mahāpurisavihāro eso, bhante, yadidaṁ suññatā”ti. “Pubbepi me bhūmi gihibhūtassa āciṇṇā suññatā. Tenāhaṁ etarahipi suññatāvihārena bahulaṁ viharāmi, api ca mayā cirappattaṁ arahattan”ti. Ayañcarahi therānaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā vippakatā, athāyasmā sambhūto sāṇavāsī tasmiṁ anuppatto hoti. Atha kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī yenāyasmā sabbakāmī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sabbakāmiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmantaṁ sabbakāmiṁ etadavoca— “ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ dasa vatthūni dīpenti— kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṁ, pātuṁ kappati adasakaṁ nisīdanaṁ, kappati jātarūparajatanti. Therena, bhante, upajjhāyassa mūle bahudhammo ca vinayo ca pariyatto. Therassa, bhante, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṁ hoti? Ke nu kho dhammavādino— pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā”ti? “Tayāpi kho, āvuso, upajjhāyassa mūle bahu dhammo ca vinayo ca pariyatto. Tuyhaṁ pana, āvuso, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṁ hoti? Ke nu kho dhammavādino— pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā”ti? “Mayhaṁ kho, bhante, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa evaṁ hoti— adhammavādī pācīnakā bhikkhū, dhammavādī pāveyyakā bhikkhūti; api cāhaṁ na tāva diṭṭhiṁ āvi karomi, appeva nāma maṁ imasmiṁ adhikaraṇe sammanneyyā”ti. “Mayhampi kho, āvuso, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa evaṁ hoti— adhammavādī pācīnakā bhikkhū, dhammavādī pāveyyakā bhikkhūti; api cāhaṁ na tāva diṭṭhiṁ āvi karomi, appeva nāma maṁ imasmiṁ adhikaraṇe sammanneyyā”ti. Atha kho saṅgho taṁ adhikaraṇaṁ vinicchinitukāmo sannipati. Tasmiṁ kho pana adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Atha kho āyasmā revato saṅghaṁ ñāpesi— “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasameyyā”ti. Saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū uccini. Pācīnakānaṁ bhikkhūnaṁ— āyasmantañca sabbakāmiṁ, āyasmantañca sāḷhaṁ, āyasmantañca khujjasobhitaṁ, āyasmantañca vāsabhagāmikaṁ; pāveyyakānaṁ bhikkhūnaṁ— āyasmantañca revataṁ, āyasmantañca sambhūtaṁ sāṇavāsiṁ, āyasmantañca yasaṁ kākaṇḍakaputtaṁ, āyasmantañca sumananti. Atha kho āyasmā revato saṅghaṁ ñāpesi— “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū sammanneyya ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū sammannati ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Yassāyasmato khamati catunnaṁ pācīnakānaṁ bhikkhūnaṁ, catunnaṁ pāveyyakānaṁ bhikkhūnaṁ sammuti, ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā saṅghena cattāro pācīnakā bhikkhū, cattāro pāveyyakā bhikkhū, ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Tena kho pana samayena ajito nāma bhikkhu dasavasso saṅghassa pātimokkhuddesako hoti. Atha kho saṅgho āyasmantampi ajitaṁ sammannati— therānaṁ bhikkhūnaṁ āsanapaññāpakaṁ. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— “kattha nu kho mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā”ti? Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— “ayaṁ kho vālikārāmo ramaṇīyo appasaddo appanigghoso. Yannūna mayaṁ vālikārāme imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā”ti. Atha kho therā bhikkhū vālikārāmaṁ agamaṁsu— taṁ adhikaraṇaṁ vinicchinitukāmā. Atha kho āyasmā revato saṅghaṁ ñāpesi— “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ āyasmantaṁ sabbakāmiṁ vinayaṁ puccheyyan”ti. Āyasmā sabbakāmī saṅghaṁ ñāpesi— “Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ revatena vinayaṁ puṭṭho vissajjeyyan”ti. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṁ sabbakāmiṁ etadavoca— “kappati, bhante, siṅgiloṇakappo”ti? “Ko so, āvuso, siṅgiloṇakappo”ti? “Kappati, bhante, siṅginā loṇaṁ pariharituṁ— yattha aloṇakaṁ bhavissati tattha paribhuñjissāmā”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Sāvatthiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Sannidhikārakabhojane pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ paṭhamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ paṭhamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, dvaṅgulakappo”ti? “Ko so, āvuso, dvaṅgulakappo”ti? “Kappati, bhante, dvaṅgulāya chāyāya vītivattāya vikāle bhojanaṁ bhuñjitun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Rājagahe, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Vikālabhojane pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ dutiyaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ dutiyaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, gāmantarakappo”ti? “Ko so, āvuso, gāmantarakappo”ti? “Kappati, bhante—idāni gāmantaraṁ gamissāmīti—bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ bhojanaṁ bhuñjitun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kattha paṭikkhittan”ti? “Sāvatthiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Anatirittabhojane pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ tatiyaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ tatiyaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, āvāsakappo”ti? “Ko so, āvuso, āvāsakappo”ti? “Kappati, bhante, sambahulā āvāsā samānasīmā nānuposathaṁ kātun”ti. “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Rājagahe, uposathasaṁyutte”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Vinayātisāre dukkaṭan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ catutthaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ catutthaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, anumatikappo”ti? “Ko so, āvuso, anumatikappo”ti? “Kappati, bhante, vaggena saṅghena kammaṁ kātuṁ— āgate bhikkhū anumānessāmā”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Campeyyake, vinayavatthusmin”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Vinayātisāre dukkaṭan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ pañcamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ pañcamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, āciṇṇakappo”ti? “Ko so, āvuso, āciṇṇakappo”ti? “Kappati, bhante— idaṁ me upajjhāyena ajjhāciṇṇaṁ, idaṁ me ācariyena ajjhāciṇṇaṁ— taṁ ajjhācaritun”ti? “Āciṇṇakappo kho, āvuso, ekacco kappati, ekacco na kappatī”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ chaṭṭhaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ chaṭṭhaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, amathitakappo”ti? “Ko so, āvuso, amathitakappo”ti? “Kappati, bhante, yaṁ taṁ khīraṁ khīrabhāvaṁ vijahitaṁ, asampattaṁ dadhibhāvaṁ, taṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ pātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Sāvatthiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Anatirittabhojane pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ sattamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ sattamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, jaḷogiṁ pātun”ti? “Kā sā, āvuso, jaḷogī”ti? “Kappati, bhante, yā sā surā āsutā asampattā majjabhāvaṁ, sā pātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Kosambiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti. “Surāmerayapāne pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ aṭṭhamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ aṭṭhamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, adasakaṁ nisīdanan”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Sāvatthiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Chedanake pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ navamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ navamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, jātarūparajatan”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti. “Rājagahe, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Jātarūparajatapaṭiggahaṇe pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ dasamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ dasamaṁ salākaṁ nikkhipāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Imāni dasa vatthūni saṅghena vinicchitāni. Itipimāni dasavatthūni uddhammāni, ubbinayāni, apagatasatthusāsanānī”ti. “Nihatametaṁ, āvuso, adhikaraṇaṁ, santaṁ vūpasantaṁ suvūpasantaṁ. Api ca maṁ tvaṁ, āvuso, saṅghamajjhepi imāni dasa vatthūni puccheyyāsi—tesaṁ bhikkhūnaṁ saññattiyā”ti. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṁ sabbakāmiṁ saṅghamajjhepi imāni dasa vatthūni pucchi. Puṭṭho puṭṭho āyasmā sabbakāmī vissajjesi. Imāya kho pana vinayasaṅgītiyā satta bhikkhusatāni anūnāni anadhikāni ahesuṁ, tasmāyaṁ vinayasaṅgīti “sattasatikā”ti vuccatīti. Sattasatikakkhandhako dvādasamo. Imamhi khandhake vatthū pañcavīsati. Tassuddānaṁ Dasa vatthūni pūretvā, kammaṁ dūtena pāvisi; Cattāro puna rūpañca, kosambi ca pāveyyako. Maggo soreyyaṁ saṅkassaṁ, kaṇṇakujjaṁ udumbaraṁ; Sahajāti ca majjhesi, assosi kaṁ nu kho mayaṁ. Pattanāvāya ujjavi, rahosi upanāmayaṁ; Garu saṅgho ca vesāliṁ, mettā saṅgho ubbāhikāti. Sattasatikakkhandhako niṭṭhito. Cūḷavaggo niṭṭhito. Cūḷavaggapāḷi niṭṭhitā.